Aukstā kara beigās pasaules vadošās lielvalstis vienojās, ka kodolieroču skaita samazināšana padarīs pasauli drošāku. Taču šis laikmets ir noslēdzies, vēsta The Wall Street Journal (WSJ). Ieroču kontroles līgumi tiek izbeigti, kodolvalstis turpina palielināt savu arsenālu, un risks, ka šie ieroči varētu izplatīties, ir pieaudzis. Vienlaikus aizvien vairāk tiek apspriesta iespēja izmantot taktiskos kodolieročus, lai iegūtu priekšrocības kaujas laukā.
Bailes par kodolkaru aizsākās 1945. gadā, kad Ņūmeksikā pirmo reizi tika veikts "Trinity" jeb "Trīsvienības" kodolizmēģinājums. Aukstā kara laikā, 1963. gadā, ASV prezidents Džons Kenedijs izteica bažas, ka kodolieroči varētu nonākt desmitiem valstu rokās, nosaucot šo scenāriju par “lielāko iespējamo draudu”.
Gadu desmitiem ilgi ieroču kontroles līgumi un princips par savstarpēji garantētu iznīcināšanu nodrošināja globālu, taču ne reģionālu mieru. Mūsdienās šī sistēma ir ievērojami iedragāta.
Globālie kodolieroču krājumi savu augstāko punktu sasniedza 1980. gadu vidū, bet pēc tam pakāpeniski samazinājās, pateicoties ASV un Padomju Savienības vienošanās līgumiem, piemēram, Stratēģiskās bruņošanās samazināšanas līgumam (START) 1991. gadā.
Šobrīd vairāki nozīmīgi līgumi starp ASV un Krieviju ir apdraudēti. Līgums par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidēšanu jau ir pārtraukts, un līguma, kas ierobežo izvērsto kodolgalviņu skaitu, darbība beigsies nākamā gada sākumā.
Papildu pieaug bažas par taktisko kodolieroču izmantošanu. Šāda veida ieroči, pateicoties to mazākajam darbības rādiusam un ierobežotajam spēkam, varētu tikt izmantoti parastajos militārajos konfliktos. Krievija jau vairākkārt norādījusi uz šādu iespējamību, tostarp attiecībā uz situāciju Ukrainā.
Novembrī Krievija atjaunināja savu kodoldoktrīnu, paplašinot gadījumus, kuros var tikt izmantoti kodolieroči.
1970. gadā noslēgtais Kodolieroču neizplatīšanas līgums (NPT) mūsdienās piedzīvo ievērojamu spiedienu. Lai gan līgumu ir parakstījušas 191 valsts, vairākas kodolvalstis tam nav pievienojušās, un Ziemeļkoreja izstājās no līguma 2003. gadā. Tiek uzskatīts, ka Irāna, kas ir NPT dalībniece, ir vien dažu mēnešu attālumā no kodolieroču izstrādes, savukārt Saūda Arābija jau ir norādījusi, ka sekos šim piemēram, ja Irānai tas izdosies.
Eksperti norāda, ka ASV prezidenta Džo Baidena lēmums atļaut Ukrainai izmantot Rietumu raķetes Krievijas teritorijā varētu liecināt, ka viņš ir izvēlējies vairs neierobežot savas darbības bailēs no Krievijas kodoldraudiem, kas līdz šim nav īstenojušies.
