ES varētu izveidot "debesu vairogu", kas pasargās Ukrainu no Krievijas raķešu uzbrukumiem

Konfliktu zonas
Sargs.lv/Unian.net
Nīderlandes iznīcinātāji “F-35”
Foto: Nīderlandes iznīcinātāji “F-35”/seržants Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Ukrainā, iespējams, varētu izvietot Eiropas gaisa spēkus 120 iznīcinātāju sastāvā, lai aizsargātu Kijivas un Ukrainas rietumus no Krievijas uzbrukumiem, neizraisot turpmāku konfliktu ar Maskavu, atsaucoties uz “The Guardian” apkopotu militāro ekspertu plānu, raksta “Unian”. Pēc ekspertu domām, šāds lēmums būtiski stiprinātu Eiropas un Ukrainas drošību.

Projekta atbalstītāji norāda, ka Eiropas tā dēvētais “debesu vairogs” būtu no NATO nodalīta gaisa telpas aizsardzības zona, lai apturētu Krievijas spārnoto raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumus Ukrainas pilsētām un infrastruktūrai, tādējādi padarot to par daļu no Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska šonedēļ ierosinātā “pamiera debesīs”.

“Tas [pamiers] attieksies uz trim strādājošām Ukrainas atomelektrostacijām, pilsētām Odesu un Ļvovu, bet ne uz frontes līniju vai valsts austrumiem, un, saskaņā ar nesen publicēto plānu, tas varētu panākt lielāku militāro, politisko un sociālekonomisko ietekmi nekā 10 000 Eiropas sauszemes karavīru,” raksta “The Guardian”.

Tiek atzīmēts, ka šāda plāna atbalstītāju vidū ir bijušais ASV gaisa spēku ģenerālis un NATO sabiedroto spēku augstākais komandieris Eiropā Filips Brīdlovs, bijušais Lielbritānijas armijas ģenerālis un sabiedroto spēku virspavēlnieka vietnieks pagājušās desmitgades sākumā Ričards Širefs, kā arī bijušais Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis.

Cits atbalstītājs, proti, bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, atzīmēja: “Debesu vairoga īstenošana būtu svarīga Eiropas stiprināšanas sastāvdaļa, kas efektīvi un produktīvi garantētu Ukrainas drošību.”

Tiek atzīmēts, ka “debesu vairoga” projektu izstrādāja bijušie Karalisko gaisa spēku plānotāji, kuri iepriekš bija strādājuši ar Ukrainas armiju. Tomēr Eiropas līderi nav izrādījuši vēlmi patrulēt Ukrainas debesīs, kamēr turpinās karš.

“Rietumu politikas aprindās bažas rada risks, ka NATO iznīcinātāji var nonākt tiešā konfliktā ar Krieviju, kas var izraisīt bīstamu karadarbības eskalāciju, ja jebkuras puses lidmašīnas tiks uzbruktas vai notriektas,” uzsvēra Apvienotās Karalistes laikraksts “The Telegraph”.

Tajā pašā laikā projekta atbalstītāji apliecina, ka “debesu vairoga” pilotu risks ir zems, jo kopš 2022. gada sākuma Krievija nav uzdrošinājusies lidot tālāk par esošo frontes līniju. Plāna izstrādātāji norāda, ka faktiskā demarkācijas līnija ar Krievijas lidmašīnām būs vairāk nekā 200 kilometru gara.

Dalies ar šo ziņu