Drosmīgais Ukrainas militārais gambīts noslēdzies: Kurskas operācijas rezultāti un sekas

Konfliktu zonas
Sargs.lv/WSJ/BBC
Ukrainas karavīrs frontē
Foto: AFP/Scanpix

Straujā Krievijas karaspēka virzība Kurskas apgabalā noveda pie tā, ka nedēļas nogalē atlikušās Ukrainas vienības atkāpās no visiem apgabala reģioniem, izņemot nelielu teritoriju, raksta “The Wall Street Journal”. Kaut arī Ukrainas karavīri atkāpšanos salīdzina ar ainām no šausmu filmas, nenoliedzami, ka Kurskas operācijai bija zināmi panākumi, un atsevišķas teritorijas Kurskas apgabalā joprojām ir ukraiņu kontrolē.

Ukraina cerēja saglabāt teritoriju Kurskas apgabalā kā stratēģisku trumpi iespējamajās miera sarunās, taču Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka karavīrus nācās izvest, lai saglabātu dzīvības.

Kurskas operācijas kritika un mērķi

Operācijas kritiķi apgalvo, ka spēku straujā izvešana apliecinājusi tās pārgalvīgumu, jo tādējādi tika zaudēta daļa no labākajiem Ukrainas karavīriem un vērtīgā Rietumu bruņutehnika, kas bija nepieciešama citos frontes sektoros.

Tomēr, kā norāda WSJ, daži analītiķi uzskata, ka Ukrainai, kas ir mazāk bruņota un skaitliski vājāka nekā Krievija, nācās izmantot nestandarta stratēģiju.

"Kas ir viena slikta izvēle daudzu sliktu izvēļu vidū? Ukraina saskaras ar dilemmu pēc dilemmas," norādīja analītiķis Niks Reinoldss no Karaliskā institūta Londonā.

Pēc Ukrainas amatpersonu teiktā, operācija sasniedza dažus no sākotnējiem mērķiem:

  • Parādīja ukraiņiem un Rietumu sabiedrotajiem, ka Ukrainas armija joprojām spēj veikt uzbrukuma operācijas.
  • Novērsa gaidīto Krievijas iebrukumu tajā pašā reģionā.
  • Nodrošināja karagūstekņu sagūstīšanu apmaiņai pret ukraiņu ieslodzītajiem, kuri atrodas necilvēcīgos apstākļos Krievijas cietumos.

Vienlaikus Ukrainai izdevās stabilizēt svarīgus frontes sektorus austrumos, atvairot Krievijas uzbrukumu Pokrovskas reģionā un veicot pretuzbrukumus pie Toreckas, kas bija uz krišanas robežas.

Krievijas taktika Kurskas apgabalā

Kā raksta WSJ, Krievijas spēki Kurskas apgabalā, kur viņu bruņutehniku nepārtraukti apšaudīja ukraiņi, paļāvās uz artilēriju, aviācijas triecieniem un kājniekiem, lai virzītos uz priekšu sarežģītajā apvidū, ko veido purvāji un mīksta augsne, pa kuru lietainā laikā smagā tehnika nevar pārvietoties.

Turklāt uz Kurskas apgabalu tika nosūtīti Ziemeļkorejas karavīri, kuri devās uzbrukumā intensīvas uguns apstākļos, nepārzinot mūsdienu kaujas lauka manevrus, bet demonstrējot fizisko izturību un drosmi.

"Vienā no kaujām Ukrainas speciālo operāciju spēki astoņas stundas atvairīja Ziemeļkorejas karavīru uzbrukumus, līdz beidzās munīcija un nācās atkāpties, sagūstot vienu karavīru, kurš vēlāk mira no ievainojumiem."

Viens no Ukrainas karavīriem atzina, ka "ziemeļkorejieši bija visur, tos nebija iespējams saskaitīt."

Krievijas panākumos būtiska nozīme bija jaunajiem ar optiskās šķiedras kabeli vadāmajiem bezpilota lidaparātiem, ko nespēja ietekmēt Ukrainas elektroniskās karadarbības sistēmas.

"Līdz marta sākumam Ukrainas spēki vairs nespēja pārvietot tehniku Kurskā vai no tās, bez nokļūšanas intensīvās Krievijas apšaudēs, kas padarīja praktiski neiespējamu sistemātisku ievainoto evakuāciju vai papildspēku nosūtīšanu," raksta WSJ.

Pagājušajā nedēļas nogalē Ukrainas karavīri no šī reģiona ziņoja, ka apgādes ceļi tiek apšaudīti un ir praktiski neizbraucami, kamēr artilērija un bezpilota lidaparāti cenšas aizkavēt ienaidnieka virzību un dot atlikušajiem spēkiem iespēju atkāpties.

"Tas bija kā šausmu filmā"

Ukrainas karavīri intervijā BBC aprakstīja savu atkāpšanos no Kurskas apgabala Krievijā, norādot, ka tas notika "kā šausmu filmā". Viņi stāstīja par "katastrofālu" atkāpšanos masīvas apšaudes apstākļos ar iznīcinātas tehnikas kolonnām un nepārtrauktiem uzbrukumiem no Krievijas bezpilota lidaparātu "spietiem".

Tā, piemēram, 9. martā Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs Volodimirs joprojām atradās Sudžā, kur valdīja "panika un frontes sabrukums".

"Ukrainas karaspēks mēģina atkāpties – karavīru un tehnikas kolonnas. Dažas no tām uz ceļa iznīcina Krievijas bezpilota lidaparāti. Gaišajā dienas laikā atkāpties nebija iespējams," viņš sacīja.

Volodimirs atklāja, ka vēl mēnesi iepriekš galvenais ceļš no Sudžas uz Sumu apgabalu bija salīdzinoši drošs. Tomēr līdz 9. martam to jau pilnībā apšaudīja ienaidnieks un nepārtraukti uzraudzīja ar bezpilota lidaparātiem.

"Minūtes laikā varēja redzēt divus-trīs dronus. Tas ir daudz," viņš piebilda.

"Katastrofāls" atkāpšanās process

Cits karavīrs, Antons, aprakstīja situāciju 11. marta atkāpšanās laikā kā "katastrofālu". Viņš īpaši uzsvēra postījumus, ko nodarīja Krievijas FPV bezpilota lidaparāti.

"Agrāk mums bija priekšrocība bezpilota lidaparātu jomā, tagad tās vairs nav," viņš atzina.

Antons arī atzīmēja, ka Krievijai bija pārākums precīzākos aviācijas triecienos un lielāks karavīru skaits. Viņš piebilda, ka loģistika bija pilnībā paralizēta:

"Loģistika vairs nedarbojas – organizēta ieroču, munīcijas, pārtikas un ūdens piegāde vairs nav iespējama."

Viņš pastāstīja, ka viņam izdevies izkļūt no Sudžas kājām, naktī: "Mēs gandrīz vairākas reizes gājām bojā. Droni visu laiku ņudzēja debesīs."

Viņš arī paredzēja, ka Ukraina drīzumā zaudēs visu placdarmu Kurskas apgabalā, bet piebilda: "No militārā viedokļa Kurskas virziens ir sevi izsmēlis. Nav vairs jēgas to aizsargāt."

Ceļi pilni ar iznīcinātu tehniku

Vēl viens karavīrs, Dimitrijs, salīdzināja atkāpšanos no frontes ar "ainu no šausmu filmas": "Ceļi ir pilni ar simtiem iznīcinātu automašīnu, bruņutehnikas un apvidus transportlīdzekļu. Daudz ievainoto un kritušo."

Pēc viņa vārdiem, Krievijas bezpilota lidaparāti aktīvi vajājuši ukraiņu transportlīdzekļus. Tomēr cits viņa biedrs nenoliedza, ka operācija guva zināmus panākumus. "Svarīgi, ka Ukrainas bruņotie spēki izveidoja šo buferzonu, kas neļāva krieviem ienākt Sumu apgabalā," viņš rezumēja operācijas iznākumu.

Dalies ar šo ziņu