Masīvie Ukrainas veiktie uzbrukumi aviobāzei "Engelsa" Saratovas apgabalā Krievijai izmaksājuši 960 miljonus ASV dolāru, ziņo “Forbes”.
20. marta rītā Ukrainas bezpilota lidaparāti jau trešo reizi pēdējo desmit nedēļu laikā uzbruka "Engelsas" aviobāzei, kur izvietoti stratēģiskie bumbvedēji. Saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba sniegto informāciju, sprādzienu rezultātā tika iznīcinātas 96 spārnotās raķetes H-101, kas ir viens no galvenajiem Krievijas ieročiem triecieniem pret Ukrainu.
Šīs raķetes, kuras palaiž bumbvedēji Tu-95 un Tu-160, spēj nolidot 900 km un ir aprīkotas ar 450 kg smagām kaujas galviņām. Krievija šīs raķetes bija sagatavojusi tuvākajā laikā plānotajiem uzbrukumiem Ukrainas pilsētām.
Iznīcinātās 96 raķetes ir ekvivalents divu mēnešu produkcijai no Maskavas tuvumā esošās rūpnīcas KB "Raduga". Vienas H-101 raķetes cena ir vismaz 10 miljoni dolāru, kas nozīmē, ka Krievijas kopējie zaudējumi no uzbrukuma "Engelsai" var sasniegt 960 miljonus dolāru – un tas neietver degvielas noliktavu un citu objektu iznīcināšanu.
Kad 20. martā aviobāzē atskanēja sprādzieni un pacēlās dūmu mākoņi, Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs ironiski norādīja, ka Engelsa "saskārusies ar nopietnām grūtībām". Tomēr šīs problēmas sākās jau agrāk.
8. janvārī Ukrainas bezpilota lidaparāti pārvarēja vairāk nekā 650 km, lai uzbruktu Saratovas apgabala reģionam, kur atrodas bāze. Toreiz sprādzieni izraisīja ugunsgrēku noliktavā, kur tika glabāti 800 000 tonnu degvielas. Uguns plosījās gandrīz nedēļu, un tika pilnībā nodzēsta tikai 14. janvārī, kad Ukrainas droni veica vēl vienu uzbrukumu.
Uzbrukumu ierobežotā ietekme
Ukraina ir radījusi plašu tālas darbības bezpilota lidaparātu arsenālu, tostarp modificētus sporta lidaparātus, kas spēj nest simtiem kilogramu sprāgstvielu līdz 1300 km attālumā. Tāpat ir izstrādāta tālas darbības versija spārnotajai raķetei "Neptūns", kas jau ir izmantota kaujas darbībā.
Lielākā daļa šo uzbrukumu vērsti pret Krievijas munīcijas noliktavām, piemēram, bāzi Engelsā. Tomēr analītiskā grupa “Frontelligence Insight” ziņo, ka vairāk nekā puse no uzbrukumiem, kas fiksēti no septembra līdz februārim, "bija ar ierobežotu ietekmi". Krievijas remonta brigādes ātri atjauno bojātos objektus, bet militārā rūpniecība atrod veidus, kā kompensēt zaudējumus.
Eksperti uzskata, ka efektīvāki būtu biežāki uzbrukumi ar jaudīgāku munīciju nekā vieglie trieciena droni. Tomēr Ukrainai ir ierobežota piekļuve precīzām rietumu tāldarbības raķetēm, piemēram, Lielbritānijas “Storm Shadow”, Francijas “SCALP” un ASV “ATACMS”. Ukrainas pašu ražoto sistēmu, tostarp "Neptūnu", ražošanas apjoms vēl nav pietiekams.
Tāpēc Ukrainas stratēģija pēdējā laikā ir mainījusies: droni arvien biežāk uzbrūk Krievijas kritiski svarīgajai naftas infrastruktūrai, kam ir ievērojama ekonomiskā ietekme. Ukrainas bruņotie spēki cer, ka triecieniem pa enerģētikas sektoru būs ilgtermiņa sekas, atšķirībā no uzbrukumiem munīcijas noliktavām. Pat ja sprādzieni noliktavās vizuāli izskatās iespaidīgāk.
