Ukrainas tālas darbības raķešu un dronu triecieni pa Krievijas militārās rūpniecības objektiem un munīcijas noliktavām devusi neviennozīmīgus rezultātus, uzskata “Forbes” militārais analītiķis Deivids Ekss.
Šādi triecieni, protams, atvieglo dzīvi civiliedzīvotājiem, kuri cieš no bombardēšanas. Taču plašākā kontekstā "spārnotās raķetes bieži vien būtiski neietekmē kaujas darbību", norāda starptautiskās drošības eksperts Maikls Kofmans no Kārnegi fonda.
Piemēram, trieciens bezpilota lidaparātu rūpnīcai Orlas apgabalā varēja izglābt civiliedzīvotāju dzīvības, taču šie triecieni neietekmē Ukrainas armijas galveno problēmu – okupantu spēju pārraut pretinieka aizsardzību, uzsver analītiķis.
Kā norāda Kofmans, lai gan tālas darbības raķešu un dronu uzbrukumi var ietekmēt ienaidnieka spēkus, Ukrainas brigādes bieži vien nespēj to izmantot efektīvi.
Viņš piebilst, ka lielākā daļa Ukrainas uzbrukumu Krievijas apgādes ķēdēm ir iespaidīgi, bet nav izšķiroši. Ukrainas analītiskā grupa “Frontelligence Insight” secinājusi, ka vairāk nekā puse šādu triecienu no septembra līdz februārim "deva ierobežotu efektu".
"Droni un raķetes trāpīja vairākām Krievijas rūpnīcām un noliktavām, radīja iespaidīgus ugunsgrēkus, taču ugunsdzēsēji tos nodzēsa, un darbinieki vēlāk atjaunoja ēkas. Tikmēr Ukrainas spēki turpināja pamazām zaudēt pozīcijas Austrumukrainā."
Biežāki un spēcīgāki triecieni varētu nodarīt ilgtermiņa postījumus, taču Ukrainai trūkst pietiekami daudz ārvalstu ražoto, augstas precizitātes tālas darbības ieroču, lai īstenotu ilgstošu kampaņu. Tāpat Ukraina šādus ieročus šobrīd neražo pietiekamā apjomā, norāda Ekss.
Triecienu prioritātes mainās
Iespējams, tieši tādēļ Ukrainas triecienu plānotāji pēdējos mēnešos mainījuši savu taktiku – tagad biežāk uzbrukumi tiek veikti Krievijas naftas infrastruktūrai, īpaši naftas pārstrādes rūpnīcām, kas ir būtiskas Krievijas militārajai ekonomikai.
Ekonomists Vladimirs Milovs piebilst, ka, lai panāktu lielāku efektu, Ukrainas spēkiem būtu regulāri jātriec precīzi pa lielajām, unikālajām naftas krekinga iekārtām Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcās.
Šādas iekārtas Krievijas rūpniecībai ir ļoti grūti aizstāt, ņemot vērā sankciju režīmu. Regulāri un precīzi triecieni varētu būtiski kavēt to remontu, norāda Milovs.
