Dronu koalīcijas dalībvalstis novirzīs 20 miljonus eiro no kopējā fonda, lai Ukrainas bruņoto spēku vajadzībām ārpuskārtas, paātrinātā procedūrā iegādātos vairākus simtus taktiskā līmeņa izlūkdronus. Šo bezpilota lidaparātu piegāde tiks veikta tuvāko trīs mēnešu laikā, informē Aizsardzības ministrija.
“Dronu koalīcijas praktiskais atbalsts Ukrainai ir bijis būtisks elements tās aizsardzībā pret okupantu armiju. Esmu pārliecināts, ka Dronu koalīcijas sagādātie izlūkdroni palīdzēs Ukrainas bruņotajiem spēkiem iegūt svarīgu informāciju par pretinieka kustībām un pozīcijām frontē, lai gūtu tik ļoti nepieciešamo pārsvaru cīņā par savas valsts brīvību,” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Tiek plānots, ka droni tiks piegādāti trīs mēnešu laikā.
Коаліція дронів виділила 20 млн євро на розвідувальні БпЛА для України.
— Kateryna Chernohorenko (@k_chernohorenko) March 24, 2025
Ці дрони допоможуть нашим військовим краще розвідувати місцевість і отримувати критично важливу інформацію для проведення успішних бойових операцій. Поставка очікується впродовж трьох місяців.
Дякую… pic.twitter.com/lEnzVFyZLQ
Sabiedroto valstu iniciatīva, ko kopīgi vada Apvienotā Karaliste un Latvija, tika uzsākta 2024. gada janvārī, lai stiprinātu Ukrainas bezpilota lidaparātu (UAV) spējas. Līdz 2024. gada beigām koalīcijai bija pievienojušās gandrīz 20 valstis. Šajā laikā dalībvalstis ir sniegušas ievērojamu atbalstu Ukrainai, īstenojot dronu piegādes. Visu dronu koalīcijas dalībvalstu kopējais atbalsts Ukrainas dronu spējām 2024. gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro. Tāpat 2024. gada laikā Dronu koalīcijas dalībvalstis ieguldīja vairāk kā 80 miljonus eiro Apvienotās Karalistes vadītajā kopējā iepirkuma fondā.
Kijiva arvien vairāk paļaujas uz tālas darbības droniem, lai veiktu triecienus dziļi Krievijas teritorijā, mērķējot uz militāro infrastruktūru, lidlaukiem, naftas pārstrādes rūpnīcām un loģistikas centriem.
11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās pretgaisa aizsardzība ir pārtvērusi 337 dronus dažādos reģionos, tostarp 74 notriektus pie Maskavas, kas, šķiet, ir lielākais Ukrainas dronu uzbrukums pilna mēroga iebrukuma laikā.
Kijiva ir izstrādājusi raķešu-dronu hibrīdus, piemēram, "Palianytsia" un "Peklo" modeļus, kas aprīkoti ar turboreaktīvajiem dzinējiem kā izmaksu ziņā efektīvas alternatīvas spārnotajām raķetēm. Prezidents Volodimirs Zelenskis ir devis rīkojumu 2025. gadā saražot vismaz 30 000 tālas darbības dronu.
