Lai arī Latvijas informatīvajā telpā arvien aktīvāk darbojas Ķīna, tajā galvenos izaicinājumus joprojām rada Krievija. Kā liecina Valsts drošības dienesta (VDD) pārskats par 2020. gadu – Kremlis savas dezinformācijas izplatīšanā mērķtiecīgi izmantojis ne tikai tā kontrolē esošos Latvijas medijus, bet arī sociālos tīklus, propagandas vēstījumus paslēpjot šķietami izklaidējošā saturā. Turklāt Krievijas informatīvās ietekmes aktivitātēs sociālie tīkli īpaši nozīmīgu lomu ieņēmuši, kad tā savā teritorijā pastiprināti centusies ierobežot Rietumu sociālo tīklu darbību.
Covid-19 vīrusu ierobežojošie pasākumi pagājušajā gadā piešķīra arvien noteicošāku lomu aktivitātēm un dzīvei tiešsaistē. Līdz ar to pieauga arī informatīvajā telpā notiekošo procesu ietekme uz nacionālo drošību. Valsts drošības dienests secinājis, ka arī pagājušajā gadā Latvijas informatīvajā telpā aktīvākie bijuši Krievijas propagandisti.
Lai Latvijas informatīvo telpu piepildītu ar Krievijas ģeopolitiskās intereses sekmējošiem vēstījumiem, Kremļa informatīvās ietekmes pasākumu organizētāji mērķtiecīgi centušies izmantot to kontrolē esošo mediju klāstu – televīzijas kanālus un interneta vietnes, kā arī sociālo tīklu sniegtās satura izplatīšanas iespējas.
Dienests novērojis – šo centienu redzamākās izpausmes bijuši vairāki video platformā “YouTube” publicēti videoblogi. Turklāt zīmīgi, ka laikā, kad Krievija pastiprināti centusies kontrolēt un ierobežot Rietumu sociālo tīklu darbību savā teritorijā, tieši šie informācijas izplatīšanas kanāli ieņēmuši arvien nozīmīgāku lomu Kremļa informatīvās ietekmes aktivitātēs.
Kā VDD secina – aizvadītā gada norises Latvijas informatīvajā telpā apliecinājušas sociālo tīklu un tiešās komunikācijas platformu pieaugošo nozīmi informācijas izplatīšanā. Turklāt šīs platformas lielai daļai sabiedrības kļuva par primāro informācijas avotu, tādējādi radot virkni izaicinājumu, kas saistīti ar dezinformāciju un viltus ziņu izplatītāju aktivitātēm.
Valsts drošības dienesta ieskatā šie jaunie pārbaudījumi, ar kuriem pērn Latvijas informatīvā telpa saskārās, atklāja atsevišķu Latvijas iedzīvotāju uzņēmību pret šāda veida saturu, patērējot un izplatot nepārbaudītu, sagrozītu un arī klaji nepatiesu informāciju.