Aizsardzības ministrs Artis Pabriks ir uzdevis Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem paplašināt kopš 12. jūlija sniegto atbalstu Valsts robežsardzei, lai nodrošinātu Latvijas austrumu robežas nostiprināšanas pasākumus un atturētu nelegālo imigrāciju.
“Pašlaik situācija uz Latvijas ārējām robežām ir samērā mierīga, taču mums ir jābūt gataviem iespējamam nelegālās imigrācijas pieaugumam un ar to saistītām provokācijām uz robežas. Tāpat mēs nedrīkstam izslēgt varbūtību, ka situācija var mainīties austrumu kaimiņu kopīgo militāro mācību “Zapad 2021” laikā. Bruņotie spēki veiks mērķtiecīgas darbības un sniegs nepieciešamo atbalstu Valsts robežsardzei, lai aizsargātu Latvijas iedzīvotājus no jebkāda veida drošības izaicinājumiem,” uzsver aizsardzības ministrs A. Pabriks.
Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem uzdots nodrošināt valsts austrumu robežas aizsardzību, izvēršot papildus novērošanas sistēmas, nodrošinot bezpilota lidaparātus, norīkojot papildus personālu, kā arī rīkojot regulāras militārās mācības. Tādēļ no 15. augusta, ņemot vērā Krievijas un Baltkrievijas militāro mācību “Zapad 2021” norisi, pie Latvijas – Krievijas un Latvijas - Baltkrievijas robežām norisināsies kopīgas Nacionālo bruņoto spēku un Valsts robežsardzes vada lieluma vienību mācības, lai pastiprinātu savu klātbūtni pierobežā.
Nacionālo bruņoto spēku atbalsta sniegšana Valsts Robežsardzei notiek saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 6. pantu un citos ārējos normatīvajos aktos noteikto kārtību.
Jau ziņots, kopš 12. jūlija Nacionālie bruņotie spēki sniegs atbalstu Valsts robežsardzei pie Latvijas - Krievijas un Latvijas - Baltkrievijas robežām, lai veiktu nelegālās imigrācijas atturēšanas pasākumus.
Atsaucoties uz Valsts robežsardzes lūgumu, Zemessardzes 3. Latgales brigādes zemessargi līdz sniedz atbalstu piecām Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes robežapsardzības nodaļām, kā arī vienai Ludzas pārvaldes robežapsardzības nodaļai.
Diennaktī kopā atbalstu sniedz 24 zemessargi, kā arī tiek izmantoti 6 līdz 12 transporta līdzekļi. Zemessardze uzdevumus pie Eiropas Savienības ārējām robežām pilda Valsts robežsardzes pārstāvju vadībā.
Arī Latvija Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un iekšlietu ministre Marija Golubeva šodien preses konferencē informēja, ka Latvija plāno pasteidzināt Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi un piesaistīt armiju tās drošībai.
Jau nākamnedēļ Iekšlietu ministrija iesniegs valdībā priekšlikumus par austrumu robežas stiprināšanu, proti, tās pilnu izbūvi. Kariņš norādīja, ka atbilstoši situācijai ir jārīkojas strauji, papildinot jau esošos drošības pasākumus ar modernu infrastruktūru.
Golubeva norādīja, ka austrumu robežas izbūvi nebūs iespējams sākt tuvākajās dienās, bet gan dažu nedēļu laikā, ja par to tiks panākta vienošanās. "Mums ir jāizdara viss, lai robeža ar Baltkrieviju būtu droša arī tajā gadījumā, kad robeža nav izbūvēta. Paredzot šo, mums ir plāns pagaidu risinājumam, tai starpā arī pagaidu žoga izbūve, ja tas būs nepieciešams," teica Golubeva, uzsverot, ka pagaidām nav plānots izbūvēt kādas pagaidu nometnes bēgļiem, jo bēgļu uzturēšanās centros ir pietiekami daudz brīvu vietu.
Valdības vadītājs uzsvēra, ka pagaidām nav nepieciešams izsludināt ārkārtas situāciju, jo situācija uz austrumu robežas tiek kontrolēta.
Jau ziņots, ka šogad konstatēti pieci Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumi un kopumā aizturēti 27 trešo valstu piederīgie - 23 Irākas, viens Sīrijas, viens Šrilankas, viens Indijas un viens Baltkrievijas pilsonis.
