Lai gan Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņojusi, ka, neskatoties uz vairāku dalībvalstu prasībām, Brisele nepiešķirs līdzekļus žogu būvniecībai uz bloka ārējām robežām, šajā jautājumā atsevišķu dalībvalstu līderi mazliet liekulīgi seko simbolikai un reputācijai, nevis praktiskiem apsvērumiem, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs (AP).
Viņš atzīmēja, ka starp tām dalībvalstīm, kuras atrodas, un tām, kuras neatrodas uz ES ārējās robežas, izpratne par robežu aizsardzību ir ļoti atšķirīga. Ijabs vērsa uzmanību uz to, ka aicinājumu no ES līdzekļiem finansēt robežu izbūvi parakstīja 12 valstis, bet ierosinājumam nepievienojās 15 valstis.
"Ja, piemēram, Luksemburgas premjerministrs Ksavjē Betels runā par tādu lietu kā ES ārējās robežas, tas ir pavisam kaut kas cits, nekā tad, ja par to runā Lietuva, Latvija vai Grieķija. Betels bija ļoti uzstājīgs par to, ES nevar finansēt žogu un dzeloņdrāšu iegādi. Kādas ārējas problēmas Luksemburgai var būt, ja tā robežojas tikai ar bloka dalībvalstīm? Pat Austrijai, kura ir robeža ar Šveici, ir izpratne par to, ka šāda robeža būtu izbūvējama," sacīja politiķis.
Tāpat Ijabs atzīmēja, ka virknei Eiropas līderu ir sava veida "aizture" pret konkrētas robežās izbūvēšanu, arīdzan pret žogiem un dzeloņdrātīm, bet tas ir cieši saistīts ar vēsturiskiem apsvērumiem. EP deputāta ieskatā, tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc Eiropadome šajā jautājumā aicināja EK likt priekšā likumu grozījumus un pienācīgi finansētu programmu, vienlaikus Leienai paziņojot, ka EK dzeloņstieples nav finansējusi un nefinansēs.
"Jāsaka, ka, piemēram, citi EK komisāri savos spriedumos bija mazliet racionālāki. EK komisāre iekšlietās Ilva Jūhansone teikusi, ka dalībvalstīm žogi ir jāceļ pašām un ka stingra, necaurlaidīga robeža ir jāizbūvē. Tas vedina domāt, ka ne tikai Eiropadomē, bet arī EK viedokļi par šo, iespējams, nebija tik vienoti," sacīja EP deputāts.
Politiķis uzsvēra, ka kopumā no ES nevajag prasīt vairāk, nekā tā spēj dot, un daudzos aspektos ES šajā krīzē ir palīdzējusi. Galvenais ES instruments, kam būs nozīme arī nākotnē, ir spiediena izdarīšana gan uz pašu Baltkrievijas autoritāro līderi Aleksandru Lukašenko, gan arī uz tām valstīm, no kurām tā saucamie patvēruma meklētāji tiek importēti iesūtīšanai Eiropā, uzskata politiķis.
"Irāka un Sīrija varētu būt tās valstis, kurām vajadzētu pārtraukt sadarboties ar Lukašenko režīmu viņa cilvēktirdzniecības shēmā, par kuras upuriem mēs visi esam kļuvuši. Robežu mums nāksies izbūvēt pašiem, turklāt ES pastāv izpratne, ka robeža ir svarīga, bet tieši simbolisku apsvērumu dēļ Eiropas līderu vidū nav vienprātības par to, vai ES tiešā veidā varētu ieguldīt savus līdzekļus robežu izbūvē," skaidroja Ijabs.
Tāpat EP deputāts uzsvēra, ka palīdzība no ES ar cilvēkresursiem robežu aizsardzībā pastāv un darbojas, un šajā aspektā jāmin ES robežsardzes aģentūra "Frontex". Ijabs sacīja, ka patlaban Latvijai infrastruktūras izbūves jautājumā ir jāīsteno pašai savas apņemšanās. Patlaban, politiķa ieskatā, tas ir svarīgākais.
Eiroparlamentārietis vērsa uzmanību, ka Latvijas policijas virsniece Aija Kalnāja, kura līdz šim vadīja vienu no "Frontex" nodaļām, ir tikko iecelta par "Frontex" izpilddirektora vietnieci ar atbildību par par aģentūras pastāvīgo korpusu un visdrīzākajā laikā sāks darbu jaunajā amatā.
Ijabs akcentēja, ka ES neliek šķēršļus Latvijai rīkoties, bet uzsver, ka no Eiropas fondiem robežas siena netiks būvēta. Tas ir jādara valstij par saviem līdzekļiem. Būtiski, ka ES piedalīsies citos formātos, pirmkārt, diplomātiski bremzēs un kavēs to, lai Lukašenko nevarētu savu shēmu turpināt un šantažēt ES. Otrkārt, ES piedalīsies robežu apsardzībā ar cilvēkresursiem, tehniku un administratīvās palīdzības mehānismiem.
"Mums jārīkojas pašiem, šeit uz vietas. Latvija, kā es saprotu, ir atradusi naudu robežas izbūvei, bet ministrijās pagaidām nav vienprātības, kura valsts iestāde vai kapitālsabiedrība robežu būvēs. Patiesībā robežas izbūve nemaz nav tik vienkāršs uzdevums, jo, pirmkārt, ir zināms slepenības režīms, otrkārt, mēs nedrīkstam robežas izbūves jautājumu ievilkt vēl uz kādiem pieciem vai desmit gadiem. Tas būtu jādara ātri un šis lēmums ir jāpieņem Ministru kabineta un Saeimas līmenī. Pieļauju, ka Latvija ir apradusi ar domu, ka ārējā robeža būs jābūvē pašiem, bet nevajadzētu ar to vilkt garumā, ņemot vērā mūsu kaimiņus, kad jebkurā brīdī var kaut kas notikt," sacīja politiķis.
Ijabs arī norādīja, ka ES simboliskā līmenī daudz runāts par atvērtību, ka ES nebūvē cietokšņus un ka tā ir atvērta pārējai pasaulei. Šī tēma īpaši aktualizējās 2015.gadā, kad Ungārija patvēruma meklētāju plūsmas dēļ uzbūvēja žogu ar Serbiju. Toreiz Ungārijai bija saspringtas attiecības ar Briseli, jo valsts rīcība tika uztverta kā sava veida pārkāpums. Politiķa ieskatā, pret Latviju neizturas kā pret Ungāriju pirms sešiem gadiem, tomēr atsevišķu ES valstu līderu vidū ir zināma psiholoģiska "aizture" pret žogiem un sienām.
Pēc politiķa paustā, Latvijai ir jārunā ar kolēģiem un jāliek saprast, ka ES ārējās robežas tomēr ir arī Eiropas kopīgā lieta, ne tikai atsevišķu dalībvalstu atbildība, un, ja notiks kritiskas situācijas, patlaban arī tā būs šo dalībvalstu atbildība. Ijabs pieminēja, ka EK priekšsēdētāja savā uzrunā uzsvēra, ka mēs esam pakļauti hibrīduzbrukumam no Baltkrievijas un ka šādās situācijās ES ir jāiesaistās.
Runājot par to, vai EK varētu mainīt savas domas, EP deputāts pieļāva, ka diez vai šī nostāja tuvākajā laikā mainīsies, bet būtisks ir cits jautājums, proti, dažādas palīdzības formas, jo tieši ieguldījumi infrastruktūrā ir tikai viens no vairākiem aspektiem, piemēram, palīdzība robežu aizsardzībā.
"Domāju, ka ES būtu krietni daudz darāmā, kaut vai, piemēram, attiecībā uz datu apmaiņu. Piemēram, mirklī, kad notiek stihiskas migrantu pievešanas pie ES ārējām robežām, būtu jābūt tā, ka nevis katra dalībvalsts skatās, kur šie cilvēki aiziet vai pazūd, bet gan jāizstrādā mehānisms, ka starp dalībvalstīm notiek informācijas apmaiņa," pauda Ijabs, uzsverot, ka pie šāda mehānisma izstrādes ES varētu sākt darbu tuvākajā laikā.
Viņš norādīja, ka nevajadzētu cerēt, ka tuvākajā laikā Latvija saņems naudu infrastruktūras izbūvei, tāpēc ir apsveicami, ko dara Latvijas valdība, īpaši Iekšlietu ministrija, kas rīkojas pareizi - meklē finansējumu iekšējos nacionālajos resursos, lai ar tiem varētu strauji iet uz priekšu robežas izbūvē un negaidīt uz "mistisku Eiropas palīdzību", kas šīm specifiskajām vajadzībām nekad neatnāks.
