Lai gan šobrīd situācija uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju ir relatīvi mierīga, tā var mainīties jebkurā mirklī. Valsts robežsardzē pieļauj - tieši Valsts svētku laiks varētu būt īpaši izaicinošs, kad Baltkrievijas pašpasludinātā vadoņa Aleksandra Lukašenko režīms varētu censties pārbaudīt Latvijas robežsargu, karavīru un policistu modrību atvairīt līdzīgus agresīvu migrantu uzbrukumus, kādi vēl šonedēļ bija manāmi Polijā Kužņicas robežpārejas punktā. Tiesa, šādiem scenārijiem Latvijas drošības spēki ir gatavi. Ja sekos agresija, robežsargi, karavīri un policisti pret to sola stingru atbildi.
“Sargs.lv” komanda šonedēļ Latvijas robežu ar Baltkrieviju Silenē apmeklēja divas reizes. Vienā no tām līdz ar Valsts robežsardzes priekšnieku ģenerāli Gunti Pujātu un Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu apmeklēja Silenes robežas šķērsošanas punktu un sauszemes robežu ar Baltkrieviju.
Vietā, kur vēl nesen abas valstis atdalīja tikai neliela zemē uzarta pēdu josla, nu slejas pagaidu dzeloņdrāšu žogs. Atšķirībā no vasaras mēnešiem te vairs neredz nedz Minskas režīma atvestos migrantus, nedz Baltkrievijas robežsargus. Tiesa, Baltkrievijas robežsargu no zariem ierīkotās apmetņu vietas iepretim Latvijas robežai aizvien stāv, taču pie tām vairs nekūp ugunskuri, kā tas bija novērojams pāris mēnešus iepriekš.
Kā stāsta robežsargi, vietās, kur uzbūvēts pagaidu dzeloņstiepļu žogs, migranti vairs nav redzami, tomēr apgalvot, ka situācija ir mierīga, aizvien nevar. Teju ik dienu Latvijas robežu ar Baltkrieviju cenšas šķērsot vidēji 20 līdz 30 migrantu. Pēc robežsargu novērojumiem, Baltkrievu robežsargi acīmredzami robežas šķērsošanā migrantiem sniedz atbalstu, piemēram, dodot iespēju uzlādēt mobilos telefonus un parādot virzienu, kā nonākt Latvijā.
Kā liecina Valsts robežsardzes apkopotā statistika, šogad uz Latvijas un Baltkrievijas robežas strauji pieaudzis aizturēto ārvalstnieku skaits. Ja pērn visa gada garumā tās bija tikai 30 personas, tostarp 23 trešo valstu pilsoņi, tad šogad šis skaitlis sasniedzis 418 aizturētos. Tikmēr novērsto robežas šķērsojumu skaits ir vēl lielāks – šogad kopumā jau 2332 gadījumi. Visvairāk šādu gadījumu bijis augustā, kad novērsts 791 robežas šķērsošanas gadījums, septembrī – 653 gadījumi, bet oktobrī - 577. Šomēnes novērsti 311 mēģinājumi ienākt Latvijas teritorijā no Baltkrievijas puses.
Līdztekus migrantu virzīšanai aug arī citas A. Lukašenko režīma “laipnības” Latvijas virzienā, piemēram, akcizēto preču kontrabanda.
Kaimiņi apsveic svētkos, vai gaidāma “dāvana”?
Kā stāsta robežsargi, kopš migrācijas krīzes sākuma līdz šim koleģiālās attiecības ar Baltkrievijas robežsargiem nu ir neglābjami sabojātas. Ņemot vērā kaimiņvalsts robežsardzes dienesta nelikumīgo un visai atklāto iesaisti migrantu stumšanā pāri Eiropas Savienības robežai, runāt par jebkādu uzticību pušu starpā ir teju neiespējami.
Neraugoties uz sabojātajām attiecībām, Baltkrievijas robežsargi saviem Latvijas kolēģiem nav kautrējušies atsūtīt apsveikuma vēstules Valsts svētkos, cita starpā vēlot “panākumus un sekmes dienesta pienākumu izpildē”.
Kā atzīst Latvijas robežsargi, šādi apsveikumi nu jau tiek uztverti ne tikai ar sarkasmu, bet arī aizdomām. Un iemesli šādiem pieņēmumiem ir vairāki. Baltkrievijas puse acīmredzami palēninājusi smago auto plūsmu caur Silenes robežpunktu. Ja vēl pirmdien tādas nebija, tad trīs dienas vēlāk tā stiepās jau vismaz desmit kilometru garumā. Iemesli tam ir divi. Pēc A. Lukašenko sakūdīto un ar skaņas un dūmu granātām apgādāto migrantu centieniem ielauzties Polijā Polijas puse nolēma slēgt robežu ar Baltkrieviju. Tas daudziem auto vadītājiem lika ceļu meklēt caur Latviju un Lietuvu. Lai gan Latvijas robežsardze savu darba apjomu pielāgojusi pieaugošajai transporta plūsmai, Baltkrievijas puse necenšas strādāt vairāk, lai mazinātu sastrēgumus. Vai šāds solis ir apzināts, atliek vien minēt.
Tai pat laikā parādās indikācijas, ka pēc pēkšņi pieklusušajiem migrantu nemieriem Polijā Minskas režīms varētu mēģināt migrantus pārvest uz citiem Rietumu robežas posmiem. Kā sarunā ar “Sargs.lv” atzīst ģenerālis G. Pujāts, ir risks, ka līdzīgs agresīvo migrantu uzbrukums, kāds šonedēļ pieredzēts Polijā, var tikt sarīkots arī pret Latviju.
Dienesti pienācīgi sagatavojušies provokācijām
Lai pārliecinātos, kā dienesti sagatavojušies iespējamai uzbrukuma atvairīšanai, to personīgi pārbaudīja arō premjerministrs Krišjānis Kariņš. Šī apmeklējuma laikā pieredzējām, ka nesnauž arī Baltkrievijas puse. “Sargs.lv” novēroja, ka brīdī, kad premjers kopā ar robežsardzes priekšnieku un Valsts robežsardzes speciālo uzdevumu vienības “Sigma” kaujiniekiem pietuvojās Baltkrievijas robežai, Silenes robežkontroles punktā Baltkrievijas pusē esošajā postenī sākās tūlītēja rosība. Pēc īsa brīža Latvijas robežas virzienā skrēja kāds melnā maskā tērpts Baltkrievijas militarizētās vienības kaujinieks, bruņojies ar vairogu un steku. Pamanījis ar šaujamieročiem bruņotos “Sigma” kaujiniekus, viņš pusceļā pagriezās, lai skrietu atpakaļ.
Kā atzīst premjers, gatavība gan robežsargiem, gan karavīriem un policistiem uz robežas ar Baltkrieviju ir augsta.
“Es atbraucu satikt zēnus un meitenes, kuri dien uz robežas. Jāteic, ka sadarbība starp dienestiem ir vislabākajā kārtībā. Plāni ir sagatavoti, un mēs esam gatavi visdažādākajiem izaicinājumiem,” saka premjers.
Premjers atzīst, tāda sazobe sadarbībai, kāda izveidojusies starp iekšlietu un aizsardzības resoriem, ir par piemēru citiem.
Kā novēroja “Sargs.lv”, pat apstākļos, kad Baltkrievijas pusē nav redzami nedz migranti, nedz spēka struktūru pārstāvji, Latvijas robežsargu patruļas turpinās. Robežsargu vadībā karavīri tajās dodas gan kājām, gan braucot ar visurgājējiem. Tāpat sagatavots aprīkojums iespējama agresīva pūļa kontrolei gadījumā, ja A. Lukašenko varētu izšķirties agresīvos migrantus virzīt Latvijas virzienā.
Ja vajadzēs, pielietosim ne tikai speclīdzekļus
Valsts robežsardzes priekšnieks stāsta – Polijas pieredze, aizsargājot savas valsts robežu, ņemta vērā arī Latvijā. Ja migranti ar vardarbīgām metodēm nolems šķērsot Latvijas robežu, pret tiem tiks vērstas visas dienestu rīcībā esošās spējas.
Kā atzīst ģenerālis G. Pujāts, kopš augusta uz Latvijas robežas jau ir piesaistīti papildus NBS un Valsts policijas spēki, turklāt pastiprinājumu dos arī nesen Latvijas Dienvidaustrumos izsludinātās NBS mācības “Decisive Point”. Tāpat dienestiem ir izstrādāti atbilstoši plāni dažāda veida uzbrukumu atvairīšanai. Tas dod pārliecību, ka tiks atvairīti jebkuri uzbrukuma mēģinājumi.
Lūgts komentēt A. Lukašenko iepriekš medijos teikto, ka migrantu rokās “varētu nonākt ieroči no Donbasa reģiona”, Valsts robežsardzes komandieris atbildēja stingri – jebkura atbilde būs proporcionāla. Arī šādos gadījumos mīņāšanās un vilcināšanās lēmumu pieņemšanā nebūs.
Uzdevums - nosargāt robežu un deeskalēt situāciju
Tikpat stingru apņēmību nepieļaut Latvijas robežas pārkāpšanu pauda arī premjerministrs.
“Mūsu valsts robeža ir nodrošināta, tā tiek un tiks aizsargāta pret jebkuriem robežas pārkāpumiem. Punkts! Par to diskusiju nav un nebūs,” stingri pauda ministru prezidents.
Viņš uzsvēra - neraugoties uz atsevišķu Eiropas Komisijas pārstāvju izteikumiem, ka Latvijai kopā ar Lietuvu un Poliju varētu tikt prasīts grozīt pašreizējo likumdošanu, kas atļauj Baltkrievijas režīma atvesto migrantu atstumšanu, šī pieeja nekādā gadījumā netiks mainīta.
Vienlaikus valdības vadītājs atzina, ka līdztekus robežas sargāšanai šobrīd aktīvs darbs jāturpina arī diplomātiskā frontē, kopā ar sabiedrotajiem meklējot veidus, kā deeskalēt situāciju uz robežas.
“Tagad mums ir jāstrādā ar Irāku, ar citām Tuvo Austrumu valstīm, kuras ir gatavas uzņemt atpakaļ savus pilsoņus,” viņš piebilda.
Tāpat premjers uzsvēra – darbs ir jāturpina arī pie tālākas sankciju paketes pret Baltkrieviju, kas tai liktu mainīt savu līdzšinējo politiku.
K. Kariņš arī atzina – diez vai Baltkrievijas pašpasludinātā vadoņa režīms šādu operāciju būtu spējīgs paveikt bez aktīva Krievijas atbalsta. Lai gan, mēģinot atrisināt situāciju uz Eiropas Austrumu robežas, vairāku valstu līderi ir runājuši arī ar Krievijas autoritāro prezidentu Vladimiru Putinu, Eiropa skaidri apzinās, ka šāda veida saspīlējumi no abu valstu autokrātiskajiem un nedemokrātiskajiem režīmiem gaidāmi arī nākotnē. Premjers atgādināja, ka līdztekus Baltkrievijas īstenotajai hibrīdoperācijai Krievija sākusi savilkt karaspēku pie Ukrainas robežām.
Dienests arī svētkos
Neraugoties uz Valsts svētkiem, gan robežsargi, gan karavīri bez apstājas turpina darīt savu darbu. Daudzi šā gada 18. novembri svinēs nevis ar ģimenēm, bet gan pilnā kaujas ekipējumā dodoties patruļās drēgnajās novembra dienās uz Austrumu robežas.
Premjerministrs savas vizītes laikā īpaši pateicās ikvienam robežsargam, karavīram, zemessargam un policistam par viņa devumu Latvijas drošībā.
“Mēs esam pateicīgi saviem senčiem, ka viņi pirms 103 gadiem izcīnīja mūsu valsts neatkarību. Tie zēni un meitenes, kuri šodien dien robežsardzē, Nacionālajos bruņotajos spēkos un policijā, ir tiešie šo tradīciju turpinātāji. Ar viņu veikumu ir pamats lepoties ikvienam Latvijas pilsonim. Tādēļ varu novēlēt viņiem tikpat veiksmīgi turpināt savu svarīgo darbu,” teica K. Kariņš.
