Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nedēļas nogalē sazvanījies ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu pirms viņa gaidāmās vizītes Maskavā un Kijevā, liecina premjera ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".
Kariņš norāda, ka sarunā uzsvēris to, cik svarīgi ir saglabāt vienotību starp partneriem, nepieciešamību turpināt stingru atbalstu Ukrainai, kā arī nepieciešamību stiprināt NATO klātbūtni Baltijas valstīs.
Kā ziņots, Makrons šīs nedēļās sākumā apmeklēs Maskavu un Kijevu, kur tiksies ar Krievijas un Ukrainas prezidentiem.
Makrons pirmdien devies uz Krieviju, kur tiksies ar prezidentu Vladimiru Putinu, un otrdien viņam Ukrainā paredzēta tikšanās ar prezidentu Volodimiru Zelenski.
Francijas prezidentam, kurš aicinājis mazināt saspīlējumu Ukrainas un Krievijas attiecībās, pēdējo dienu laikā bijušas vairākas telefonsarunas gan ar Putinu, gan Zelenski, kā arī ar ASV prezidentu Džo Baidenu.
Pēc kārtējām Makrona sarunām gan ar Putinu, gan ar Zelenski Francijas prezidenta kanceleja ceturtdienas vakarā paziņoja, ka diskusiju mērķis ir "atrast elementus, kas varētu novest pie deeskalācijas".
Francijas prezidenta kanceleja, domājams, norādot uz Kremļa ultimatīvajām prasībām, informēja, ka ir sāktas sarunas par "stratēģisko līdzsvaru" Eiropā, kas ļautu "samazināt riskus uz vietas un garantēt drošību".
Pašlaik Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
Taču ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
Makrons šonedēļ izteicies, ka Krievija izturas kā "nelīdzsvarotības spēks" reģionā, taču vienlaikus ļāvis noprast, ka viņš ir atvērts dialogam ar Maskavu, lai deeskalētu situāciju.
Francijas prezidents pēdējos gados ir uzstājis, ka Eiropai ir jāsaglabā atvērti kanāli sarunām ar Krieviju, jo "prasīgs dialogs" esot labāks par atklātu konfrontāciju ar Maskavu mainīgā pasaulē, kurā dominē Ķīnas ietekmes pastiprināšanās.
Līdz šim Makrons kā Francijas prezidents Krieviju ir apmeklējis vienu reizi - 2018.gada maijā, kad piedalījās Sanktpēterburgas ekonomikas forumā un tikās ar Putinu.
Iepriekšējo reizi Francijas un Krievijas prezidenti klātienē tikušies 2019.gada vasarā, kad Putins ieradās Makrona rezidencē Francijas dienvidos. Pandēmijas dēļ atcelta tika 2020.gada maijā plānotā Makrona vizīte Maskavā.
