NATO ģenerālsekretārs: NATO ir gatava sniegt atbalstu Latvijai kopējai drošībai kritiskajā brīdī

Latvijā
Sargs.lv
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī
Foto: Ilmārs Znotiņš/Valsts prezidenta kanceleja

NATO ir gatava sniegt Latvijai visu nepieciešamo atbalstu šajā kritiskajā brīdī, kad Krievija uzsākusi agresīvu iebrukumu Ukrainas teritorijā un alianse ir gatava aizsargāt ikvienu Latvijas teritorijas centimetru. Tā, viesojoties Rīgā, pēc tikšanās ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Pēc tikšanās ar E. Levitu J. Stoltenbergs žurnālistiem apliecināja, ka pamatā ar Latvijas prezidentu pārrunāta drošības situācija Ukrainā un Baltijas reģionā, laikā, kad nākas saskarties ar atklātu pretlikumīgu Krievijas agresiju.

“Ukrainas bruņotie spēki mūs ir pārsteiguši ar savu drosmi, bet [Krievijas diktators Vladimirs] Putins turpina savu karagājienu. Tā sekas ir graujošas. Bojā gājuši ir daudzi civiliedzīvotāji. Daudzi ukraiņi ir pametuši Ukrainu. Tā ir lielākā bēgļu krīze Eiropā kopš Otrā pasaules kara,” atzina NATO ģenerālsekretārs, piebilstot, ka alianses rīcībā ir ticamas ziņas par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem, iebrukuma laikā Ukrainā.

Lai novērstu arvien briestošāko humāno krīzi, Krievijai jāizveido reāli funkcionējoši un droši civiliedzīvotāju evakuācijas koridori.

“Mēs vairākus mēnešus V.Putinam esam norādījuši, ka viņam nāksies maksāt augstu cenu par iebrukumiem Ukrainā. Nu viņš šo cenu maksā. Pret Krieviju ir vērstas plašas un nepieredzētas sankcijas un Krievija ir nonākusi pilnīgā izolācijā no pārējās pasaules,” teica J.Stoltenbergs.

Alianses ģenerālsekretārs azina, ka šobrīd NATO sniedz palīdzību Ukrainai, lai tā varētu īstenot savas valsts likumīgās pašaizsardzības tiesības. Līdz šim sniegtā atbalsta apmērs jau sasniedzis vairāku miljardu eiro vērtību. “Tās ciešanas, ko varam novērot Ukrainā ir ārkārtīgi dziļas un iespaidīgas, kas neatstāj nevienu vienaldzīgu,” viņš piebilda.

Vienlaikus NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka pašreizējā situācijā jāpanāk, lai konflikts neizplatītos ārpus Ukrainas. Ja tas pārņemtu arī citas valstis, šī situācija kļūtu krietni bīstamāka, nekontrolējamāka un potenciāli nāvējošāka. Tālab nepieciešams nosūtīt ļoti skaidru signālu Maskavai, lai Kremlī sēdošie pēkšņi nepārrēķinātos, domājot par NATO potenciālo atbildi.

“Mēs esam stiprinājuši klātbūtni mūsu alianses Austrumu Flangā. Ik dienu 130 iznīcinātāji ir paaugstinātā gatavībā, lai aizsargātu NATO gaisa teritoriju no tālajiem Ziemeļiem līdz pat Vidusjūrai. Mums ir simtiem tūkstošu karavīru, kas ir gatavi doties palīgā. Karavīri atrodas arī militārajā bāzē Ādažos. Mūsu sabiedrotie - Kanāda, ASV un Spānija papildus nosūta simtiem karavīru uz Baltiju. Mēs aizsargāsim ikvienu Latvijas teritorijas centimetru un aizsargāsim visu alianses dalībvalstu teritoriju – katru centimetru,” viņš uzsvēra.

Jau vēstīts, ka otrdien vizītē Latvijā ieradās ne tikai NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, bet arī Spānijas premjers Pedro Sančess un Kanādas premjerministrs Džastins Trudo. Šodien Kanādas un Spānijas premjeri, kopā ar NATO ģenerālsekretāru J. Stoltenbergu un Latvijas ministru prezidentu Krišjāni Kariņu apmeklēs Ādažu militāro bāzi, kurā ir izvietoti Latvijas un sabiedroto valstu karavīri.

Dalies ar šo ziņu