Lai Eiropā ilgtermiņā valdītu miers, Krievijai karā pret Ukrainu ir jāzaudē. Ja Krievija šajā pašas izraisītajā karā uzvarēs, šīs sekas būs neparedzamas visai Eiropai, tā, atklājot NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ikgadējo konferenci “Riga StratCom Dialogue 2021”, kas šogad īpaši veltīta Krievijas agresijas pret Ukrainu un ar to saistītajiem stratēģiskās komunikācijas jautājumiem sacīja premjerministrs Krišjānis Kariņš.
Viņš uzsvēra, ka līdz šim Rietumu pasaule pret Krievijas agresīvo rīcību bijusi pārāk iecietīga, kas izraisījis tālāku agresiju. Kā piemēru premjers minēja 2008. gada iebrukumu Gruzijā. Toreiz pret Krievijas agresiju nesekoja stingrs nosodījums, tika panākts pamiers un jau sešus gadus vēlāk – 2014. gadā Krievija okupēja un nelikumīgi anektēja Ukrainai piederošo Krimu, bet pēcāk izraisīja postošu karu Austrumukrainā. Nesekojot pārējās pasaules asam nosodījumam un rīcībai agresora sodīšanai, 2022. gada 24.februārī Krievija ar izdomātu ieganstu veica visaptverošu iebrukumu Ukrainā.
K. Kariņš atzina, ka šī kara apstākļos informatīvajā telpā valda divas dažādas pasaules – Rietumu pasaule, kurā par konfliktu, tā iemesliem un notiekošo ir pieejama objektīva un daudzpusīga informācija, kā arī oficiālās Maskavas, tā sauktās, “krievu pasaules” informatīvā telpa, kuras pamatā ir izdomāti iegansti, par it kā “nacistiem” Ukrainā. “Šis salīdzinājums ir īpaši perverss, ņemot vērā, ka Ukrainas prezidents ir ar ebreju izcelsmi,” piebilda K. Kariņš.
Lai neitralizētu Krievijas agresiju, premjera prāt, nepieciešama Krievijas sakāve trīs frontēs – militāri, ekonomiski un informatīvi.
Kā norādīja premjers, jau šobrīd Rietumvalstu militārais atbalsts Ukrainai ir būtiski pieaudzis, turklāt militārā atbalsta sniegšanā vieni no līderiem ir Baltijas valstis. “Latvija un Igaunija kopumā Ukrainas militārajam atbalstam katra ir novirzījusi teju 30% no saviem ikgadējiem aizsardzības budžetiem. Savukārt, ja mēs runājam salīdzinājumos ar Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP), mēs līdz šim esam snieguši atbalstu 1% apmērā no mūsu IKP,” teica premjers.
Lai sakautu Krieviju ekonomiski, pēc K. Kariņa teiktā, Krievijas ekonomika ar dažādiem aizliegumiem un sankcijām jānovājina tik tālu, lai Krievijas budžets vairs nespētu gūt pietiekošus ienākumus savas agresīvās politikas turpināšanai.
Treškārt, pēc K. Kariņa teiktā, ir jāvēršas pret Krievijas propagandu. Premjers skaidroja, ka šobrīd Krievija radījusi, tā saukto, “krievu pasauli”, kas pēc savas būtības ir balstīta melos.
“Turklāt, ja skatāmies uz pašas Krievijas izplatītajiem naratīviem, par Ukrainas karu, tad tur Krievija pati nonāk pretrunās. NATO neiebruka Austrumukrainā – to izdarīja Krievija. Tāpēc arī Krievijas izplatītais mīts par rietumu ieroču piegādi Ukrainai kā konflikta eskalācijas cēloni neiztur kritiku, jo valstij, kas aizstāvas pret agresiju, tie pienākas,” viņš teica.
Kā īpaši bīstamus K .Kariņš uzsvēra Krievijas koloniālisma stila neoimperiālās politikas izplatīto naratīvus, lai attaisnojot iebrukumu.
Kā norādīja premjers, Krievija ir ilgtermiņa drauds ne tikai Austrumeiropai, bet visai Rietumu pasaulei. Tādējādi reģiona valstīm ir jāstiprina sava militārā, ekonomiskā un informatīvā noturība pret Krievijas uzbrukumiem.
K. Kariņš mudināja arī pārskatīt jebkura veida ekonomisko sadarbību ar Krieviju. Viņš uzsvēra, ka Eiropai ir jāpārskata sava enerģētikas politika, jo šis karš ir pierādījis, ka Krievija energoresursu piegādes izmanto klaji kā savas politiskās ietekmes instrumentu un ārpolitikas elementu. Radot atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, Maskava pēc būtības ir ieguvusi kontroli pār virkni Eiropas valstu.
“Visbeidzot Krievijas propaganda – tā ir jāaizliedz visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Meliem nav vietas! Šobrīd Krievija tos izplata tieši caur Eiropas valstīs mītošajām krievvalodīgo cilvēku kopienām. Vienlaikus, jādara viss, lai mēs par notiekošo ziņotu maksimālu taisnību pašiem Krievijas iedzīvotājiem,” atzina Ministru prezidents.
NATO Stratēģiskās komunikācijas centra ikgadējā konference notiek Rīgā no 25. līdz 26.maijam, pulcējot pasaules vadošos stratēģiskās komunikācijas ekspertus.