Krievijas agresija pret Ukrainu ilgst jau apaļus deviņus gadus. Tā sākās 2014. gadā, kad Krievija pretlikumīgi iebruka un okupēja Ukrainai piederošo Krimu. Šis Krievijas īstenotais agresijas akts beidzot lika ķerties klāt un attīstīt Latvijas aizsardzības nozari, kas kopš 2008. gada tika badināta ar nepietiekošu finansējumu. Tika palielināts nozarei domātais attīstības finansējums, Latvijā ieradās NATO sabiedrotie. Pērn veiktais Krievijas visaptverošais iebrukums Ukrainā lika vēl vairāk stiprināt mūsu aizsardzību, ne tikai palielinot finansējumu līdz 3% no IKP, bet arī atjaunojot Valsts aizsardzības dienestu un iegādājoties jaunus, jaudīgus ieročus.
NATO kaujas grupa Latvijā
Pēc 2014. gada, kad Krievija pirmo reizi iebruka Ukrainā, okupējot Krimu un teritorijas Donbasa reģionā Austrumukrainā, Eiropas drošības situācija un ģeopolitiskā vide krasi mainījās. Ņemot vērā izmaiņas starptautiskās drošības vidē, jauni mēri bija jāpieņem arī NATO sabiedrotajiem, lai demonstrētu alianses vienotību un apņemšanos aizsargāt visas dalībvalstis pret iespējamu agresoru.
NATO samitā Varšavā 2016. gada jūlijā tika pieņemts ļoti svarīgs lēmums – tika apstiprināta vienošanās par sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā. Realitātē tas nozīmēja šajās valstīs izvietot bataljona lieluma vienību - NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu, kurā rotācijas kārtībā dienesta pienākumus pilda dažādu NATO sabiedroto valstu bruņoto spēku karavīri.
2017. gada 19. jūnijā Ādažu militārajā bāzē notika svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija, kurā piedalījās arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Līdzīgas NATO kaujas grupas tika izvietotas arī pārējās Baltijas valstīs un Polijā, taču Latvijā esošā vienība ir visdaudznacionālākā, jo tajā dienesta pienākumus šobrīd pilda ap 1800 karavīru no 11 NATO valstīm – Albānijas, Čehijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un Ziemeļmaķedonijas. Kaujas grupas vadošās valsts jau no tās pirmsākumiem ir Kanāda.
Lai arī NATO kaujas grupā dienošie karavīri mainās ik pēc sešiem mēnešiem, vienība ir pilnībā integrēta NBS Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē un kopā ar Latvijas karavīriem piedalās kopīgās militārās mācībās, tādējādi uzlabojot savietojamību un sadarbību, lai spētu reaģēt uz jebkādiem drošības vides izaicinājumiem un aizsargātu Latviju.
2022. gada jūnijā apritēja jau pieci gadi, kopš NATO kaujas grupa izvietota Latvijā. Tā paša gada NATO samitā Madridē toreizējais aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Kanādas aizsardzības ministre Anita Ananda parakstīja deklarāciju par NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas stiprināšanu un turpmāko attīstību, nākotnē palielinot to līdz brigādes līmenim.
Tāpat pēc Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gada februārī NATO lēma stiprināt Austrumu flangu un papildus līdzšinējām četrām NATO kaujas grupām izveidot vēl četras un izvietot tās Bulgārijā, Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā. Tādējādi alianses aizsardzība tiek pastiprināta no Baltijas līdz Melnajai jūrai.
NBS mehanizācija – CVRT, haubices, “Patria” 6x6
Tieši Krievijas agresija beidzot atmodināja Latvijas sabiedrību, liekot saprast, ka taupīšana uz aizsardzības rēķina ir vairāk nekā nepieļaujama. Finansējums aizsardzības nozarē ieplūda strauji, taču tā pareiza un efektīva apgūšana nebija viegla. Viens no pirmajiem darbiem aiz bruņojuma iegādes bija Ādažu bāzes labiekārtošana gan pašu, gan sabiedroto karavīru vajadzībām, piemēram, tika sākta modernu kazarmu būvniecība.
Līdz ar finansējuma pieaugumu auga arī Latvijas armijas uguns spēja. NBS Sauszemes spēku Mehanizētajā brigādē līdzās CVRT platformām bruņojumā ienāca arī pašgājējhaubices “M109”, kā arī cits bruņojums.
Sauszemes spēku kājnieku brigādes mehanizācijas projekts tika sadalīts vairākās kārtās un posmos. Pirmās kāpurķēžu kaujas mašīnas "CVRT" (Combat Vehicle Reconnaissance Tracked) Latvija saņēma jau 2015. gadā.
Līgums par pašgājējhaubiču iegādi starp Latvijas un Austrijas Aizsardzības ministrijām tika parakstīts 2017. gadā. No Austrijas kopumā tika iegādātas 47 kaujas tehnikas vienības, un to piegāde noslēdzās 2018. gadā, taču 2021. gada aprīlī divpusējo sarunu ar Austrijas aizsardzības ministriju rezultātā Aizsardzības ministrija noslēdza līgumu par papildus 18 pašgājējhaubiču sistēmu iegādi. Tās NBS saņēma jau tā paša gada vasarā.
Papildu pašgājējhaubiču sistēmu iegādes mērķis bija stiprināt NBS netiešās uguns atbalsta spēju kopumā, nodrošinot reģionālo vienību attīstību.
Attīstība un mehanizācija Mehanizētajā kājnieku turpinās, jo tagad NBS vienības sāk saņemt arī pirmos “Patria” 6x6 bruņutransportierus, kas atvieglos karavīru transportēšanu, jo iepriekš tas tika darīts ar novecojušu tehniku.
Tueklāt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tostarp Zemessardzei, paredzētie 6x6 bruņutransportieri “Patria” tiek komplektēti Latvijā, Cēsīs esošajā Latvijas uzņēmumā SIA “Defence Partnership Latvia”.
Pirmās četras “Patria” 6x6 platformas Mehanizētā kājnieku brigāde saņēma 2021. gada novembrī. Plānots, ka līdz 2029. gadam Latvijas bruņotie spēki saņems vairāk nekā 200 šādu transportlīdzekļu, kuri turpmāk uzlabos gan Mehanizētās kājnieku brigādes, gan Zemessardzes vienību mobilitāti un manevra spējas.
Tāpat attīstās dronu, pretgaisa un netiešās uguns spējas. Jau drīzumā līdzās “M109 haubicēm Latvijā parādīsies Ukrainas neatkarības karā sevi efektīvi pierādījušās “HIMARS” pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde ir kļuvusi par vienu no spēcīgākajām, modernākajām un kaujas spējīgākajām vienībām ne tikai Baltijas valstīs, bet arī NATO aliansē. Dažādu valstu karavīru savstarpējā sadarbība vienota mērķa labā pacēlusi pašas NATO iekšējo latiņu veiksmīgu daudznacionālo operāciju īstenošanai.
“Black Hawk” helikopteri
2018. gada septembrī Ministru kabinets atbalstīja četru helikopteru "Black Hawk" iegādi aptuveni 175 miljonu eiro vērtībā, slēdzot starpvaldību līgumu ar ASV, kuras līdzfinansējums veido 15,5 miljonus ASV dolāru.
2022. gada 11. decembrī Latvijas Gaisa spēki no ASV saņēma pirmos divus no Latvijas pasūtītajiem četriem kaujas helikopteriem UH-60M “Black Hawk”. Jau pasūtot helikopterus pirms vairākiem gadiem, tika paredzēts, ka NBS Gaisa spēku jaunie gaisa kuģi nomainīs fiziski un morāli novecojušos “Mi-17” helikopterus, pārņemot visus to uzdevumus – dalību meklēšanas un glābšanas darbos, ugunsgrēku dzēšanu no gaisa, medicīnisko evakuāciju un gaisa transportēšanu, kā arī atbalstu mācību operācijās. Līdz ar to projekta pirmajā daļā helikopteru aprīkošana ar kinētisko spēju jeb ieročiem netika paredzēta, taču tas ir tikai laika un finanšu iespēju jautājums. Jau tagad ir sāktas konsultācijas ar ASV, lai apzinātu helikopteru tehniskās iespējas, jo zem helikoptera spārniem var izvietot dažādas veida ieroču sistēmas, tostarp raķetes un ložmetēju.
Atlikušos divus helikopterus “Black Hawk” Gaisa spēki gaida tuvāko gadu laikā - plānots, ka trešais helikopters varētu tikt atgādāts jau nākamā gada vidū, bet ceturtais lidaparāts no šī iepirkuma Latvijā gaidāms ne ātrāk kā 2025. gadā.
HIMARS, pretgaisa un pretkuģu aizsardzība
ASV valdība šogad Latvijai piešķirs aptuveni 200 miljonus ASV dolāru drošības palīdzības un drošības sadarbības finansējumam, tostarp vairāk nekā 145 miljonus ASV dolāru ārvalstu militārajam finansējumam (FMF), lai stiprinātu Latvijas drošību un militāro savietojamību.
ASV piešķirto militāro finansējumu Aizsardzības ministrijai tērēs jau iepriekš pasludinātajām prioritātēm, proti, krasta aizsardzībai, vidējā rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu un raķešu artilērijas "Himars" iegādei.
Pieprasījumu ASV par "Himars" sistēmu pieejamību un cenām Latvija nosūtīja jau 2022. gada vasarā.
2022. gada 30. jūnijā NATO Madrides samita laikā Latvija un Igaunija parakstīja nodomu vēstuli par vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi. Kā atzina Latvijas un Igaunijas aizsardzības ministri divpusējās tikšanās laikā Tallinā šī gada 10. janvārī, tieši kopīga un savstarpēji saskaņota rīcība ir būtiska vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas iegādei.
Tāpat plānots, ka Aizsardzības ministrija šogad plāno parakstīt līgumu par krasta aizsardzības raķešu sistēmu iegādi. Pērnā gada septembrī tika sāktas sarunas ar ASV par uzņēmuma "Kongsberg Defence & Aerospace" pretkuģu raķešu sistēmu NSM (Naval Strike Missile) iegādi.
Aizsardzības ministrija turpina iepirkuma procesu par sešu "HIMARS" raķešu artilērijas sistēmu iegādi. Pašlaik vēl nav zināms, kad Latvija plāno noslēgt līgumu.
Tuvākajos gados Latvija ieguldīs papildu līdzekļus pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanā. 13. janvārī, Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika apstiprināts 2023. gada valsts budžeta piedāvājums, paredzot šogad un turpmākajos gados ieguldīt papildu līdzekļus Nacionālo bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanā.
Valdības lemtais paredz, ka laikā no 2023. līdz 2025.gadam pretgaisa aizsardzībai tiks atvēlēti 600 miljoni eiro jeb katru gadu pa 200 miljoniem eiro.
Valsts aizsardzības mācība
No 2024. gada valsts aizsardzības mācība (VAM) vispārizglītojošo skolu 10. un 11. klasē, kā arī profesionālās ievirzes izglītības iestāžu 1., 2 vai 3. kursā būs obligāts mācību priekšmets. Par to valdība lēma 2020. gada decembrī, pieņemot Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumu.
Kā iepriekš “Sargs.lv” norādīja Jaunsardzes centra direktors pulkvedis A. Mirbahs, valsts aizsardzības mācība ir metode, kas aptvers visus Latvijas vidusskolēnus un profesionālās ievirzes izglītības iestāžu audzēkņus, līdz ar to pienesums visaptverošai valsts aizsardzībai no valsts aizsardzības mācības būs milzīgs.
Turklāt, ieviešot valsts aizsardzības mācību, Latvija iepazinusies ar citu valstu pieredzi, piemēram, Polijas, kurā šobrīd tiek ieviests kaut kas līdzīgs valsts aizsardzības mācībai, bet ne tik apjomīgi, kā Latvijā.
Valsts aizsardzības mācība tiks īstenota gan kā mācību priekšmets vispārizglītojošās un profesionālās vidējās izglītības iestādēs mācību gada ietvaros, gan kā interešu izglītība jeb brīvprātīga dalība vasaras nometnēs. Galvenais šī mācību priekšmeta izvirzītais mērķis ir veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu, kā arī sniegt iespēju apgūt militārās pamatiemaņas un prasmes, veidojot pilsoniski atbildīgus un Latvijai lojālus pilsoņus, kas ir vitāli svarīgi visaptverošas valsts aizsardzības kontekstā.
2018. gadā VAM tika ieviesta kā pilotprojekts 13 Latvijas skolās. Pašlaik valsts aizsardzības mācība skolās joprojām tiek īstenota brīvprātīgi, taču šo skolu šobrīd ir tik daudz, ka šajā mācību gadā valsts aizsardzības mācību apgūst jau vairāk nekā 10 000 jauniešu.
Lai sagatavotu pietieku skaitu VAM skolotāju, Jaunsardzes centrs lūkojas pēc papildspēkiem un aicina darbā vismaz 50 jaunsargu instruktorus, kuri vienlaicīgi būs arī VAM un Jaunsardzes programmas pasniedzēji skolās.
Lai jaunsargu instruktors, kurš vienlaicīgi ir arī valsts aizsardzības mācības pasniedzējs skolā, varētu kvalitatīvi pildīt darba pienākumus, viena no galvenajām prasībām ir augstākā izglītība un pedagoga profesionālā kvalifikācija.
Taču darbā tiek pieņemti arī kandidāti, kuriem šīs augstākās pedagoģiskās izglītības pagaidām vēl nav, taču tā paralēli darba pienākumu izpildei tiek iegūta kādā no augstskolām. Gan darbam nepieciešamos kvalifikācijas kursus, gan studijas augstskolā instruktoram apmaksā Jaunsardzes centrs.
Valsts aizsardzības dienests
Valsts aizsardzības dienests (VAD) ir arī viena no nesen amatā stājušās aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces prioritātēm, jo šis ir veids, kā kritiskā brīdī nodrošināt pietiekamu NBS skaitlisko sastāvu. Ir svarīgi, ka tiek aizpildītas visas bruņoto spēku vienības miera laikā, kāpināta kara laika bruņoto spēku struktūra un kopumā veicināta sabiedrības gatavība aizsargāt valsti. Un to visu nav iespējams panākt bez plašākas sabiedrības iesaistes.
NBS arī turpina gatavošanos VAD ieviešanai, lai arī politiskie lēmumi šajā jomā līdz galam vēl nav pieņemti.
14. Saeimas deputāti 2022. gada 15. decembrī nolēma turpināt darbu pie 13. Saeimā skatītā Valsts aizsardzības dienesta likumprojekta virzības, ko iepriekšējais parlamenta sasaukums pieņēma pirmajā lasījumā.
Pasliktinoties drošības situācijai reģionā un samazinoties Nacionālo bruņoto spēku rekrutēšanas apjomiem, Aizsardzības ministrija piedāvāja ieviest 11 mēnešu ilgu Valsts aizsardzības dienestu.
Valsts aizsardzības dienesta likumprojekts paredz, ka pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem, kā arī dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties Latvijas pilsones – sievietes šajā pašā vecuma grupā
Pirmajam iesaukumam 2023. gada janvārī Aizsardzības ministrija aicinās 18 līdz 19 gadus vecus Latvijas pilsoņus brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai. Sākot ar 2023. gada otro pusgadu, pilsoņus iesauks arī obligātā kārtā. Gadā plānoti divi iesaukumi – janvārī un jūlijā.
Likumprojekts paredz trīs valsts aizsardzības dienesta izpildes veidus – dienestu Nacionālo bruņoto spēku vienībā, dienestu Zemessardzē un augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu. Sākot ar 2024. gadu, kā alternatīvu varēs iziet valsts civilo dienestu.
Viens no NBS būtiskākajiem uzdevumiem šobrīd ir sagatavot instruktorus, kas vēlāk apmācīs dienestā iesauktos pilsoņus.
Šogad VAD plānots iesaukt no 300 līdz 500 jauniešiem, pamatā - brīvprātīgi, bet nākamgad - aptuveni 600 jauniešus vecumā no 18 līdz 27 gadiem.
Aizsardzības budžeta pieaugums
Jau ziņots, ka 2022. gada 21. aprīlī Saeima atbalstīja Aizsardzības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”, kas paredz turpmāko trīs gadu laikā pakāpeniski palielināt finansējumu valsts aizsardzībai līdz 3% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma.
2023. gadā tehniskais aizsardzības budžets ir 2,25% no IKP un prognozes nākamajiem gadiem budžetu nozarei paredz 2,4% 2024. gadā, bet 2025. gadā un turpmākajos gados – ne mazāku kā 2,5%, ar mērķi - līdz 2027. gadam pakāpeniski palielināt Latvijas aizsardzības budžetu līdz vismaz 3% no IKP. Atbilstoši NATO vadlīnijām Latvija jau kopš 2018. gada aizsardzības nozarei atvēl ne mazāk kā 2% no iekšzemes kopprodukta.
