Ja Krievijas visaptverošā agresija pret Ukrainu pērnā gada 24. februārī daudzu Rietumu pasaules valstu līderiem bija kā auksta duša agrā rīta stundā, tad Baltijas valstīs un Polijā šāda iespēja netika izslēgta. Sarunā ar portālu “Sargs.lv” aizsardzības ministre Ināra Mūrniece atzīst – šī Krievijas agresija likusi no Ukrainas daudz mācīties ne tikai Latvijas aizsardzības nozarei, bet visai mūsu sabiedrībai kopumā. Steidzamākie darbi līdz ar bruņoto spēku stiprināšanu ir iekšējā drošība, civilā aizsardzība un stratēģisko preču piegādes drošības stiprināšana.
Latvija līdz ar Igauniju šobrīd dala godpilnās pirmās vietas to pasaules valstu vidū, kuras Ukrainas militārajam un humānajam atbalstam kopš Krievijas visaptverošās agresijas sākuma atvēlējušas visvairāk līdzekļu no sava iekšzemes kopprodukta. Zīmīgi, ka tieši Latvijas sūtītās “Stinger” pretgaisa aizsardzības raķetes Ukrainu sasniedza jau 23. februāra vakarā – tikai dažas stundas pirms agresoru helikopteri ar Krievijas Gaisa desanta spēku kaujiniekiem šķērsoja Ukrainas robežu, lai mēģinātu iekarot valsti. Pateicoties Latvijas sūtītajiem ieročiem, lielai daļai krievu desantnieku tas bija pēdējais lidojums.
Kopš tā laika Latvijas militārais atbalsts Ukrainai ir tikai audzis. Palielinājusies gan sūtītā bruņojuma apjoms, gan nomenklatūra. Kravās vairs nebija tikai “Stinger” raķetes. Sūtīti tika prettanku ieroči, strēlnieku ieroči, droni, helikopteri un pašgājējhaubices. Tik pat svarīgs atbalsts sniegs, nodrošinot apmācību Ukrainas bruņoto spēku personālam.
Zīmīgi, ka jaunās aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces pirmā ārvalstu vizīte ārpus Baltijas reģiona bija tieši Ukrainā, kas gadu pēc Bučas, Irpiņas un citu okupēto pilsētu atbrīvošanas un tur atklātajiem masveidīgajiem krievu karavīru pastrādātajiem kara noziegumiem, sagaidot kara gadadienu, atkal gatavojas jaunam agresorvalsts uzbrukuma vilnim. Atgriežoties Latvijā, I. Mūrniece izziņoja jaunu Ukrainas militārā atbalsta paketi. Kopš kara sākuma Latvijas militārais atbalsts Ukrainai sasniedzis 1% no IKP.
Pastiprināta NATO klātbūtne un pašu spējas
Reaģējot uz Krievijas nu jau atklāto agresiju pret Ukrainu, arvien straujāku virzību ieguva Latvijas aizsardzības spēju stiprināšana. I. Mūrniece uzsver – jau drīzumā paredzēts ieviest trīs galvenās spējas – Ukrainā sevi labi pierādījušās raķešu artilērijas sistēmas HIMARS, vidējās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības un krasta aizsardzības raķešu sistēmas.
Tāpat šogad Latvija plānotas fundamentālas izmaiņas aizsardzības sistēmā, ieviešot Valsts aizsardzības dienestu, kas jau tuvāko gadu laikā paredz izveidot plašu mobilizācijas rezervi ar kvalitatīvi apmācītiem, apgādātiem un apbruņotiem cilvēkiem.
Straujāk nekā domāts pieaugs arī aizsardzības tēriņi. Jaunais mērķis – 3% no IKP. Lai gan iepriekš noteiktais termiņš šim bija 2027. gads, ir skaidrs, ka tas tiks sasniegts ātrāk.
I. Mūrniece atgādina, ka krietni skaidrāka valoda iepretim Krievijas radītajiem draudiem no NATO puses izskanēja jau alianses Madrides samitā, kurš notika vien dažus mēnešus pēc Krievijas visaptverošā iebrukuma Ukrainā. Jau tad NATO līderi skaidri pauda, ka lielākie draudi aliansei nāk tieši no Krievijas.
Savukārt NATO Samits Viļņā šī gada jūlijā būs pirmais atskaites punkts, kurā tiks vērtēti soļi alianses stiprināšanā.
“NATO kaujas grupa ir jāpalielina līdz brigādes līmenim. Šajā kontekstā jāpateicas Kanādai, kas ir parādījusi gan savu stingro mugurkaulu, gan savu apņēmību Latvijas drošības stiprināšanā. Es ceru, ka jau drīzumā Kanādas valdība pieņems pozitīvu lēmumu par spēku palielināšanu Latvijā,” piebilda I. Mūrniece.
Sabiedrības domāšanas maiņa
Ministre atzīst, aizvadītais gads licis būtiski pārvērtēt savu ieguldījumu drošībā visai Latvijas sabiedrībai. Lai gan pieņemti lēmumi aizsardzības spēju kāpināšanai, tas nav vienīgais nepieciešamais elements. Ministre pauž gandarījumu un pateicību visiem tiem iedzīvotājiem, kuri brīvprātīgi pieņēma lēmumu par iesaistīšanos Zemessardzē. Pērn tādu bija vairāk nekā divi tūkstoši. Arī sabiedrības vairākuma attieksme par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu vairākumā ir pozitīva.
“Katram cilvēkam ir svarīga emocionālā un racionālā pieredze. Šajos apstākļos emocionālā pieredze ir pat pārāka par racionālajiem argumentiem. Pat, ja tu saproti, ka iesi bojā, aizstāvot valsti, emocionālā pieredze tev tomēr par to liek iestāties visiem spēkiem. [..] Ukraina un tās sabiedrība to skaidri pierāda,” atzina ministre.
Viņa uzsver – morāli gataviem darīt savu darbu bīstamos apstākļos jābūt arī politiķiem, ko Krievijas kara apstākļos spilgti demonstrējis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un viņa komanda.
Tiesa, kā atzīst I. Mūrniece, vēl nesen sabiedrības, tostarp daudzu politiķu, attieksme pret šīm vērtībām bijusi cita.
“Es, vēl būdama Saeimas priekšsēdētājas amatā, runāju ar vienu cilvēku. Šis vīrietis man teica – es bēgšu prom. Man laiva jau ir sagatavota. Uz to es viņam atbildēju – nekur tu nebēgsi. Tu sēdēsi Saeimas sēdē un balsosi par to, par ko tajā brīdī būs jābalso. [..] Cerēsim, ka nekas tāds mums nebūs jāpiedzīvo, bet ja tā stunda sitīs, mēs – arī es, zināšu, kur tajā brīdī katram jābūt un kas ir jādara,” atzina aizsardzības ministre.
Iekšējā drošība – tik pat svarīga kā ārējā
Viņa stāsta, ka savas janvāra vizītes laikā Ukrainā apbraukājusi krievu okupantu izpostītās Ukrainas galvaspilsētas Kijivas piepilsētas - Buču un Irpiņu, kas kara pirmajās dienās kļuva par vairogu iebrucēju atturēšanā no to centieniem ieņemt Kijivu.
“Tas bija pārsteidzoši, ka cilvēki šādu briesmu priekšā tomēr nevēlējās pamest savas mājas. Daudziem tas diemžēl beidzās traģiski. Arī nesenā Jēkabpils plūdu pieredze liecina, ka cilvēki pat briesmu gadījumā nelabprāt vēlas pamest mājas. Acīmredzot emocionālā saikne ar savām ģimenes mājām ir ļoti spēcīga,” atzina ministre, norādot, ka civiliedzīvotāju pasargāšanai tik pat svarīga kā ārējā ir arī valsts iekšējā drošība.
Ministre skaidroja – karš Ukrainā iekšējās drošības nozīmi lieliski pierāda, jo iedzīvotāju drošība jāgarantē arī tālu aiz frontes līnijām. Tam piemērs ir Ukrainas policistu un citu drošības dienestu darbs, cīnoties ar pretinieka diversiju grupām Ukrainas lielākajās pilsētās, tostarp Kijivā.
Viņasprāt, iepriekšējos gados nepadarīts darbs ir arī Civilās aizsardzības sistēmas stiprināšana. Ministre atzina, ka aizsardzības resors ir gatavs iekļauties attiecīgajās Iekšlietu ministrijas darba grupās..
Atbalsts pašmāju militārajai industrijai
Kā vēl viens pīlārs valsts drošības garantēšanai ir jaudīgas pašmāju militārās industrijas attīstība, kas pēdējo gadu laikā globālajā tirgū sevi pieteikusi ar vairākiem veiksmīgiem produktiem un risinājumiem.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas uzņēmumi nepārtraukti sūta savus produktus uz Ukrainu kā daļu no mūsu valsts militārā atbalsta Ukrainas aizstāvjiem. Daži no produktiem izpelnījušies ļoti labas atsauksmes.
Līdz ar bezpilota lidaparātu industriju I. Mūrniece kā pozitīvos piemērus izceļ kompānijas “Patria Latvija” veidoto industriālo klasteri bruņutransportieru “Patria” 6x6 ražošanai, kā arī paveikto karavīru pārtikas ražošanā. Tomēr kritiski svarīga ir jaudīgas munīcijas ražošanas spējas izveide Latvijā. Viņa uzsver – nesenais karš Ukrainā ir pierādījis, ka paļauties tikai uz munīcijas piegādi no ārvalstīm nevar. Arī pasaulē pieejamās munīcijas ražošanas jaudas kara apstākļos izrādījušās nepietiekamas. Aizsardzības ministrija apņēmusies sekmēt šo produktu ražošanu Latvijā.
Atbalsts Ukrainai nesamazināsies
Aizsardzības ministre uzsver – Latvija, līdzīgi kā NATO un citas Rietumvalstis turpinās sniegt militāro atbalstu Ukrainai. Viņa atzīst – to, ka Krievija savu karu ved ignorējot jebkādus starptautiskos likumus un cilvēciskās normas šobrīd ir skaidri ieraudzījusi visa pasaule, tādēļ “Leopardu” rūkoņa, kuri drīzumā tiks sūtīti uz Ukrainu, dzirdama daudzās valstīs.”
Lai gan lēmums par smagās tehnikas sūtīšanu uz Ukrainu Ramšteinas formāta valstu vidū prasījis ilgāku laiku, nekā cerēts, NATO jau kārtējo reizi apliecinājusi savu spēku, parādot, ka spēj vienoties.
Tāpat Ukraina turpinās saņemt Latvijas militāro atbalstu. Kā atzīst ministre, uztraukties, ka šādi tiek mazinātas Latvijas bruņoto spēku kaujas spējas, nav pamata.
