No 13.-17.martam Latvijā viesojās vairāk kā 40 pārstāvji no NATO Sevišķi ātras reaģēšanas vienības (VJTF) sauszemes komponentes, tostarp VJTF komandieris Brigādes Ģenerālis Aleksandrs Krone (Alexander Krone) no Vācijas un komandiera vietnieks Tjerds Blakenstijns (Tjeerd Blakenstijn) no Nīderlandes, kā arī no Ziemeļaustrumu daudznacionālā korpusa štāba un citām vienībām. Vizītes laikā VJTF pārstāvji apmeklēja dažādas vietas Latvijā, lai iepazītos ar militāro infrastruktūru un sabiedroto spēku uzņemšanas un izvietošanas iespējām, ļaujot pilnveidot plānus spēku izvēršanai reģionā, ja tāda nepieciešamība rastos.
VJTF pārstāvji apmeklēja Lielvārdes militāro lidlauku un Liepājas ostu, tikās ar Latvijas un sabiedroto valstu bruņoto spēku pārstāvjiem, pārrunājot iespējas šo NATO spēku izvēršanā reģionā. Tika iegūta detalizēta informācija par militāro infrastruktūru un spējām, piemēram, cik daudz celtņu ir pieejams, lai izkrautu konteinerus ostā, un angāru pieejamība helikopteru apkopei.
Kopš NATO spēku integrācijas vienības (NFIU) izveides 2015. gadā vienība ir sadarbojusies ar NATO paaugstinātas gatavības spēkiem un spēkus uzņemošo valsti – Latviju, lai veicinātu ātru un netraucētu karavīru un ekipējuma ierašanos.
Šī reize nebija izņēmums, NATO spēku integrācijas vienība ciešā sadarbībā ar Daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” štābu un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem īstenoja izpētes braucienu, kura laikā tika sniegts detalizēts ieskats uzņēmējvalsts infrastruktūras un loģistikas spējās.
“NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas vienību sauszemes komponentes izvietošana Latvijā būtu milzīgs pasākums, tāpēc vēl jo svarīgāk ir savlaicīgi izprast ikvienu šīs operācijas aspektu un pārzināt vidi, šajā gadījumā Latviju, kurā notiktu karavīru izvietošana. Šis pasākums arī ļāva izveidot vēl ciešāku sadarbību ar ienākošajiem spēkiem, kas ir būtiski, lai veicinātu visu iesaistīto pušu izpratni par militārajām spējām. Šādi mēs padarām NATO spēcīgāku,” uzsvēra pulkvežleitnants Roberts Smols (Robert Small), NFIU Operācijas un plānošanas departamenta priekšnieks.
VJTF ir NATO Ātrās reaģēšanas spēku (NRF) augstākās gatavības elements, kas tika izveidots 2014. gadā pēc Krievijas nelikumīgās Krimas aneksijas. VJTF ir daļa no kolektīvās aizsardzības spēkiem. Tajā ietilpstošie spēki ir pilnībā operacionāli un krīzes gadījumā tos var ātri izvietot reģionā, lai stiprinātu jau esošos spēkus. Sekojot pirmajiem indikatoriem un brīdinājumiem par krīzes sākumu, VJTF tiek aktivizēts tūlītējai izvēršanai, tādējādi kalpojot arī kā potenciālais atturētājs no tālākas situācijas eskalācijas.
VJTF vadošā valsts un dalībvalstis mainās katru gadu. 2023. gadā VJTF sauszemes komponenti veido aptuveno 11 500 karavīru no 9 NATO dalībvalstīm – Beļģijas, Čehijas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Slovēnijas un Vācijas kā vadošās valsts.
