Šodien NATO spēku integrācijas vienība Latvijā (NATO Force Integration Unit - NFIU) atzīmē piekto pastāvēšanas gadadienu. Tās galvenais uzdevums ir veicināt NATO reaģēšanas spēku koordinēšanu un izvietošanu Latvijā, ja rastos tāda nepieciešamība. Kā “Sargs.lv” atzīst vienības komandieris pulkvedis Jānis Gailis – par laimi, praksē šo scenāriju nav nācies iedzīvināt, un tas nozīmē, ka līdzšinējā NATO atturēšanas politika reģionā ir efektīva. Taču viņš piebilst – šai daudznacionālajai NATO vienībai Latvijā, kuras sastāvā ir gan virsnieki, gan instruktori no 12 sabiedroto valstīm, ir vēl vairāki svarīgi uzdevumi.
Pirmās pastāvīgās NATO spēku struktūras Latvijā - NATO spēku integrācijas vienības - galvenais uzdevums ir atbalstīt NATO un Latviju, veicinot ātru un koordinētu alianses paaugstinātas gatavības spēku ierašanos Latvijā. Tas nozīmē, ja potenciāla militāra konflikta gadījumā Latvijai būtu nepieciešams NATO reaģēšanas spēku atbalsts, tad šīs vienības pienākums ir nodrošināt, lai skaitliski lieli sabiedroto spēki Latvijā spētu koordinēti ierasties, organizēti izvietoties un pildīt tālākos uzdevumus.
Taču šāda scenārija neīstenošana praksē nenozīmē, ka vienība sēž bezdarbībā, jo esošie darbības plāni nepārtraukti ir jātrenē – jāveic praktiskas darbības, lai pārliecinātos par iespēju tos vajadzības gadījumā “iedarbināt”, kā arī jāuzlabo identificētie trūkumi.
Tāpat NATO spēku integrācijas vienībai Latvijā būtu bijis jāpalīdz arī ar plašu ASV militāro spēku uzņemšana šī gada pavasarī Eiropā, tostarp Latvijā, plānotajās ASV militārajās mācībās “Defender 2020”. Tika sagaidīts, ka šo mācību laikā Latvija trenēs uzņemošās valsts atbalstu tādā formā, kā to darītu reālas krīzes situācijā, jo tika plānots gan ASV militāro spēku gaisa un jūras desants, gan sabiedroto vienību ienākšana Latvijā pa sauszemi. Diemžēl Covid-19 pandēmijas dēļ šīs militārās mācības Eiropā nerealizējās plānotajā mērogā, līdz ar to manevri nenotika arī Latvijā.
Pulkvedis J. Gailis stāsta, ka vēl viens svarīgs vienības uzdevums ir atbalsta sniegšana Latvijā izvietotajai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai, kuru vada Kanādas bruņotie spēki, un tā Latvijā kā pastāvīgs NATO atbalsta elements uz rotācijas principa veiksmīgi darbojas jau kopš 2017. gada.
Tāpat vienība ir atbalsts citu starptautisku militāru mācību koordinēšanai Latvijā. Piemēram, šobrīd Latvijā ASV operācijas “Atlantic Resolve” ietvaros Gaisa spēku bāzē Lielvārdē uzturas ASV karavīri ar vairākiem “Black Hawk” helikopteriem, un NFIU vienība ienākošos starptautiskos spēkus informē par svarīgākajiem jaunumiem Latvijā, piemēram, tagad aktuāli ir zināt par katrā valstī noteiktajiem ierobežojumiem saistībā ar Covid-19.
Pēdējā laikā publiskajā telpā izskan bažas par tā saucamo Suvalku koridoru, kas varētu būt “šaurā vieta” situācijā, ja potenciālais ienaidnieks plānotu ieņemt Baltiju, kā rezultātā NATO papildspēkiem būtu jāierodas palīgā. Jautāts, cik aktuāls ir šis loģistikas jautājums NATO spēku nokļūšanai līdz Latvijai, pulkvedis Gailis atbild – NATO ir Baltijas valstu aizsardzības plāni.
Līdz ar to NATO spēku integrācijas vienības Latvijā ikdiena galvenokārt saistās ar koordinācijas pienākumiem. Piemēram, komandiera J. Gaiļa darba diena sākas ar vadības un štāba koordinācijas sanāksmi, ko vada štāba priekšnieks un komandiera vietnieks Vācijas bruņoto spēku pulkvežleitnants Jirgens Pēters Gaugels (Jürgen Peter Gaugel). Plānošanas sanāksmju laikā nodaļas saņem uzdevumus, apmainās viedokļiem, kā tos labāk izpildīt. Tāpat vairākas reizes nedēļā ir sanāksmes ar NBS Apvienoto štābu, ikdienas koordinācijas darbs ar Daudznacionālo Ziemeļaustrumu korpusa štābu Ščecinā, Polijā, kura kontrolē atrodas NFIU, kā arī Latvijā izvietoto Daudznacionālo divīzijas štābu “Ziemeļi”.
Pirms šī amata pulkvedis J. Gailis bija Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris. Viņš dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos sācis jau 1991. gadā, un dienesta laikā ir arī starptautiskajās operācijās gūtā pieredze – Kosovā un Afganistānā.
Vienību veido 40 cilvēku liels personāls, pārstāvot 12 NATO dalībvalstis. Pusi vienības personāla nodrošina Latvija kā uzņemošā valsts, bet pārējos 20 amatus aizpilda sabiedroto speciālisti. Ārvalstu karavīru rotācija šajā vienībā notiek vidēji reizi divos trīs gados, savukārt četri karavīri vienībā pienākumus pilda jau kopš tās pirmsākumiem 2015. gadā.
Daudznacionālais sastāvs stiprina vienību, pārliecināts komandieris. Vienībai arī izveidojušās kopīgas tradīcijas, piemēram, Līgo un citu Latvijas tradicionālo svētku svinēšana. Tāpat visi kopā piedalās ikgadējās lielajās talkās, sakopjot konkrētas vietas Latvijā, un kopā ar citām NBS vienībām ir pārstāvēti svinīgos valsts pasākumos, piemēram, 18. novembra un 4. maija militārajā parādē.
Vienības komandieris atzīst, ka Latvija, lai arī neliela dalībvalsts, līdz šim ļoti redzami pilda savu lomu NATO. NBS sastāvā ir arī divas vienības, kuras sertificētas dalībai NATO reaģēšanas spēkos – tas ir Zemessardzes 36. kaujas atbalsta bataljons, kas tieši šogad atrodas pastāvīgajā dežūrā NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas vienības (VJTF) sastāvā, kā arī Zemessardzes 54. kaujas atbalsta bataljona Sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas vads, kas dežūru NATO Sevišķi ātras reaģēšanas vienības sastāvā uzsāks 2021. gadā. Lai arī abas ir Zemessardzes apakšvienības, to pamatsastāvu veido profesionālā dienesta karavīri, kuri regulāri trenējas gan Latvijā, gan ārzemēs, un pirms dežūras izpilda arī īpašus uzdevumus, lai vienība tiktu sertificēta.
NATO reaģēšanas (NATO Response Force – NRF) un sevišķi ātrās reaģēšanas (Very High Readiness Joint Task Force – VJTF) spēki ir tehnoloģiski augsti attīstīti un daudznacionāli spēki, kas sastāv no sauszemes, gaisa, jūras un speciālo operāciju komponentēm. To sastāvā ir ap 40 000 NATO valstu karavīri, tai skaitā arī no Latvijas, kuri gatavi nekavējoties reaģēt uz izmaiņām drošības vidē un tikt izvietoti nepieciešamā operāciju rajonā.
NATO spēku integrācijas vienību Latvijā izveidoja 2015. gada 1. septembrī kā daļu no NATO atbildes drošības izaicinājumiem Baltijas reģionā. Lēmums par vienības izveidi tika pieņemts jau 2014. gadā Velsā notiekošajā NATO samitā. Šobrīd ir astoņas šādas NATO spēku integrācijas vienības, kā pirmās sešas tika izveidotas Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā, bet gadu vēlāk izveidoja vēl divas – Ungārijā un Slovākijā.
NFIU ir NATO spēku struktūras sastāvdaļa, kas atrodas NATO spēku virspavēlnieka Eiropā vispārējā pakļautībā. Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Ungārijā un Slovākijā izvietoto NFIU operacionālā kontrole ir nodota NATO Daudznacionālajam Ziemeļaustrumu korpusa štābam Ščecinā, Polijā.
