Karš Ukrainā norisinās jau 530 dienas. Krievu okupanti kopš kara pirmajām dienām nekautrējas no pašu pastrādātajiem kara noziegumiem, veicot pastāvīgus uzlidojumus un raķešu triecienus civilajām ēkām. Tieši tādēļ, lai ļautu Ukrainas bērniem kaut uz neilgu laiku justies drošībā , Aizsardzības ministrija, Jaunsardzes centrs un Iekšlietu ministrija vairākās Latvijas vietās organizēja īpašas nometnes Ukrainas karavīru bērniem - bērniem, kuru tēvi šobrīd stāv sardzē ne tikai par savas valsts, bet arī visas demoktāriskās Eiropas brīvību. Portāls “Sargs.lv” devās uz vienu no Jaunsardzes centra organizētajām desmit dienu nometnēm Nīgrandes pagasta Kalnu vidusskolā, kurā šovasar viesojās 26 ukraiņu bērni vecumā no 12 līdz 17 gadiem.
Pēc vairāk nekā dienu ilga pārbrauciena ar autobusu no Ukrainas līdz Latvijai 26. jūlijā Ventspilī ieradās Ukrainas Nacionālās gvardes un Ukrainas bruņoto spēku karavīru bērni. Līdz pat 31. jūlijam viņi apskatīja pilsētu, devās izbraucienā ar Mazbānīti, ekskursijā ar kuģīti “Hercogs Jēkabs”, baudīja ūdens priekus Ventspils akvaparkā.
Ventspilī jaunieši arī apmeklēja zinātnes centru “Vizium”, devās uz bezmaksas brīvdabas koncertu, kā arī iepazina cits citu sadraudzības vakaros iepazīšanās spēļu laikā, kā arī apmeklēja pulkveža Oskara Kalpaka muzeju un piemiņas vietu "Airītes".
Atlikušās nometnes dienas no 31. jūlija līdz 4. augustam bērni atpūtās Nīgrandes pagasta Kalnu vidusskolā. Jaunieši laivoja, devās pārgājienos, izmēģināja savas spējas loku šaušanā un keramikā, aktīvi sportoja un kopā ar Latvijas jaunsargiem no Skrundas un Kalniem iepazina jaunsargu ikdienu.
Tiesa, arī atrodoties Latvijā, kara ēna aizvien bijusi klātesoša. Īpaši saskumuši un satraukušies bērni bija dienās, kad viņu mobilajos telefonos tika saņemti paziņojumi par kārtējiem okupantu raķešu triecieniem pa viņu dzimtajām vietām.
Nometnes noslēguma pasākumu apmeklēja arī portāls "Sargs.lv", kas bija īpaši aizkustinošs un emocijām bagāts, noslēdzoties piedzīvojumu pilnai desmit dienu nometnei Latvijā.
Sargs.lv izmantoja iespēju un uzaicināja uz interviju divus jauniešus no Žitomiras apgabala Berdičivas, Rietumos no Kijivas.
Puisis vārdā Igors Jula ir kadets Ivana Bohuna vārdā nosauktā Kijivas militārajā licejā (Київський військовий ліцей імені Івана Богуна). Viņš ar lielu pārliecību stāsta, ka ir gatavs un grib iet tēva mītajā takā, lai kļūtu par virsnieku Ukrainas bruņotajos spēkos. Igors stāsta – kamēr tēvs atrodas frontē un karo pret krievu okupantiem, viņa mamma strādā un cenšas parūpēties par ģimeni, cik nu tas ir iespējams.
Šī viņam ir tikai otrā reize, kad puisis ir ārzemēs. Vērtējot Latvijā piedzīvoto, Igors saka, ka viņam te viss paticis. Latvijā iegūti jauni latviešu draugi, gūtas pozitīvas emocijas.
“Visvairāk man palicis atmiņā, tas, kā mēs palikām šajā skolā un staigājām pa istabiņām, kamēr instruktori mūs visus dzina gulēt. Ir skumji atstāt šeit iepazītos cilvēkus. Ja tiks rīkota vēl viena šāda nometne, es noteikti vēlētos tajā atgriezties,” stāsta Igors.
Līdzīgās domās ir arī Ukrainas jauniete - Varvara Boikifa. Arī viņa Latvijā ieguvusi jaunus draugus, ar kuriem vēlas kontaktēties arī nākotnē.
Šobrīd Varvaras tētis un vecākais brālis karo frontē, bet par mājās palikušo ģimeni rūpējas mamma.
Stāstot par saviem nākotnes plāniem, Varvara saka, ka vēlas kļūt par žurnālisti, lai citiem cilvēkiem sniegtu patiesu un uz faktiem balstītu informāciju.
Aizsardzības ministrijas vecākais eksperts starptautiskās militāri reliģiskās sadarbības jautājumos Elmārs Pļaviņš, kurš pastāvīgi veic savu darbu, lai palīdzētu ukraiņiem gan frontē, gan ārpus tās, intervijā “Sargs.lv” norāda, ka kopumā šovasar Latvijā norisinās sešas Ukrainas bērnu nometnes.
“Šis ir ļoti svētīgs darbs, ko mēs darām kopā gan ar armiju, gan Aizsardzības ministriju, sadarbībā ar civilajām organizācijām, kā arī Iekšlietu ministriju. Izdevumi par šādu nometņu rīkošanu ir gana lieli, taču šīs nometnes bērniem sniedz saules stariņu, cerību un spēku dzīvot tālāk,” ir pārliecināts E.Pļaviņš.
Jau drīz pēc nometnes noslēguma, apskāvieniem un asarām, pateicības vārdiem, kā arī mazu prieka devu karavīru bērni kāpa autobusos, lai atgrieztos mājās - Ukrainā.
