Jau pavisam drīz aptuveni 25000 hektāru lielā platībā Aizkraukles un Jēkabpils novados tiks uzsākta jaunākā un, iespējams, modernākā Baltijas poligona “Sēlija” attīstība, kuru turpmāk izmantos kā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri un zemessargi, tā arī Latvijā izvietotie NATO sabiedrotie. Poligona izbūve ir aktualizējusi jautājumus par tur mītošās dzīvās radības un dabas teritoriju aizsardzību. Portāls “Sargs.lv” sazinājās ar Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (VAMOIC) Vides un poligonu pārvaldības departamenta Vides kvalitātes nodrošinājuma nodaļas vadītāju Sindru Elksni, lai atbildētu uz iedzīvotājiem interesējošajiem jautājumiem. Līdzīgi kā militārajā poligonā “Ādaži”, arī šeit tiks ievērotas visas prasības, lai nodrošinātu dabas un dzīvās radības aizsardzību.
Jauna poligona nepieciešamība ir akūta NBS vajadzība jau vairāku gadu garumā. Līdz ar NBS jauno spēju attīstību, karavīru un zemessargu skaita palielināšanos un NATO sabiedroto skaita pieaugumu Latvijā līdz šim izmantoto poligonu noslodze ir krasi palielinājusies, radot grūtības nodrošināt pilnvērtīgu un kvalitatīvu karavīru, zemessargu un sabiedroto apmācību. Turklāt, ne visas NBS izmantotās, tuvākajos gados iegādājamās ieroču sistēmas nav iespējams droši un efektīvi izmantot pašlaik lielākajā poligonā “Ādaži”. Šī iemesla dēļ tika pieņemts lēmums par jauna militārā poligona izveidi.
Aizsargājamās teritorijas poligonā
Militārā poligona “Sēlija” teritorijā neatrodas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, taču tur atrodas 21 mikroliegums, kas izveidots īpaši aizsargājamu putnu sugu (medņi, melnie stārķi, mazie ērgļi, baltmuguras dzenis, trīspirkstu dzenis), dzīvotņu (riestu teritorijas, ligzdvietas, barošanās teritorijas) un aizsargājamu augu un sūnu sugu aizsardzības nodrošināšanai. Mikroliegumos jāievēro noteikti aizliegumi, piemēram, mežsaimnieciskā darbība, braukšana ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem ārpus ceļiem, derīgo izrakteņu ieguve, ligzdošanas vietu apmeklēšana ligzdošanas periodā utml.
Papildus mikroliegumiem un tajās esošajām aizsargājamām dabas vērtībām, teritorijā atrodas dažādi Eiropas Savienības nozīmes aizsargājami mežu un purvu biotopi (dabiskas vai daļēji dabiskas izcelsmes sauszemes vai ūdens teritorijas, ko raksturo noteiktas ģeogrāfiskas, abiotiskas un biotiskas pazīmes). Galvenokārt, biotopu teritorijās ietilpst veci un cilvēka ietekmes maz skarti mežu nogabali, kas atbilst aizsargājamo biotopu noteikšanas kritērijiem.
Mikroliegumu plašāka informācija atrodama Ministru kabineta 18.12.2012. noteikumos Nr. 940 Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu.
Aizsargājamie dzīvnieki un koki
Poligona teritorijā tāpat kā visā Latvijā ir sastopamas vairākas aizsargājamas zīdītāju sugas – brūnais lācis, lūsis, un ierobežoti izmantojamas aizsargājamas zīdītāju sugas – vilks, baltais zaķis, sesks, meža cauna, un bieži sastopamas dzīvnieku sugas – aļņi, brieži, stirnas, lapsas, zaķi, āpši, bebri, meža cūkas, vāveres u.c.
Militārā poligona “Sēlija” teritorijā atrodas arī 14 aizsargājami dižkoki – ozoli, melnalkšņi, priedes.
Kā minētie ierobežojumi ietekmē darbību poligonā?
Veicot gan militārās infrastruktūras izveidošanu, gan organizējot militārās mācības, jāievēro visi minētie ierobežojumi, kas norādīti Ministru kabineta Nr. 940 noteikumos. Lai nodrošinātu noteiktās dabas aizsardzības prasības mikroliegumiem un aizsargājamiem kokiem, rūpīgi tiek plānotas jaunās infrastruktūras izveidošanas vietas, tā lai tiktu saglabāti mikroliegumi un aizsargājamie koki, kā arī pēc iespējas vairāk jāizmanto jau esošas klajas un izcirtumu vietas. Šie ierobežojumi paredz, ka visas mikroliegumu un aizsargājamo koku teritorijas, militārajās mācībās izmantot nav atļauts.
Speciāli iekšējie noteikumi, lai ievērotu vides un dabas aizsardzības prasības
Lai nodrošinātu, ka militārajos poligonos tiek ievērotas vides un dabas aizsardzības prasības, Aizsardzības ministrija katram militārajam poligonam izstrādā speciālus iekšējos noteikumus par visām vides un dabas aizsardzības prasībām un ierobežojumiem, kurus karavīri ievēro, izmantojot militārā poligona teritoriju. Piemēram, noteikumos tiek noteiktas īpašas dabai nozīmīgas teritorijas, kurās mācības nevar notikt, teritorijas, kurās mācības ir ierobežotas noteiktu laika periodu (piemēram, ligzdošanas laikā vai medņu riestošanas laikā), zonas, kurās nevar notikt dažāda specifiska veida apmācības (piemēram, braukšanas apmācība īpaši vērtīgos slapjos mežos utml.). Arī militārajam poligonam “Sēlija”, uzsākot tā izmantošanu, tiks izstrādāti un izdoti šādi noteikumi. Noteikumi ierasti paredz arī to, ka ierakumi veidojami speciāli noteiktās vietās, un pēc mācībām tie tiek aizbērti, lai nepakļautu dzīvniekus riskam. Tāpat tiek noteiktas ierobežotas zonas, kurās aizliegta braukšana ārpus ceļiem.
Visas ierobežotās darbības zonas tiek marķētas arī dabā, lai visiem būtu skaidri saprotams, kur noteiktie ierobežojumi stājas spēkā.
Karavīri un vienību komandieri ir atbildīgi par šo noteikumu ievērošanu.
Nav nepieciešams dabas aizsardzības plāns
Tā kā militārā poligona “Sēlija” teritorijā nav īpaši aizsargājamu dabas teritoriju, tad poligonam nav nepieciešams dabas aizsardzības plāns (saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” dabas aizsardzības plāns tiek izstrādāts īpaši aizsargājamai dabas teritorijai).
Neskatoties uz to, ka teritorija nav īpaši aizsargājama dabas teritorija, VAMOIC nodrošinās un veiks nepieciešamos dabas aizsardzības pasākumus, ja dabā tiks konstatēta tāda nepieciešamība.
Militārās darbības mijiedarbība ar dabu
Būtiski atzīmēt, ka arī visos citos jau esošajos poligonos, tai skaitā militārajā poligonā “Ādaži”, kur militārā darbība ir bijusi daudzus gadus (kopš 1928. gada), gan aizsargājamo, gan bieži sastopamo dzīvnieku populācijas turpina pastāvēt un pat palielinās. Tāpat arī citos poligonos atrodas īpaši aizsargājamiem putniem izveidoti mikroliegumi, kuros aizsargājamie putni turpina ligzdot gadu no gada. Pieredze citos militārajos poligonos rāda, ka dzīvnieki poligonos pielāgojas periodiskam militārās darbības radītam troksnim, pārvietojas un spēj atrast piemērotas slēptuves uz intensīvāko mācību laiku. Tā kā parasti militārās mācības nenotiek visā poligonā vienlaicīgi, tad ņemot vērā ievērojamo poligona platību, dzīvniekiem vienmēr ir iespēja atrast piemērotas paslēptuves citur poligonā intensīvāku mācību laikā, lai atgrieztos pie ierastajām vietām, kad mācības beigušās.
Gandrīz visa (~80%) militārā poligona “Ādaži” teritorija jau kopš 2004. gada ir īpaši aizsargājama dabas teritorija – aizsargājamo ainavu apvidus “Ādaži”. Viens no iemesliem aizsargājamo ainavu apvidus izveidošanai militārā poligona teritorijā, bija tas, ka militārā darbība radījusi īpašus un nekur citur Latvijā neredzētus dabas apstākļus. Klajie virsāji un atklātās kāpas bez militārās darbības ātri vien aizaugs ar kokiem un iznīks.
Par unikālo dabas un militārās darbības mijiedarbošanos militārajā poligonā “Ādaži” vairāk var uzzināt noskatoties filmu “Putni ierakumos”. Filma pieejama šeit: https://www.youtube.com/watch?v=IQ_c4rrXqkg
Dabas un vides apstākļu aspektā militārais poligons “Sēlija” būtiski atšķiras no militārā poligona “Ādaži”, jo “Sēlija” līdz šim nav bijusi izmantota militāro mācību norisei, teritorija ir mežaināka, augsnes apstākļi ir citādi.
Gan Aizsardzības ministrija, gan Nacionālie bruņotie spēki jau iepriekš pierādījuši esošo ierobežojumu ievērošanu, tāpēc paredzams, ka arī poligonā “Sēlija” tik ievērotas visas prasības.
