Ņemot vērā Baltkrievijas realizēto nelegālās imigrācijas spiedienu, valdība otrdien nolēma apturēt Silenes robežšķērsošanas vietas darbību.
Iekšlietu ministrija norādījusi, ka faktiski nelegālās imigrācijas spiediens īsā laika periodā ir trīskāršojies.
Lai nodrošinātu personām reālu iespēju gan ieceļot, gan arī iesniegt patvēruma pieteikumu iespējami īsā laikā, ir slēdzama tikai viena robežšķērsošanas vieta - Silenes robežšķērsošanas vieta.
Tāpat, lai būtiski neietekmētu kravu pārvadājumus, kā arī akūti nepieciešamos braucienus, kas saistīti ar nepārtrauktu darba attiecību izpildi, humāniem apsvērumiem, nepārvaramu varu, uz robežas darbību turpinās Pāternieku robežšķērsošanas vieta.
Caur Silenes robežšķērsošanas vietu vidēji diennaktī ieceļo 625 un izceļo 605 personas. Vidēji diennaktī iebrauc 87 un izbrauc 85 kravas transportlīdzekļi.
Silenes robežšķērsošanas vietas slēgšana sekmēs resursu pārdislocēšanu uz "zaļo" robežu.
"Vienlaikus ir arī uzskatāms, ka, samazinot to personu skaitu, kuri šķērso Latvijas Republikas-Baltkrievijas robežu, tiek samazināti arī attiecīgie riski. Norādāms, ka Baltkrievijas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildus riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latviju," lēmuma anotācijā norādījusi ministrija.
Patlaban uz autoceļiem atrodas divi legālie robežkontroles punkti, un vēl viens uz dzelzceļa. Trīs robežpārejas punkti joprojām ir slēgti, ņemot vērā Baltkrievijas agresīvo rīcību, sūtot imigrantus uz Latviju.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) pēc valdības sēdes žurnālistiem teica, ka līdz ar Silenes robežšķērsošanas vietas darbības apturēšanu būs pieejami aptuveni 50 robežsargi, kurus attiecīgi varēs novirzīt zaļās robežas apsargāšanā.
Silenes robežšķērsošanas vietas darbības apturēšana stāsies spēkā līdz valdības lēmumu parakstīs premjere Evika Siliņa (JV) un plānots, ka tas notiks jau šodien.
Kozlovskis arī neuzskata, ka Latvija attiecībā uz Baltkrievijas izraisīto hibrīdapdraudējumu būtu vājais punkts. Valsts ir apņēmusies investēt viedajās tehnoloģijās, lai nodrošinātu labāku robežas apsardzību. "Žogs nav panaceja," uzsvēra ministrs un piebilda, ka nepieciešamas tehnoloģijas, lai savlaicīgi konstatētu robežas šķērsošanas gadījumus.
Saistībā ar nelegālās imigrācijas spiedienu, no 11.augusta līdz 2024.gada 10.februārim vairākas administratīvajās teritorijās Baltkrievijas pierobežā ir spēkā pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms, kas nomainīja valdības 2021.gada augustā noteikto un vairākkārt pagarināto ārkārtējo situāciju.
Ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, Valsts robežsardze mobilizējusi papildu dienestā esošos robežsargus ārējās robežas apsardzības stiprināšanai. Tāpat robežsardze pieprasījusi papildu atbalstu no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijas.