2023. gads Latvijas aizsardzības nozarē uzskatāms par sākumu straujam spēku attīstību pieaugumam. Aizejošais gads aizvien pagājis agresorvalsts Krievijas uzsāktajā kara zīmē pret Ukrainu. Pieaugusi arī Krievijas īstenoto hibrīdoperāciju intensitāte ne tikai pret Baltijas valstīm, bet arī jauno NATO dalībvalsti Somiju. Nerimstošie Krievijas draudi likuši kā NATO, tā arī individuāli katrai no dalībvalstīm domāt par savas drošības vairošanu.
Pērn Latvijā turpinājies darbs pie Kanādas veidotās NATO daudznacionālās brigādes izveides, izstrādāta likumdošana nacionālās aizsardzības industrijas attīstībai, kā arī izveidota kapitālsabiedrība “Valsts aizsardzības korporācija”, kuras mērķis ir munīcijas ražošanas attīstība Latvijā. 2023. gadā pieņemts līdz šim lielākais aizsardzības budžets, kas 2024. gadā pārsniegs vienu miljardu eiro, aizvadītajā gadā parakstīti arī līdz šim nebijušu spēju attīstības līgumi – vidēja darbības pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu, krasta aizsardzības raķešu un precīzo tālās darbības artilērijas raķešu pirkumu līgumi. Tomēr būtiskākais jaunievedums ir Valsts aizsardzības dienesta ieviešana, kurā iesaukto jauniešu skaits ik gadus palielināsies. Kāds bijis 2023. gads Latvijas aizsardzības nozarē, kas jādara nākamgad un kādus drošības izaicinājumus varētu nest 2024. gads, to sarunā ar aizsardzības nozares portāla “Sargs.lv” redaktoru Kārli Roķi skaidro Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
