Kā katru gadu, Latvijas de jure atzīšanas gadadienas nedēļā Saeimā notiek ārpolitikas debates. Šogad pirmo reizi, kā ārlietu ministrs debašu atklāšanas runu sacīja Krišjānis Kariņš. Viņš uzsvēra sarežģīto starptautisko vidi, kurā Latvijai jācenšas uzsvērt likuma varu, kas ir viens no svarīgākajiem mazas valsts pastāvēšanas priekšnosacījumiem. Tāpat K. Kariņš norādīja uz turpmāku Latvijas spēcīgu iesaisti Eiropas Savienībā, NATO un ANO, kā arī nepārtrauktu atbalstu Ukrainai cīņā pret Krieviju līdz valsts uzvarai karā.
Ārlietu ministrs savā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā uzsvēra, ka esam bijuši un arī turpmāk Latvija būs vienota Ukrainas atbalstā, piebilstot, ka Krievija cenšas Latviju un Rietumus šķelt, izplatot apgalvojumus, ka NATO ir bezspēcīga un Krievija uzvarēs, pretestībai nav jēgas.
Viņš arī uzsvēra citu globālu konfliktu draudu starptautiskajai kārtībai. Irāna izmantojot teroristiskās organizācijas, kā “Hammas”, “Hezbollah” un Jemenas hutiešiem aktivizē plašāku karadarbību Tuvajos Austrumos. K. Kariņš atzina, ka Latvija atbalsta Izraēlas tiesības sevi aizsargāt pret “Hammas” teroristiem, taču uzsvēra, ka Latvijas pozīcija ir arī par Palestīnas valsts izveidi, ņemot vērā cik plašu nestabilitāti pasaulē ir izraisījis šis karš.
Turklāt, kā norādīja Kariņš, tie nav vienīgie konflikti, pieminot arī Sāhelas reģionu, kur var novērot Krievijas "Vagner" ilgstošo un aktīvo līdzdalību un ietekmi vairāku Subsahāras valstu militārajos apvērsumos.
"Saspīlējums starp Ķīnu un Taivānu neiet mazumā. [..] Tas var ietekmēt un ietekmē visu pasauli, kaut vai tirdzniecības jomā. Vēl asāks veidojas Ķīnas saspīlējums ar ASV, kuras ir Latvijas galvenais stratēģiskais partneris. Atgādinu, ka Krievijas karš Ukrainā, "Hamās" un Izraēla, Irāna, Sāhelas reģions, Ķīna, Taivāna rada nemierīgus apstākļus," sacīja ārlietu ministrs.
Viņš atzina, ka svarīgākais mūsu brīvības un drošības garants ir dalība Eiropas Savienībā un NATO, kur Latvija iestājās pirms 20 gadiem.
Uzskaitot Latvijas ārpolitikas mērķus, ārlietu ministrs uzsvēra, ka jāturpina sniegt nedalītu atbalstu Ukrainai, lai tā varētu uzvarēt Krievijas īstenotajā karā. Latvijas pilsoniskā sabiedrība "apbrīnojamajā kārtā un ļoti aktīvi" turpina sūtīt konkrētu palīdzību Ukrainai, norādīja Kariņš.
Politiķis atzīmēja, ka Latvija veltījusi apmēram 1% no iekšzemes kopprodukta atbalstam Ukrainai, kas arī parāda, ka nav jābūt bagātam, bet ir jābūt gribai palīdzēt. Rietumiem arī ir jāsaglabā nemainīga stingra politika par sankcijām pret Krieviju. Kariņš akcentēja arī Eiropas Savienības (ES) lomu attiecībā uz Latviju. Politiķis pozitīvi novērtēja, ka Moldova un Ukraina ir uzaicinātas uz ES iestāšanās sarunām, un uzsvēra, ka Latvija atbalsta ES paplašināšanos. Lielāka ES paver milzu iespējas arī mūsu eksportētājiem un nāks par labu Latvijas ekonomikai.
Tāpat ārlietu ministrs akcentēja iestāšanos par tādām pamatvērtībām, kā demokrātija un likuma vara, kas īpaši svarīga mazām valstīm.
Viņš sacīja, ka Latvijai ir izcila sadarbība ar visiem NATO partneriem. Kad partneri aicināja Latviju solidarizēties un nākt palīgā, Latvija to ir nekavējoties arī darījusi. Latviešu karavīri varonīgi piedalījušies un arī krituši starptautisko operāciju laikā Irākā un Afganistānā, klāstīja Kariņš.
Kariņš atzīmēja, ka Latvijas karavīri patlaban dienē NATO vadītajā miera uzturēšanas operācijā Kosovā (KFOR). Ārlietu ministrs deputātiem norādīja, ka Latvija aktīvi atbild uz sabiedroto aicinājumiem pēc palīdzības, tāpat kā sabiedrotie ir atbildējuši uz Latvijas aicinājumiem.
Savā runā Kariņš īpaši izcēla ASV, kuras ir palīdzējušas finansēt Lielvārdes lidostas attīstību, uz kuru pavasarī pārcelsies Vācijas gaisa spēki, kamēr lidostā Igaunijā notiks modernizēšanas darbi. Ārlietu ministrs apliecināja, ka Latvija ir spējīga un gatava uzņemt Vācijas bruņotos spēkus.
Pēc ārlietu ministra paustā, ASV ir aktīvi palīdzējušas Latvijai ar dažādu ieroču sistēmu iegādi, tai skaitā ar krasta aizsardzības iekārtām, bet ne tikai. Kariņa ieskatā partneri novērtē Latviju, jo mēs ieguldām drošībā ne tikai vārdos, bet arī darbos. Savukārt Latvija augstu vērtē ikviena NATO partnera ieguldījumu ne tikai Austrumu flanga stiprināšanā, bet arī Latvijas.
Ārlietu ministrs deputātiem sacīja, ka Latvija 20 gadu laikā ir nostabilizējusi savas pozīcijas Eiropā un NATO, paužot pārliecību, ka valstij ir jāsāk aktīvāk meklēt sadarbību ar trešām valstīm, proti, ar tā dēvētajiem "globālajiem dienvidiem". Viņaprāt, tas ir svarīgi vairāku apstākļu dēļ. Latvijas ekonomikas attīstība ir balstīta uz eksportu. Ir jāpiesaista aizvien vairāk investīciju, lai Latvijā būtu vairāk eksportējošu uzņēmumu, tomēr uzņēmumiem ir vajadzīgs tirgus.
Kariņš norādīja, ka vēl viens apstāklis ir drošība. Tā dēvētie "globālie dienvidi" ir daļa no ANO. Piemēram, ANO nāk klajā ar dažādām rezolūcijām, tai skaitā arī par karu Ukrainā. Ārlietu ministrs uzsvēra, ka Krievija nav slinkojusi. Tā aktīvi strādā Dienvidamerikā, īpaši aktīvi Āfrikā. Krievijas naratīvs visiem ir labi zināms, taču ne patiesība, tāpēc Latvija skaidro, ka Krievijas karš Ukrainā ir tas pats "vecais koloniālais karš", kur bijušais kolonizators cenšas atgūt zaudēto koloniju - Ukrainu.
Viņš atgādināja, ka Latvija, kā arī Melnkalne kandidē uz nepastāvīgās locekles vietu ANO Drošības padomē uz laiku no 2026. līdz 2027.gadam. Ārlietu ministrs apliecināja, ka noris aktīvs darbs, lai iegūtu atbalstu Latvijas kandidatūrai. Pēc Kariņa paustā, Latvija var piedāvāt savu redzējumu un dot savu artavu pasaules drošības kontekstā. Viņš arī atzina, ka ANO ir jāveic reformas.
Runājot par Ķīnu, K. Kariņš atzina, ka tā ir gan drauds, gan iespēja. "Pirms sešiem, septiņiem gadiem daudzi naivi domāja, ka Ķīna ir zelta bedre, ar kuru varētu sākt sadarboties un no debesīm atspīdēs gaisma. Arī Ķīna aktīvi veicināja šādu domāšanu ar "Jostas un ceļa" iniciatīvu. Rezultāts bija neviennozīmīgs. Esmu runājis ar valstu vadītājiem, kuri uzskata, ka kļūdaini un pārāk ātri skrējuši šajā virzienā, zināmās jomās kļūdami atkarīgi," sacīja Kariņš.
Ķīna ir integrējusies pasaules ekonomikā un neiespējami izslēgt to no starptautiskās sistēmas, tādēļ, Latvijai ir jāturpina attiecības ar Ķīnu, taču valsts nedrīkst kļūt atkarīga no šīm saistībām. “Mēs nedrīkstam kļūt atkarīgi no Ķīnas, taču tas nenozīmē pagriezt muguru. Mums ir jābūt gataviem uz tehnoloģiju riskiem, ko Ķīna var radīt. Tā ir autoritāra valsts un tāpēc ir jābūt uzmanīgiem. Nepagriežam muguru, bet strādājam ar atvērtām acīm,” tā deputātiem norādīja K.Kariņš.
Noslēgumā viņš atgādināja, ka Latvijas ārpolitika balstās brīvībā, demokrātijā un likuma varā un valsts ir gatava sadarboties ar ikvienu, kurš atzīst šīs vērtības, jo Latvijas eksistence balstās šo vērtību ievērošanā.
