Latvijas un NATO valstu aizsardzības budžetam būtu jāturpina pieaugt un tam jānotiek pietiekami strauji, Rīgas Drošības foruma noslēguma pasākumā sacīja Ziemeļeiropas politikas centra priekšsēdētājs Artis Pabriks.
Viņš norāda, ka pašlaik mediju telpā turpina daudz runāt par Ukrainas pretuzbrukuma izgāšanos. Pabriks uzskata, ka ir jāmaina kopējais naratīvs, kurš tiek izmantots sarunā par Ukrainas pretuzbrukumu.
"Kāpēc mēs visi neesam guvuši panākumus pretuzbrukumā? Vai esam laicīgi piegādājuši apsolīto militāro tehniku Ukrainai, vai mums pašiem trūkst ieroču, vai un kāpēc mēs nespējam piegādāt tik vajadzīgos un efektīvos ieročus Ukrainai, kurus viņi lūdz jau mēnešiem ilgi?" jautāja Pabriks.
Politiķis piedāvā atskatīties vēsturē, kad Adolfs Hitlers sāka karu, vai arī laiku, kad karā iestājās Japāna. Abos gadījumos nedz Lielbritānija, nedz arī ASV nebija gatavas šai agresijai.
Pašlaik gan izskatās, ka Krievija karam ir gatava. Tāpēc ir skaidri jāsaprot - cik daudz naudas ir nepieciešams budžetā, lai nodrošinātu valsts aizsardzību.
Viņš norāda uz nepieciešamību attīstīt iekšējo militāro ražošanu, lai nauda tiek investēta nevis ārzemēs, bet gan Latvijā. uzlabosies infrastruktūra, tilti un pārējās lietas, kuras pamanīs jebkurš cilvēks, tai skaitā attīstīsies arī valsts ekonomika un militārā kapacitāte.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons uzsver, ka ir ļoti skaidri jālemj, vai mēs vēlamies attīstīt savas militārās spējas un investēt naudu pie sevis valstī.
Viņaprāt Eiropa nespēs pietiekami ātri tikt pakaļ vajadzīgam militāram budžetam, kurš ii nepieciešams šajos apstākļos.
"Iespējams, ka ir jānotiek kādam asam pavērsienam, vai iebrukumam kā tas notika ar Pērlhārboras bombardēšanu, lai politiķi atmostos un saprastu, ka jārīkojas strauji," norāda Garisons.
Latvijas Ārpolitikas institūts piekto gadu rīko Rīgas Drošības Forumu, pulcējot starptautiska līmeņa ekspertus drošības, politikas, tehnoloģiju, izglītības un aizsardzības jautājumos.
