Galvenais uzdevums Baltijas aizsardzības līnijas ietvaros būvētajiem šķēršļiem uz Latvijas austrumu robežas ir apturēt un novirzīt pretinieku tur, kur to visvieglāk var iznīcināt ar NBS rīcībā esošajām ieroču sistēmām, tā uzsākto Baltijas aizsardzības līnijas veidošanu Latvijā portāla “Sargs.lv” rīkotajā diskusijā “Kādus šķēršļus plānots izvietot uz austrumu robežas, un cik efektīvi tie var kavēt pretinieku?” raksturoja NBS Apvienotā štāba virsnieks pulkvedis Guntars Strazdītis.
Viņš skaidroja, ka līdz šim NBS karavīri jau izvietojuši HESCO bastionus Valsts robežsardzes posteņos. Kā atzina pulkvedis, šie bastioni sevi ir labi rekomendējuši nesenajās starptautiskajās operācijās Afganistānā un Irākā, kur ar tiem tika sekmīgi aizsargātas sabiedroto karaspēka bāzes.
Tāpat pie Valsts robežsardzes robežkontroles punktiem jau ir izvietoti masīvi betona bloki, kādi iepriekš tika izmantoti robežpunktu “Silene” un “Vientuļi” slēgšanai uz Latvijas – Baltkrievijas un Latvijas – Krievijas robežas.
Kā atzina pulkvedis G. Strazdītis, šie bloki primāri domāti, lai saspīlējuma gadījumā tiktu izmantoti pastiprinātai kustības kontrolei uz ceļiem pierobežā, veidojot kontrolpunktus tehnikas un cilvēku pārbaudēm. Vienlaikus, tos var efektīvi izmantot arī plašākai autoceļu bloķēšanai.
Viņš arī pastāstīja, ka šobrīd NBS un Aizsardzības ministrija uzsākusi apzināt Latvijas uzņēmējus, kuri būtu gatavi nodrošināt arī tā saukto “pūķa zobu” masveida ražošanu. Kā atzina pulkvedis, interese no uzņēmējiem ir gana liela.
Līdztekus uz robežas plānots veidot arī tanku grāvjus. To dziļums, augstums, slīpums, nodrošina to, ka pretinieka kaujas tanks tam nevar pārbraukt pāri bez inženiertehnikas iesaistes, kas vai nu aizrok grāvi pretinieka virzības ceļā, vai izveido pār to tiltu.
Kā norādīja pulkvedis G. Strazdītis, visus pretinieka mobilitātes kavēšanas šķēršļus uz Latvijas austrumu robežas plānots kombinēt ar dabiskajiem šķēršļiem.
Vienlaikus pulkvedis piebilda, ka Baltijas aizsardzības līnija neietvers tikai šķēršļus vien. Tajā būs izvietotas arī kājnieku pozīcijas, piemēram, ierakumu līnijas, patvertnes karavīriem un iepriekš sagatavoti ugunspunkti, kas paredzēti pretinieka tehnikas un dzīvā spēka iznīcināšanai.
Pulkvedis atzina, ka Latvijas austrumu robežas nostiprināšanas darbi turpinās. Patlaban notiek plānošana tālākajiem uzdevumiem, piemēram, prettanku grāvju veidošanai, kā arī citu būvju izveidei. Vienlaikus viņš piebilda, ka, ņemot vērā robežas kopējo garumu, šī projekta īstenošana nebūs viena gada uzdevums.
Jau ziņots, ka 5.martā valdības apstiprinātais austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi - aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.
Tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā aizsardzības nozare ieguldīs 303 miljonus eiro. Darbi, kam paredzēts šis finansējums, sākās martā.
Šogad plānā paredzēto pasākumu īstenošanai paredzēti 25 miljoni eiro.
