Uz Latvijas-Krievijas robežas patlaban ir izbūvēti aptuveni 130 kilometri jeb 46% no kopumā 283 kilometriem, aģentūru LETA informēja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Viņa atzīmē, ka būvdarbi vienlaikus norit sešās darbu daļās. Žogu prioritārajos posmos plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām.
VNĪ noslēdzis 16 līgumus ar sešiem būvuzņēmējiem par būvdarbiem trūkstošā žoga un infrastruktūras izbūvei visā robežas garumā. Robežžoga izbūves darbus kopš aprīļa veic būvuzņēmēji SIA "Citrus Solutions", SIA "Hagberg Construction" Aizgāršas robežapsardzības nodaļas posmā, kā arī SIA "Nordes būve" un Nacionālie bruņotie spēki (NBS).
No NBS puses žoga izbūvi veic 80 karavīri un zemessargi un viņiem uzticēto 20 kilometru posmu izbūvi Grebņevas un Punduru robežapsardzības nodaļu posmos plānots īstenot līdz rudenim.
Tuvāko nedēļu laikā darbus sāks arī VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", pilnsabiedrība "P un P Būvniecības grupa" un SIA "Baltic Construction Company (BCC)".
Gavrilova norāda, ka trūkstošā žoga izbūve uz Latvijas-Krievijas robežas ir viena no VNĪ augstākajām prioritātēm, tādēļ būvdarbi notiek vairākos posmos vienlaicīgi. Patlaban žoga izbūve notiek pēc plāna ar vidēji sešu kilometru žoga izbūves progresu nedēļā.
Daļa būvuzņēmēju darbus pakāpeniski vēl sāks līdz jūnija beigām un vasara laikā būvdarbu temps tikai augs, lai pabeigtu žoga izbūvi prioritārajos posmos līdz gada nogalei. Būvdarbi īpaši sarežģītajos posmos aptuveni 28 kilometru garumā un infrastruktūras izbūve turpināsies līdz 2025.gada nogalei, norāda Gavrilova.
Kopumā Latvijas-Krievijas robeža ir 283,6 kilometrus gara. Iepriekš SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate" izbūvēja 99 kilometrus, taču 2019.gadā darbi tika apturēti. 2023.gada vasarā ar īpašu likumu VNĪ tika nodots vadīt, īstenot un uzraudzīt Eiropas Savienības (ES) ārējās austrumu robežas žoga un infrastruktūras izbūvi.
Lielākā daļa robežjoslas pie Krievijas robežas ir atmežota, kas dod iespēju veikt žoga būvniecību raitāk. Ņemot vērā VNĪ iepriekšējo pieredzi, purvainajās zonās uz Latvijas-Krievijas robežas tiks izmantots inovatīvs pontonu risinājums ar žogu, kas ir ilgmūžīgs un tā kalpošanas laiks ir vismaz 50 gadu, norāda VNĪ pārstāvji.
Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VNĪ, AS "Latvijas Valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un NBS.
Jau ziņots, ka valdība 20.februārī atļāva VNĪ uzņemties finansiālās saistības 66 884 169 eiro apmērā žoga izbūvei uz Latvijas-Krievijas robežas prioritāro posmu pēdējā kārtā.
Lai nodrošinātu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, VNĪ atļauts uzņemties finansiālās saistības žoga izbūvei prioritāro posmu pēdējā kārtā ar kopējo aptuveno garumu 66,7 kilometri.
No minētā finansējuma būvdarbiem paredzēti 63 310 547 eiro, būvuzraudzībai 1 286 400 eiro, autoruzraudzībai 492 604 eiro, savukārt būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādei paredzēti 1 794 617 eiro.
VNĪ izveidota 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.
