1919. gada jūnijā Igaunijas armija kopējiem spēkiem ar Ziemeļlatvijas brigādes vienībām satrieca vācu vienības un atbrīvoja Cēsis, Siguldu un Inčukalnu. Šī bija viena no izšķirošajām Latvijas Neatkarības kara epizodēm, kura noslēdzās ar Igaunijas armijas uzvaru pār vācbaltiešu Landesvēru un vācu Dzelzsdivīzijas daļām. 105 gadus vēlāk Cēsīs atkal dzirdami soļojam vīri, kuri tērpušies Latvijas un Igaunijas autentiskajā strēlnieku formas tērpā. Viņi dzied strēlnieku dziesmas un gatavojas Cēsu kaujas rekonstrukcijai, godinot tā laika Latvijas un Igaunijas varoņus. Svinīgajiem atceres pasākumiem līdzi sekoja arī “Sargs.lv” komanda.
Kā pirmais Cēsu kauju 105. gadadienas piemiņas pasākums Cēsīs bija ziedu nolikšana pie Uzvaras pieminekļa Vienības laukumā, kam sekoja Latvijas Vasts prezidenta Edgara Rinkēviča un Igaunijas prezidenta Alarsa Karissa uzrunas.
Viņš atgādināja, ka latviešu un igauņu karavīriem pirms 105 gadiem nebija tādu ieroču un ekipējuma, kāds ir mūsdienu bruņoto spēku karavīru rīcībā. Taču gan tā laika karavīriem, gan mūsdienu karavīriem ir viena kopīga lieta – tā ir augsta profesionalitāte, savas dzimtenes mīlestība un gatavība cīnīties par savas valsts un tautas brīvību un neatkarību līdz galam.
Edgars Rinkēvičs norādīja uz Krievijas agresiju pret Ukrainu un to, ka Baltijas valstu neatkarība un brīvība ne visiem ir pa prātam. “Mēs labi saprotam, ka gatavībai cīnīties par savu brīvību un neatkarību ir jābūt vienmēr. [..] Gan šodien, gan ikdienā mēs apliecinām gatavību to aizstāvēt atkal un atkal. Mēs neesam vieni. Ar mums ir kopā mūsu NATO sabiedrotie, ar mums ir kopā mūsu Eiropas partneri, un mēs esam kopā ar Ukrainas tautu un karavīriem viņu cīņā par brīvību un neatkarību,” viņš uzsvēra.
Savukārt Igaunijas prezidents norādīja uz mācībām, kuras no tā laika izšķirošajām Neatkarības kara kaujām vērts ņemt vērā mūsdienās.
Viņš norādīja, ka kopīga operacionālā telpa nozīmē arī kopēju darbošanos – tas ietver arī ļoti labus kopīgos NATO plānus, kā organizēt Baltijas valstu militāro aizsardzību. Baltijas valstīm ir labi apmācīti un kaujas pieredzi guvuši karavīri, kuri aprīkoti ar pilnībā mūsdienīgu bruņojumu. Baltijas valstīm ir arī spēja uzņemt sabiedrotos. Papildus mums ir arī kopīgs Baltijas valstu aizsardzības līnijas projekts, kas sniedzas no Igaunijas līdz Lietuvai. “To visu darot, mēs demonstrējam, ka esam gatavi un labi sagatavojušies. Mēs rādām, ka mūsu NATO austrumu flangs ir gatavs sevi aizstāvēt kopā ar sabiedrotajiem,” apliecināja Igaunijas prezidents.
Pēc abu prezidentu uzrunas tika atklāta militārā parāde, kurā kopumā piedalījās nedaudz vairāk nekā 170 karavīri un zemessargi no Latvijas, Igaunijas un NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas. To noslēdza Zemessardzes orķestra un Zemessardzes deju ansambļa “Bramaņa” defilē priekšnesums.
Tālāk klātesošie devās uz Cēsu kauju rekonstrukcijas norises vietu Pirtsupītes gravā, kur notika aktīva rosība pirms gaidāmās kaujas izspēles. Sarunā ar “Sargs.lv” Cēsu kauju rekonstrukcijas idejas autors Renārs Sproģis atklāj, kā radusies ideja par nepieciešamību radīt Cēsu kauju rekonstrukciju.
Viņš atzīst, ka bez pašvaldības un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku atbalsta iniciatīvu būtu grūti turpināt, taču šobrīd tā ir kļuvusi jau par tradīciju. Saistībā ar motivāciju šādā veidā atzīmēt Cēsu kaujas, Renārs Sproģis uzsver, ka, viņaprāt, latvieši ir nepelnīti nolikuši malā šo kauju patieso nozīmi.
Cēsu kauju rekonstrukcija tiek īstenota sadarbībā ar biedrību “Live Latvija” un tās režisore ir Edīte Siļķēna. Kauju rekonstrukciju īstenoja kara vēstures un rekonstruktoru biedrība “Kurland” Jāņa Jeļisejeva vadībā, piedaloties Cēsu teātrim, Latvijas Nacionālās aizsardzības kadetiem un kauju rekonstruktoru klubiem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas.
