Baltijas valstu un Polijas ārējo robežu un gaisa telpas aizsardzības stiprināšanai būtu daudz aktīvāk jāizmanto NATO un Eiropas Savienības (ES) kopējie finanšu resursi. Tā pēc piektdien, 27.septembrī aizvadītās Baltijas valstu aizsardzības ministru un Polijas Nacionālās Aizsardzības ministrijas viceministra tikšanās žurnālistiem pauda amatpersonas.
Tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja Baltijas valstu un Polijas uzsāktos militāros robežu nostiprināšanas darbus. Kā atzina ministri, īstenojot šo projektu svarīga koordinācija un vienota pieeja ne tika Baltijas valstu starpā, bet arī ar Poliju, kuras uzsāktais robežu militārās stiprināšanas projekts ir neatņemama sastāvdaļa no kopējiem centieniem nodrošināties pret iespējamu agresorvalsts Krievijas un tās vasaļa – Baltkrievijas iespējamu iebrukumu.
Pēc ministru teiktā, projekti uzsākti visās valstīs, taču katrā no tām izvēlēta mazliet atšķirīga pieeja. Ja Latvija robežas stiprināšanu aizsākusi ar inženieršķēršļu iepirkumiem un atsevišķu robežas posmu pretmobilitātes spēju stiprināšanu, tad Lietuva, pēc tās aizsardzības ministra Laurina Kaščiūna teiktā, kā galveno uzdevumu izvirzījusi dažāda tipa mīnu iepirkumus, kam nākamajos 10 gados paredzēti 600 miljoni eiro.
Savukārt Igaunija koncentrējas karavīriem domāto bunkuru iepirkumam. Kā atzina Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs, līdz šim izvēlēti trīs bunkuru prototipi, kas jau drīzjumā tiks testēti, pa tiem veicot kaujas šaušanu ar smago artilēriju. Ar izturīgākā prototipa ražotājiem Igaunijas Aizsardzības ministrija slēgs iepirkuma līgumu.
Visnopietnāk savas robežinfrastruktūras sakārtošanai ar agresorvalsti Baltkrieviju iepriekšējo gadu laikā bija pievērsusies Polija, kura saskārās ar vislielāko un arī visagresīvāko Baltkrievijas organizēto nelegālo migrantu plūsmu. Kā atzina Polijas Nacionālās Aizsardzības ministrijas viceministrs Staņislavs Vzjateks, šķietami pamatīgais žogs neattur migrantus. Turklāt sākotnējo migrantu plūsmu, kuras pamatu veidoja ģimenes ar bērniem, aizstājuši jauni, labi trenēti, agresīvi un tehniski apgādāti Tuvo Austrumu valstu izcelsmes vīrieši, kuru mērķis ir visiem veidiem nokļūt Eiropas Savienībā.
Polijas kolēģim piekrita arī Igaunijas aizsardzības ministrs.
Tikmēr Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzsvēra nepieciešamību koordinēt uzsāktos darbus.
Ministru tikšanās laikā pārrunāts arī nesenais Latvijas gaisa telpas pārkāpuma gadījums, kad Latgalē nogāzās Krievijas “Shahed” tipa kaujas drons. Ministri atzina, ka turpinoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, šādi gadījumi var atkārtoties.
Visakūtāk šo problēmu izjutusi Polija. Kā atzina S.Vzjateks, līdzīgi, kā Latvijā arī Polijā konstatēti gadījumi, kad gaisa telpu šķērso Krievijas trieciendroni. Tiesa, lēmumi par to notriekšanu vēl nav pieņemti. Kā atzina Polijas Nacionālās aizsardzības ministrijas viceministrs, lemjot par šādu gaisa mērķu notriekšanu jāizvērtē daudzi riski, jo notriecot dronu, bīstamas ir arī tā krītošās atlūzas.
Tikmēr A. Sprūds informēja, ka, reaģējot uz 7.septembra Latvijas gaisa telpas pārkāpumu, Latgalē izvietotas Gaisa spēku gaisa telpas novērošanas vienības un bruņotas mobilās kaujas grupas, kuras nepieciešamības gadījumā var notriekt pretinieka dronus. Tāpat šī problēma pārrunāta ar sabiedrotajiem NATO, veicot korekcijas atsevišķās procedūrās.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas gan uzsvēra – par spīti tam, ka visas četras valstis savai aizsardzībai novirzījušas vairāk nekā 3% no sava iekšzemes kopprodukta, efektīvas daudzslāņu pretgaisa aizsardzības sistēmas izveide aizvien ir sarežģīta tās dārdzības dēļ.
Jau vēstīts, ka piektdien Daugavpilī tikās trīs Baltijas valstu aizsardzības ministri, lai pārrunātu kopējos projektus pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanā un Baltijas aizsardzības līnijas izbūvē. Tikšanos papildināja arī Polijas Nacionālās aizsardzības ministrijas viceministrs, lai pārrunātu līdzīgu Polijas uzsākto projektu sasaisti ar Baltijas valstu iniciatīvām, tādējādi veidojot efektīvu un savstarpēji integrētu četru NATO dalībvalstu aizsardzības pasākumu stiprināšanu pret iespējamu Krievijas un Baltkrievijas agresiju.
