Turpinoties Austrumu robežas nostiprināšanas darbiem, trešdien, 13. novembrī, Zemessardzes 3. Latgales brigādes inženieri sāka pārrakt ceļu un izvietot šķēršļus pie tā sauktā “draudzības kurgāna” – padomju laikā veidotas piemiņas vietas uz Latvijas un abu agresorvalstu – Krievijas un Baltkrievijas robežas.
Tā dēvēto “draudzības kurgānu” padomju okupācijas vara uzbēra 1959. gadā, lai slavinātu sarkano partizānu veikumu Otrajā pasaules karā un atgādinātu par krievu, baltkrievu un latviešu sarkano partizānu sadarbību. Viena no spilgtākajām latviešu sarkano partizānu vēstures liecībām gan ir kara noziedznieka Vasilija Kononova vienības terors 1944. gada maija nogalē Mazo Batu sādžā, nežēlīgi nogalinot deviņus civiliedzīvotājus.
Krievija un Baltkrievija minēto “draudzības kurgānu” izmantoja propagandas nolūkiem, ikgadēji 2. jūlijā rīkojot “draudzīgo tautu” sanākšanu par godu Otrā pasaules kara veterāniem. Šajos pasākumos līdzās “svinētājiem” no Krievijas un Baltkrievijas pamanījās piepulcēties arī atsevišķi “krievu pasaules” atbalstītāji no Latvijas.
Jau pagājušajā gadā Valsts Robežsardze nolēma nojaukt tiltiņu pār Zilupi, kas uz “draudzības kurgānu” veda no Latvijas puses. Līdzās nojauktajam tiltam gar Latvijas robežu izveidots arī žogs nelegālās imigrācijas atturēšanai. Šī gada 13. novembrī tika uzsākti darbi šī robežas sektora militārajai aizsardzībai.
Līdzās ekskavatora darbībai kurgāna virzienā piebrauc arī smagās mašīnas, vedot inženieru šķēršļus. Zemessargi blakus izraktajam prettanku grāvim pakāpeniski uzsāk pūķa zobu un prettanku ežu izvietošanu.
Jau vēstīts, ka nesen apstiprinātais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstības plāns 2025. – 2036. gadam paredz aizsardzības līnijas izveidi gar Krievijas un Baltkrievijas robežu. Tā ietvers NBS vienību atbalsta punktus, dažādu šķēršļu prettanku grāvjus, kā arī munīcijas un mīnu noliktavu izveidi. Tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā ieguldīs 303 miljonus eiro.
Vienošanos par kopīgas aizsardzības līnijas izbūvi gar agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas robežām Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri parakstīja šā gada 19. janvārī. Savukārt 18. maijā arī Polija paziņoja, ka nostiprinās tās austrumu robežu izbūvējot "Austrumu vairogu" ("Shield-East"). Vien dažas dienas pēc šī paziņojuma 23. maijā Polija izteica vēlmi savienot tās būvētos robežas nocietinājumus ar Baltijas valstu aizsardzības līniju.
Latvijā robežas nocietināšanas darbi aizsākās tūdaļ pēc politiskā lēmuma pieņemšanas ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, kā arī meliorācijas grāvju pārbūvi par prettanku grāvjiem. Tos sākotnējā fāzē papildinās arī dažāda tipa šķēršļu izvietošana atkarībā no apvidus īpatnībām.
Kopš gada sākuma Nacionālie bruņotie spēki Latgalē jau izvietojuši teju 20 pagaidu inženieru resursu parkus, kuros uzkrāti izvietošanai paredzētie pretmobilitātes šķēršļi.
