Saeimā šodien aizvadītas ikgadējās ārpolitikas debates, kur ar savu uzrunu piedalījās arī Aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Ministrs atzina, ka mēs no tiesiskā viedokļa dzīvojam miera apstākļos, bet faktiski esam hibrīdkarā. Mūsu reģionā jau trešo gadu notiek aktīvs karš, tāpēc ir svarīgi, ka šajā procesā Latvija nav novērotāji, bet gan aktīvi dalībnieki ar stingru pozīciju. Tāpat tiek veikti nopietni ieguldījumi aizsardzības jomā, kas stiprina drošības situācija gan Latvijā, gan kopumā NATO.
Aizsardzības ministrs atzīst, ka Latvija un sabiedrotie spēki Ukrainas labā dara daudz, taču ir iespējams darīt vēl vairāk. Latvijas aizsardzības nozares misija ir aizsargāt Latvijas valsti un Latvijas tautu, taču vienlaikus mēs esam NATO un Eiropas ārējās robežas sargātāji.
Šobrīd Latvija aizsardzībai tērē 3.45% no IKP, taču, ministraprāt, jāvirzās 4% atzīmei un vēlāk 5% atzīmei. Budžeta palielināšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu spējas, kas definētas NATO aizsardzības un atturēšanas plānos.
Tāpat ministrs atzīmēja kopā ar Lietuvu un Igauniju veidoto Baltijas aizsardzības līniju, kas kalpo kā robeža starp agresorvalsti un Eiropu. Latvijā šobrīd atrodas aptuveni 4000 sabiedroto karavīri ar ekipējumu un bruņojumu, kas palīdz stiprināt NATO drošību.
Arī Latvija sniedz starptautisku pienesumu dažādās misijās, piemēram, Libānā un Kosovā šobrīd piedalās vairāk nekā 150 latviešu karavīri. Tāpat intensīvi un nepagurstoši tiek sniegts atbalsts Ukrainai, kas sastāda teju 10% no Latvijas aizsardzības budžeta.
Ministrs skaidroja, ka Latvijas mērķis ir kļūt par dronu tehnoloģiju lielvalsti. Ar palīdzību Ukrainai ir iekustināta gan Latvijas, gan Eiropas dronu tehnoloģiju industrija. Tūlīt būs pagājis viens gads kopš Latvijas un Lielbritānijas vadībā tika izveidota dronu koalīcija. Koalīcijā šobrīd ir 17 valstis, kas kopumā ir investējušas vairāk nekā divus miljardus eiro. Gada laikā Latvijas dronu ražotājiem ir veikti pasūtījumi 32 miljonu eiro vērtībā. Īpaši uzsverams sasniegums ir tas, ka divi Latvijas dronu ražotāji vairāk nekā 260 uzņēmumu lielā konkurencē ieguva tiesības piegādāt 12 000 dronus.
Latvija ir kļuvusi atpazīstama ar starptautisku dronu testa poligonu Sēlijā. Ukrainai nepieciešamie droni tiek testēti Sēlijas poligonā, tāpat drīzumā tiks atklāts dronu izcilības centrs, lai stiprinātu gan gaisa, gan sauszemes dronus jeb bezpilota ierīces. Maijā Latvijā arī norisināsies Dronu samits, lai meklētu jaunas iespējas dronu tehnoloģiju attīstībā.
Spēcīga Latvijas aizsardzības industrija ir nozīmīgs Latvijas un Eiroatlantiskās drošības balsts, tāpēc šī iemesla dēļ ir svarīgi turpināt attīstīt aizsardzības industriju. Tāpat ir izstrādāta Aizsardzības industrijas inovācijas atbalsta stratēģiju līdz 2036. gadam, kur skaidri apzināti mērķi un uzdevumi, kas ir jāveic, lai nākotnē vismaz 30% no apjoma tiktu piegādāti no Latvijas industrijas. Tāpat ministrs skaidroja, ka vismaz 3% no aizsardzības budžeta ir jāvelta inovāciju izstrādei, kas ļautu stiprināt tautsaimniecību un dotu iespēju izstrādāt jaunas un inovatīvas tehnoloģijas.
Tāpat Aizsardzības ministrija šodien parakstīja līgumu par 42 kājnieku kaujas mašīnu “ASCOD” piegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), kas izmaksās 373 miljonus eiro. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzsver – līgums par jaunu un modernu kājnieku kaujas mašīnu iegādi iezīmē jaunu posmu Latvijas armijas Sauszemes spēku mehanizācijā.
