Valsts drošības dienesta (VDD) gada pārskats atklāj, ka 2024. gadā Krievija pastiprinājusi informatīvās ietekmes aktivitātes pret Latviju, izmantojot sociālos tīklus, video koplietošanas platformas un tiešsaistes saziņas lietotnes. Neskatoties uz ierobežojumiem, kas attiecas uz Krievijas propagandas kanālu retranslāciju, Kremļa vēstījumi joprojām sasniedz Latvijas auditoriju, secina VDD.
Jauni paņēmieni dezinformācijas izplatīšanā
Krievija 2024. gadā ievērojami pielāgoja savas informācijas ietekmes metodes. Aizvien lielāku nozīmi ieguvuši Latviju pametuši prokremliskie aktīvisti, kuri Krievijā rada un no turienes izplata propagandu, slavējot Krievijas agresiju un attaisnojot civiliedzīvotāju slepkavības Ukrainā. Šie indivīdi aktīvi darbojas tādās platformās kā "Telegram", "TikTok" un "YouTube".
Turklāt Krievijas propaganda ir kļuvusi arvien agresīvāka, īpaši vēršoties pret Latvijas valsts amatpersonām un demokrātiskajām institūcijām. Tā izmanto viltus ziņas, manipulē ar faktiem un izplata sazvērestības teorijas, lai radītu sabiedrībā neuzticību un sašķeltību. VDD atklāj, ka daļa no šīm aktivitātēm tiek veikta, izmantojot "interneta troļļus", kas apzināti provocē diskusijas un veicina dezinformācijas izplatību.
Papildus tam Krievija turpina izmantot nelegālus televīzijas kanālu izplatīšanas veidus, kas ļauj Latvijas pierobežā dzīvojošajiem iedzīvotājiem piekļūt Krievijas valsts kontrolētajai propagandai. Šajos kanālos tiek izplatīti sagrozīti vēstījumi par Ukrainas karu, Rietumu sabiedrību un NATO.
Baltkrievijas un Ķīnas informatīvās kampaņas
Papildus Krievijas propagandas kampaņām, VDD fiksēja arī Baltkrievijas un Ķīnas informatīvās ietekmes aktivitātes. Baltkrievijas propaganda mēģināja diskreditēt Latviju, izplatot melus par robežsargu it kā vardarbīgo rīcību pret robežpārkāpējiem. Lai radītu lielāku emocionālo ietekmi, šādi sižeti bieži ietver dramatiskus video un attēlus, kas, iespējams, ir inscenēti vai sagrozīti.
Tikmēr Ķīna īsteno ilgtermiņa stratēģiju, izmantojot "maigās varas" instrumentus, lai nostiprinātu savu klātbūtni Latvijas informatīvajā telpā. Ķīnas informatīvās ietekmes aktivitātes mērķētas uz jauniešiem un akadēmisko vidi, cenšoties veidot labvēlīgu sabiedrisko domu pret Pekinas politiku un mazināt Latvijas saites ar Rietumiem. Tāpat Ķīna cenšas paplašināt savu ietekmi caur ekonomiskajiem sakariem un lobēšanas kampaņām.
Pretpasākumi un prognozes nākotnei
Lai cīnītos pret informatīvajiem draudiem, VDD pastiprinājis informatīvās telpas monitoringu, identificējot tūkstošiem ierakstu un komentāru, kas slavina Krievijas agresiju vai aicina uz naidu. Pērn dienests uzsāka 12 kriminālprocesus, kā arī rosināja ierobežot vairāk nekā 40 propagandas vietņu pieejamību Latvijā.
Turklāt VDD ir pastiprinājis sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, lai apmainītos ar informāciju par Krievijas un citu valstu dezinformācijas metodēm un taktiku. Tas palīdz nodrošināt, ka Latvijas iestādes ir labāk sagatavotas cīņai pret informatīvajiem uzbrukumiem un var operatīvi reaģēt uz jaunām apdraudējuma formām.
Prognozes 2025. gadam
VDD prognozē, ka 2025. gadā Krievija turpinās agresīvu informatīvo kampaņu, jo īpaši saistībā ar 80. gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām, mēģinot izplatīt Kremļa vēstījumiem atbilstošu notikumu interpretāciju.
Tiek sagaidīts, ka dezinformācijas aktivitātes pastiprināsies sociālajās platformās, kurās aizvien vairāk tiek izmantoti mākslīgā intelekta radīti satura veidošanas rīki. Tas varētu radīt vēl lielākus izaicinājumus informatīvās telpas aizsardzībai, jo kļūs grūtāk atšķirt autentisku saturu no propagandas.
Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti būt kritiski pret patērēto informāciju un uzticēties tikai uzticamiem avotiem, lai nepieļautu ārvalstu propagandas ietekmi uz sabiedrisko domu un valsts drošību. Cīņa pret informatīvajiem draudiem turpināsies, un sabiedrības iesaiste šajā procesā ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu demokrātijas un Latvijas nacionālās drošības aizsardzību.
