Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā pastiprinājās bažas par enerģētikas un sakaru infrastruktūras drošību Baltijas jūrā, kas attiecīgi lika pievērst lielāku uzmanību Krievijas hibrīduzbrukumu draudiem. Krievijas militārie un tā sauktie “izpētes” kuģi aktīvi kartējuši NATO dalībvalstu jūras gultnes infrastruktūru, kā arī veikuši militārās mācības alianses kritiskās infrastruktūras tuvumā starptautiskajos ūdeņos. Ilgstoši interneta savienojuma traucējumi var traucēt uzņēmējdarbību, īpaši finanšu tirgos, izraisīt sabiedrības satraukumu par drošību un radīt pamatu plašākam militāram konfliktam ar Baltijas valstīm, savā viedoklī, kas publicēts “Kyiv Independent”, norāda bijušais Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks.
2023. gada oktobrī Ķīnā reģistrētais kuģis “Newnew Polar Bear”, velkot enkuru pa jūras gultni, radīja ievērojamus bojājumus diviem zemūdens telekomunikāciju kabeļiem un gāzes vadam Baltijas jūrā. Šis bija pirmais šāda veida incidents.
Eiropas Savienība (ES) un NATO reaģēja stingri, uzsākot notikuma izmeklēšanu. Lai gan “Newnew Polar Bear” atgriezās Tjandzjinā, Ķīnā, tika uzsākti centieni uzlabot jūras gultnes infrastruktūras aizsardzību un uzraudzīt tās drošību. Šis incidents, kā arī “Nord Stream 1” un “Nord Stream 2” cauruļvadu uzspridzināšana 2022. gada septembrī radīja bažas par pieaugošo zemūdens infrastruktūras ievainojamību.
2023. gada februārī NATO Briselē izveidoja Kritiskās zemūdens infrastruktūras koordinācijas vienību. Savukārt NATO samita laikā Viļņā 2023. gada jūlijā alianses Jūras pavēlniecība Nortvudā, Apvienotajā Karalistē, izveidoja Kritiskās zemūdens infrastruktūras drošības Jūrniecības centru. Tomēr šie pasākumi vēl bija sākuma stadijā, nespējot garantēt turpmāku incidentu novēršanu.
2024. gada beigās notika vēl viens incidents, kad Ķīnas kravas kuģis “Yi Peng 3”, velkot enkuru pa jūras gultni, pārrāva divus zemūdens optiskās šķiedras kabeļus, kas savieno Vāciju ar Somiju un Lietuvu ar Zviedriju. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu līderu tikšanās laikā Polijas premjerministrs Donalds Tusks ierosināja Baltijas jūras valstu kopīgu jūras patrulēšanas programmu, lai aizsargātu to zemūdens infrastruktūru no ārējiem apdraudējumiem.
Tikmēr šā gada sākumā Somija aizturēja Krievijas “ēnu flotes” tankkuģi “Eagle S”, kas transportēja sankcionētu naftu. Šis tankkuģis savu enkuru vilka vairāk nekā 100 kilometru garumā, sabojājot Igaunijas-Somijas elektroenerģijas kabeli “Estlink 2” un četrus telekomunikāciju kabeļus.
Ir skaidrs, kurš no šīm sabotāžām gūst labumu, ņemot vērā, ka galvenais aizdomās turamais incidentu izraisīšanā ir Maskava. Tomēr paliek jautājums – kurš tieši ir atbildīgs? Vai sankcijas pārkāpj kuģniecības kompānijas, kuras nodarbina neapmācītas apkalpes Krievijas “ēnu flotei”, vai arī Krievijas izlūkdienesti cenšas veicināt sabotāžu un radīt tai labvēlīgus apstākļus?
Turklāt līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa atgriešanos amatā var rasties jautājumi par Eiropas pastāvīgo sadarbību ar Ķīnas uzņēmumiem zemūdens telekomunikāciju kabeļu ierīkošanā, kas varētu apdraudēt datu drošību. Piemēram, Ķīnas uzņēmums “Huawei Marine Networks (HMN) Tech” pārrauga kabeli, kas savieno Singapūru ar Marseļu Francijā, un tas tika nodots ekspluatācijā 2022. gada decembrī.
Ķīnas un Krievijas stratēģiskā sadarbība, kuras mērķis ir graut NATO un ES valstis, ir labi zināma. Tāpēc principi šo valstu radīto draudu mazināšanai ir konsekventi jāievēro un tos nedrīkst ignorēt.
