2024. gadā Latvijā terorisma draudu līmenis saglabājās zems, taču Eiropā palielinājās aktivitāte no radikāli noskaņotu personu un teroristu grupējumu puses, savā gada pārskatā norāda Valsts drošības dienests (VDD). Dienests norāda, ka terorisma draudu izpratne un preventīvie pasākumi ir būtiski nacionālās drošības garantēšanai.
Starptautiskās terorisma tendences un to ietekme uz Latviju
VDD konstatēja, ka Eiropā arvien vairāk teroristiskie grupējumi izmanto mākslīgā intelekta rīkus propagandas materiālu veidošanai, kā arī terora aktu plānošanai. Sevišķi aktīva bija Afganistānā bāzētā grupējuma "Islāma valsts Horasānas province" (ISKP) darbība, kas pirmo reizi veica uzbrukumus ārpus Afganistānas. Tas palielināja drošības riskus Eiropas Savienībā, kur radikāli noskaņotas personas organizēja terorisma atbalsta aktivitātes un uzbrukumus kritiski svarīgiem objektiem.
Eiropas dienesti pērn novēroja jaunas tendences – uzbrukumos izmantotie ieroči kļuva arvien primitīvāki, bet to izpilde – sarežģītāka. Teroristi galvenokārt izmantoja nažus, paštaisītas sprāgstvielas un automašīnas, kas liecina par to, ka terora aktu organizētāji cenšas izvairīties no plašas izlūkošanas uzmanības.
Latvijā VDD turpināja cieši uzraudzīt situāciju saistībā ar Tuvajos Austrumos notiekošo konfliktu un tā ietekmi uz Latvijas sabiedrību, īpaši musulmaņu kopienu. Tomēr, neskatoties uz sabiedrības interesi, dienests nekonstatēja tiešus terorisma draudus vai aicinājumus uz vardarbīgām aktivitātēm. VDD uzsver, ka sabiedrības modrība un informētība ir būtisks faktors, lai identificētu iespējamos radikalizācijas draudus.
Radikalizācijas draudi un VDD darbība
Pērn VDD identificēja vairākas personas, kuras interesējās par teroristu ideoloģiju un izplatīja propagandu tiešsaistē. Tika uzsākti divi kriminālprocesi saistībā ar terorisma attaisnošanu un slavināšanu, kā arī viens gadījums par mēģinājumu veikt teroraktu Lietuvā.
Dienests aktīvi strādāja ar preventīvajiem pasākumiem, lai mazinātu radikalizācijas risku. VDD eksperti organizēja vairāk nekā 16 informatīvus seminārus dažādām iedzīvotāju grupām, tostarp pedagogiem, sociālajiem darbiniekiem un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem. Semināros piedalījās vairāk nekā 650 personas, kuras tika izglītotas par radikalizācijas pazīmēm un veidiem, kā tās atpazīt un novērst.
Papildus tam VDD analizēja interneta saturu un veica informatīvās telpas monitoringu, lai identificētu terorismu slavinošu saturu. Dienests norāda, ka atsevišķās interneta platformās ir novērojama pieaugoša radikāla satura izplatība, kas prasa pastāvīgu uzraudzību un sadarbību ar starptautiskajiem partneriem.
Drošības uzlabošana un pretterorisma pasākumi
Lai mazinātu terorisma draudus, VDD organizēja vairāk nekā 100 drošības pārbaudes kritiskās infrastruktūras objektos un cilvēku masveida pulcēšanās vietās. Konstatētās nepilnības tika novērstas, uzlabojot apsardzes darbu un iekšējās drošības procedūras. Īpaša uzmanība tika pievērsta transporta mezgliem, valsts institūcijām un lielākajiem publiskajiem pasākumiem, kur VDD nodrošināja papildu drošības rekomendācijas.
Dienests vadīja arī plaša mēroga pretterorisma mācības "Wolmar 2024", kurās piedalījās vairāk nekā 500 drošības dienestu pārstāvji. Mācībās tika izspēlēts scenārijs ar ķīlnieku sagrābšanu, un operatīvie dienesti trenēja reaģēšanas spējas reālos apstākļos. VDD uzskata, ka šādas mācības ir kritiski svarīgas, lai nodrošinātu operatīvo dienestu spēju ātri un efektīvi reaģēt krīzes situācijās.
Vēl viens būtisks aspekts ir sabiedrības iesaiste drošības garantēšanā. VDD aicina iedzīvotājus ziņot par jebkādām aizdomīgām aktivitātēm, kas varētu būt saistītas ar terorisma draudiem. Dienests uzsver, ka agrīna informācijas sniegšana var būt izšķiroša, lai novērstu iespējamās briesmas.
Terorisma draudu prognozes 2025. gadam
VDD prognozē, ka Eiropā turpināsies augsts terorisma draudu līmenis, īpaši saistībā ar konfliktu Tuvajos Austrumos. Pieaugs risks, ka radikāli noskaņotas personas vai grupas mēģinās veikt uzbrukumus simboliskiem objektiem un masu pasākumiem. Tāpat VDD brīdina par iespējamiem individuāliem uzbrukumiem, kas tiek veikti bez tiešas saistības ar lieliem teroristu grupējumiem, bet kuru mērķis ir radīt haosu un bailes sabiedrībā.
Latvijā draudu līmenis paliks zems, taču dienests brīdina par iespējamiem Krievijas specdienestu mēģinājumiem veikt kaitnieciskas darbības pret valsts kritisko infrastruktūru un simboliskiem objektiem. Tāpat jāņem vērā kiberuzbrukumu draudi, kas var tikt izmantoti, lai traucētu sabiedrisko kārtību un valsts pārvaldi.
Lai mazinātu riskus, VDD turpinās uzraudzīt informatīvo telpu, sadarboties ar starptautiskajiem partneriem un stiprināt sadarbību ar valsts institūcijām, lai nodrošinātu Latvijas drošību arī turpmākajos gados. Dienests uzsver, ka drošība ir kopīgs sabiedrības un valsts institūciju pienākums, kas prasa aktīvu iesaisti no ikviena iedzīvotāja.
