Sēlijas militārā poligona attīstība ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas aizsardzības infrastruktūras projektiem, kas nodrošinās mācību vidi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, sabiedroto vienībām un Zemessardzei. Taču, kā uzsver Aizsardzības ministrija, poligonā pastāvīgi uzturēsies valsts aizsardzības dienesta (VAD) karavīri un profesionālā dienesta (PD) karavīri, kas apmācīs VAD personālu. Šajā rakstā skaidrojam, kā poligons tiek attīstīts, kādu infrastruktūru tajā izbūvē un kā tas tiks izmantots tuvākajā nākotnē.
2024. gads “Sēlijas” poligonam iezīmējās ar intensīvu darbu un būtiskiem sasniegumiem. Šajā gadā tika oficiāli uzsākta poligona pirmās kārtas būvniecības īstenošana. Tā aizsākās 15. novembrī, kad poligona teritorijā tika iemūrēta piemiņas kapsula.
Taču, kā atklāj Aizsardzības ministrija pirmās kārtas ietvaros paredzēts izbūvēt vairākas būtiskas militārās apmācības struktūras, tostarp:
- 300 metru šautuvi,
- kājnieku vada kaujas šautuvi,
- ložmetējnieku un snaiperu šautuvi,
- munīcijas uzglabāšanas laukumu,
- īslaicīgās izvietošanas laukumu (LSA), kas paredzēts personāla uzņemšanai.
Šobrīd ir noslēgti četri būvprojektu izstrādes līgumi, no kuriem trīs jau ir pabeigti, bet viens vēl turpinās. Līgumi attiecas uz nesprāgušās munīcijas (UXO) zonas torņa izbūvi, kā arī munīcijas uzglabāšanas vietas un trīs šautuvju būvprojektu izstrādi.
Būvniecības darbi ir uzsākti jau pagājušā gada oktobrī, un šobrīd notiek aktīva realizācijas fāze. Februārī plānots uzsākt praktisko būvniecību, kas ietver šautuvju un munīcijas uzglabāšanas vietas izbūvi.
Papildus tam turpinās militārās bāzes un īslaicīgās uzturēšanās laukuma projektēšana, kuru plānots pabeigt šī gada aprīlī. Maijā tiks uzsākti pirmie būvdarbi, lai līdz 2025. gada beigām pabeigtu pirmās īslaicīgās uzturēšanās laukuma infrastruktūras vienības.
Līdz 2025. gada beigām Sēlijas poligona teritorija tiks arī skaidri iezīmēta ar robežzīmēm un ceļu barjerām, lai nodrošinātu kontrolētu piekļuvi. Galvenajos ceļos, kas šķērso poligonu un tuvākās apdzīvotās vietas, plānots izvietot informatīvos stendus ar precīzām norādēm un brīdinājumiem. Šī informācija būs pieejama arī Aizkraukles un Jēkabpils pašvaldību mājaslapās, lai iedzīvotājiem būtu skaidrs, kuras teritorijas kļūs par slēgtu zonu.
Papildus, lai nodrošinātu nepārtrauktu piekļuvi Sēlijas poligonam, plānots atjaunot un modernizēt valsts ceļu V956, kas šķērso poligona ziemeļu daļu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta ceļa posmam Daudzeva–Sunākste, lai nodrošinātu atbilstošu nestspēju un izturību smagās tehnikas pārvietošanai. Būvprojekta izstrādi ir pasūtījis Latvijas Valsts ceļi, un paredzēts, ka tā izstrāde tiks pabeigta līdz 2025. gada augustam, savukārt pārbūve plānota 2026.–2027. gadā.
Citi militārās mobilitātes koridori, tostarp jaunu satiksmes objektu būvniecība jau apstiprinātajā militārā poligona “Sēlija” attīstības projekta ietvaros nav plānota.
Turpmākā Sēlijas poligona attīstība
Paralēli tiek strādāts pie otrās kārtas infrastruktūras izbūves plāna un tehnisko prasību noteikšanas. Galvenie plānotie objekti poligona izveides otrajā kārtā būs:
- manevru koridoru,
- kazarmas,
- noliktavas,
- ēdnīcu,
- medicīnas centru,
- citas atbalsta struktūras.
Aizsardzības ministrija šomēnes plāno detalizēti izlemt par tālākās attīstības projektiem, lai tie var tik uzsākti secīgi pēc pirmās kārtas pabeigšanas. Kā uzsver ministrija, otrās kārtas darbi nevar tikt sākti pirms tiek radīts pamats tālākai būvniecībai – tas ietver meliorāciju, komunālās saimniecības, žoga un citu infrastruktūras elementu izbūvi. Infrastruktūra, kas nepieciešama VAD karavīru ienākšanai poligonā, tiks attīstīta līdz 2029. gadam.
NATO daudznacionālā brigāde Latvijā bāze atradīsies militārajā bāzē “Ādaži”, savukārt brigādes štābs tiek veidots militārajā bāzē “Ceri”, Skultē. Sēlijas poligons līdzīgi kā citi Latvijas poligoni kalpos kā apmācību vieta, taču netiks izmantots kā pastāvīga dislokācijas vieta karavīru ilgstošai uzturēšanai.
Sadarbība ar vietējiem iedzīvotājiem un zemju atsavināšana
Kā norāda Aizsardzības ministrija Aizkrauklē jau kopš 2023. gada vasaras darbojas poligona vadības vienība, kas uztur regulāru saziņu ar vietējām pašvaldībām un iedzīvotājiem. Regulāri tiek rīkotas tikšanās, lai informētu par poligona attīstības gaitu. Arī marta sākumā plānota sanāksme ar vietējiem iedzīvotājiem un pašvaldību pārstāvjiem, kurā paredzēts pārrunāt tālākos lēmumus un attīstības plānus.
“Esmu vairākkārt ticies ar Aizkraukles un Jēkabpils pašvaldību vadītājiem, lai pārrunātu poligona attīstību. Esam skaidri definējuši, ka šis nebūs pastāvīga sabiedroto spēku izvietošanas objekts – karavīri ieradīsies šeit tikai mācību nolūkos. Pašvaldībās, protams, pastāv vēlme redzēt līdzīgu attīstību kā Ādažos, kur izvietoti ilgtermiņa kontingenti,” intervijā ar TV3 sacīja aizsardzības ministrs.
Paralēli arī turpinās privāto zemju atsavināšana poligona vajadzībām. Šobrīd Aizsardzības ministrijas rīcībā ir 99.8 % no pirmajā kārtā plānotās kopējās platības.
