Ar tuvās uguns atbalstu no kaujas helikopteriem “AH-64 Apache” Ādažu poligonā noslēdzās starptautiskās militārās mācības “Winter Shield”. Teju divu nedēļu ilgo mācību laikā karavīri no NBS Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes, Zemessardzes, Speciālo operāciju pavēlniecības, Latvijā izvietotās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas un arī Baltijas bataljona (BALTBAT) pilnveidoja spēju veikt kopīgus uzdevumus Baltijas valstu aizsardzībai, demonstrējot bruņoto spēku savietojamību un mobilitāti. Atbalstu mācībās ar vairākiem lidaparātiem sniedza arī ASV Speciālo operāciju spēku pavēlniecības Eiropā karavīri.
Starptautisko militāro mācību “Winter Shield” laikā tika trenēta gaisa un sauszemes operāciju integrācija starp Latvijas armijas vienībām, Ādažu bāzē izvietoto NATO kaujas grupu, kā arī Latvijas sabiedrotajiem – ASV, kuras šīs mācības atbalstīja ar vairākiem kaujas lidaparātiem, tostarp ASV 101. kaujas aviācijas brigādes kaujas helikopteriem “AH-64 Apache”, kuri mācību operācijas “Atlantic Resolve” ietvaros atrodas ASV Armijas Eiropā (USAREUR) pakļautībā.
Mācību noslēgumā vairākus pārlidojumus veica arī divi Itālijas iznīcinātāji “Eurofighter Typhoon”, kuri kopā ar Vācijas Gaisa spēkiem šobrīd veic Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misiju.
Kā stāsta Mehanizētās kājnieku brigādes 1. mehanizētā kājnieku bataljona (LATBAT) komandieris majors Guntis Tauriņš, mācību galvenais mērķis bija demonstrēt speciālo spēku integrāciju un pilnveidot komandvadības procedūras, koordināciju, savstarpējo sadarbību un savietojamību.
Viņš norāda – mācību dizains balstījās vairāk tieši uz Baltijas bataljona jeb BALTBAT darbībām, izspēlējot scenārijus Baltijas reģiona aizsardzībai. Taču manevrā kā atbalsts ļoti veiksmīgi tika integrēti arī karavīri no citām vienībām – gan NATO kaujas grupas Latvijā, gan NBS Speciālo operāciju pavēlniecības, gan Zemessardzes Speciālo uzdevumu nodaļām un ASV Speciālo operāciju spēku pavēlniecības Eiropā apakšvienībām.
Mācību noslēguma vingrinājumu vēroja arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš ir gandarīts par to, kā pēdējo gadu laikā pieaugušas Latvijas un visas Baltijas kaujas spējas, ko nodemonstrēja Baltijas bataljons sadarbībā ar NATO kaujas grupu un ASV sabiedrotajiem.
Savukārt NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš norāda, ka šodien mācību “Winter Shield” noslēgumā demonstrētie militārie manevri ir sava atskaite sadarbības periodam starp visu trīs Baltijas valstu bruņotajiem spēkiem, taču BALTBAT projekts nebeidzas.
Ģenerālleitnants L. Kalniņš informē, ka šodien visas valstis arī parakstīja līgumu par turpmāko sadarbību. Tas dos ieguldījumu Baltijas valstu aizsardzības sistēmas tālākā attīstībā un, protams, treniņos, kuri ir nepieciešami, lai bruņotie spēki būtu gatavi aizstāvēt savas valstis.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka no 21. novembra līdz 4. decembrim Latvijā notika starptautiskās militārās mācības “Winter Shield”, lai trenētu un pilnveidotu vienību kaujas spējas un bruņoto spēku savstarpējo sadarbību un savietojamību Baltijas reģiona aizsardzības nodrošināšanai. Mācību un arī noslēguma pasākuma laikā tika ievēroti visi ar Covid-19 saistītie ierobežojumi.
Jau ziņots, ka 2012. gada 8. jūnijā Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejā tika pieņemts lēmums veidot Baltijas valstu bataljona līmeņa vienību – Baltijas bataljonu jeb BALTBAT – dalībai NATO Reaģēšanas spēkos (NATO Responce Force) reizi četros gados. Saprašanās memorands par vienības izveidi tika parakstīts Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejā 2014. gada 18 .martā. 2019. gada 5. oktobrī militāro mācību “Sudraba bulta” laikā tika parakstīts dokuments, kas apliecina Baltijas bataljona sertifikāciju dalībai NATO Reaģēšanas spēkos, savukārt 2020. gadā Baltijas bataljons Latvijas vadībā uzsāka dežūru NATO Reaģēšanas spēkos.
NATO kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1500 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.
NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot alianses solidaritāti un apņēmību aizstāvēt aliansi pret jebkāda veida agresijas izpausmēm. Pirmā svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija notika 2017. gada 19. jūnijā Ādažu bāzē.
Savukārt ASV ir ilggadējs Latvijas stratēģiskais partneris un sabiedrotais, ieņemot nozīmīgu lomu Latvijas drošības stiprināšanā. Pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas 2014. gada pavasarī un agresijas Ukrainas austrumos ASV uzsāka mācību operāciju „Atlantic Resolve”, rotācijas kārtībā nosūtot uz Latviju rotas līmeņa vienību.
Tāpat Latvijas un ASV karavīri regulāri piedalās kopīgās mācībās, lai veicinātu sadarbību un savietojamību, ietverot arī apmācību speciālo operāciju uzdevumu izpildē.
