14. februārī notikušajā EDSO sanāksmē ar Baltkrieviju, ko Baltijas valstis ierosināja atbilstoši EDSO krīzes mehānismam, Latvija nesaņēma pieprasīto informāciju no Baltkrievijas par militārajām mācībā, “Union Resolve-2022 (“Союзная решимость-2022”).
Atbalstu Baltijas valstu veiktajiem soļiem krīzes deeskaalācijas virzienā, izmantojot Vīnes dokumenta sniegtās iespējas, Eiropas Savienības dalībvalstu vārdā izteica Francija, kas šobrīd ir Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts. Tāpat atbalstu pauda arī ASV, Lielbritānija, Kanāda, Ukraina, Turcija un Šveice, uzsverot politisko un diplomātisko centienu nozīmi esošajā drošības situācijā.
Ņemot vērā to, ka Baltijas valstis neapmierināja Baltkrievijas 11. februārī sniegtā atbilde par Baltkrievijā notiekošajām liela mēroga militārajām aktivitātēm, tās pieprasīja EDSO 14. februārī sasaukt speciālu konsultāciju sanāksmi Vīnē, uzaicinot tajā piedalīties arī citas ieinteresētās EDSO dalībvalstis. Atšķirībā no Krievijas, kas uz šo sanāksmi neieradās, un arī nepaziņoja, ka dalība netiek akceptēta, Baltkrievija tajā piedalījās. Tomēr Baltkrievija arī šoreiz nesniedza skaidrojumus par notiekošo militāro mācību apjomu, bruņojuma sistēmām, informāciju par laiku, kad Krievijas bruņotie spēki plāno atgriezties savās sākotnējās dislokācijas vietās Krievijā, kā arī par citiem aspektiem, kas rada bažas un nedrošību ne tikai Baltijas valstīm, bet arī citām EDSO dalībvalstīm.
Baltkrievija aprobežojās ar jau iepriekš sniegto vispārīgo informāciju par notiekošajām militārajām aktivitātēm tās teritorijā, atkārtoti ziņojot, ka mācību apjoms nepārsniedz 13 000 karavīru. Tomēr nav iespējams noliegt, ka publiski pieejamā informācija, Baltkrievijas un Krievijas augsta līmeņa amatpersonu runās, kā arī Latvijas Aizsardzības ministrijas rīcībā esošā informācija skaidri norāda, ka mācībās iesaistīto karavīru un militārās tehnikas apjoms ir ievērojami lielāks, kā norāda Baltkrievija.
Tāpat Baltkrievija noliedza, ka par šīm aktivitātēm tai būtu jāinformē parējās EDSO dalībvalstis tā, kā to nosaka Vīnes dokuments. Baltkrievija arī neatbildēja uz Baltijas valstu un citu EDSO dalībvalstu uzdotajiem jautājumiem. Tā novērtēja Vīnes dokumentu un tajā ietverto mehānismu kā nedraudzīgu un situāciju eskalējošu, kas bija pilnīgi pretējs Baltijas valstu un citu EDSO dalībvalstu paustajam – šis ir mehānisms konsultācijām, sadarbībai un risku novēršanai.
Baltijas valstis plāno spert nākamo soli Vīnes dokumentā noteiktā krīžu risināšanas mehānisma ietvaros un sasaukt politiska (vēstnieku) līmeņa visu EDSO dalībvalstu sanāksmi Vīnē tuvākajā laikā.
Jau ziņots, ka ievērojama mēroga militārās mācības “Union Resolve-2022” notiek no 10. līdz 20. februārim, raisot nopietnas drošības bažas Baltijas valstīs, kas pieprasīja informāciju par šīm militārajām mācībām no Baltkrievijas. Jāpiebilst, ka arī Ukraina pieprasījusi Krievijai skaidrot savas militārās aktivitātes, izmantojot Vīnes dokumenta sniegtās iespējas, uz ko Krievija atbildēja noraidoši.
Lai apietu bruņojuma kontroles saistības, Krievija un Baltkrievija ir apturējušas savas bruņojuma kontroles aktivitātes, aizbildinoties ar Covid-19 izplatību, taču pandēmijas izaicinājumi neliedz tām koncentrēti pulcēt apjomīgu skaitu karavīru. Abas valstis nesniedz arī nekādu informatīvu skaidrojumu par savām militārajām aktivitātēm.
Baltkrievija šo mācību kontekstā, līdzīgi Krievijai, piekopj selektīvu pieeju tās bruņojuma kontroles saistībām un izvēlas, kuras no tām pildīt. Latvija atkārtoti uzsver, ka selektīva pieeja bruņojuma kontroles mēriem nav pieņemama Eiropas drošības kontekstā, un iestājas par atklātību un nepieciešamību pilnībā īstenot bruņojuma kontroles līgumus un apņemšanās. Starptautiskā miera nodrošināšanai valstīm ir pilnībā jāievēro savas starptautiskās saistības un līgumi, tai skaitā bruņojuma kontroles apņemšanās.
