NATO vadītajā starptautiskajā operācijā KFOR Kosovā dienošajiem Latvijas karavīriem ir jābūt gataviem iesaistīties ne tikai patrulēšanas uzdevumos, jo situācija uz Serbijas-Kosovas robežas etniski jūtīgo jautājumu dēļ var saasināties jebkurā brīdī. Tāpēc viņi jau pirms došanās uz Kosovu vairākus mēnešus tam tiek gatavoti, un kulminācija šajā posmā ir tieši pūļa savaldīšanas mācības. Tās ir maksimāli pietuvinātas realitātei – pūļa savaldītājiem – karavīriem, kuri dosies uz Kosovu – ir reāli aizsargtērpi, vairogi, steki un pat asaru gāze, kas vajadzības gadījumā tiek pielietota pret nemierniekiem, kuru lomā iejutušies citi karavīri, intervijā “Sargs.lv” stāsta Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 1. mehanizētā kājnieku bataljona (LATBAT) komandieris majors Guntis Tauriņš.
Redzot notiekošo pie Ādažu militārās bāzes vārtiem poligona pusē, nezinātājs varētu padomāt, ka līdzīgi skati jau iepriekš redzēti, piemēram, Polijā, kad pērn agresīvi noskaņoti un satrakojušies Tuvo Austrumu valstu migranti i mēģināja pārraut žogu, ar dažādiem priekšmetiem metot Polijas drošības spēku pārstāvjiem, lai tikai iekļūtu valstī.
Šaipus žogam rindā nostājušies pūļa savaldītāji – bruņoti “līdz zobiem” – galvā ķiveres ar aizsargstiklu, mugurā bruņu vestes, kāju aizsargi, rokās – aizsargvairogs. Pie sāniem steks un arī asaru gāze, kas vēlāk arī tiks likta lietā. Pat zinot, ka šīs ir tikai mācības, kurās ienaidnieku tēlo dienesta biedri, uzdevums ir jāveic ar apziņu, ka situācija ir pavisam reāla un ir tikai viens uzdevums – atspiest pūli, neļaujot tam iekļūt iekšpusē.
Ar pirmo reizi tas neizdodas, jo nemiernieki tiek cauri vārtiem, līdz ar to kontrole nu ir viņu rokās. Kā, vērojot notiekošo, saka majors G. Tauriņš - viņi palaida garām iespēju pūli savaldīt jau sākumā, neļaujot tam izlauzties cauri vārtiem, un tagad visus atspiest atpakaļ žoga otrā pusē būšot gandrīz neiespējami.
Lēmumu, vai mācību mērķis ir sasniegts, pieņem blakus esošie apmācību instruktori, kuri drošā attālumā vēro notiekošo un vajadzības gadījumā aizrāda kādam, kurš pārāk iejuties savā lomā. Viņi šoreiz lemj, ka uzdevumu ir jāsāk no jauna, un nemiernieki atkal dodas otrpus žogam, kamēr aizsargi nu jau mērķtiecīgāk veido formējumus šajā žoga pusē.
Tas tiek darīts vairākos līmeņos – pirmajā ir cilvēku ķēde, ko pārraut būs grūti, aiz tās vēl viena, kas kalpos kā siets, lai izķertu tos nemierniekus, kuri tomēr tikuši cauri pirmajai. Netālu atrodas arī militāro mediķu automašīna, kas gatava sniegt palīdzību, ja kāds mācībās tiktu traumēts.
Ik pa laikam dzirdams šāviena troksnis. Kā saka majors G. Tauriņš, tas vairāk tiek izmantots kā skaņas signāls, lai nemierniekus iebiedētu un parādītu, ka ar pūļa savaldītājiem labāk tomēr nejokot.
Spriežot pēc tā, ka mācību novērotāji strauji griežas pretējā virzienā un steidz ar līdzi paņemto ūdeni skalot acis, nojaušams, ka palaista arī asaru gāze.
Uz “Sargs.lv” bažām, vai kāds karavīrs šādi nevar tikt savainots pa īstam, bataljona komandieris atbild – pat, ja tā, tās visbiežāk ir vieglas traumas, iespējams, pārsista lūpa vai kāds sasitums. Netālu esošo apmācību instruktoru uzdevums ir izvērtēt situāciju un vajadzības gadījumā to pārtraukt, lai nepieļautu nopietnāku traumu rašanos.
Turklāt šis nav vienīgais šīs dienas pārbaudījums. Nākamās Kosovas rotācijas karavīriem šī diena sākusies agri, jo no rīta veikta īpaša pārmeklēšanas operācija, izspēlējot mācību scenāriju, kurā nemiernieki it kā saņēmuši gūstā robežsardzes priekšnieku.
Lai arī galvenie Latvijas karavīru uzdevumi Kosovā ir patrulēšana, ļoti svarīga ir prasme savaldīt un kontrolēt satrakojušos pūli. Situācija starp albāņiem un serbiem joprojām ir saspringta, to apliecināja arī nemieri, kas izcēlās pagājušā gada rudenī.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka toreiz nemieri Kosovas-Serbijas robežpunktos izvērtās tādēļ, ka Kosova pieprasīja visiem šoferiem, kuru automašīnām bija Serbijas numura zīmes, tās nomainīt pret Kosovas automašīnu numura zīmēm. Divos robežpunktos situācija eskalējās līdz pat ceļu bloķēšanai pie robežpunktiem. Uz vienu no tiem tika nosūtīta poļu karavīru rota, bet uz otru – galveno punktu – latviešu karavīru rota. Viņi nodrošināja drošu vidi, monitorēja situāciju, veicot pārrunas ar vietējiem iedzīvotājiem, lai panāktu ceļu atbloķēšanu.
Kā norāda majors G. Tauriņš, toreiz pūļa kontroles iemaņas tomēr nebija jāliek lietā, izsakot versiju – varbūt tieši karavīru profesionalitāte, sagatavotība un ārējā stāja kalpojusi kā labs atturēšanas līdzeklis, lai situācija tik tālu neeskalētos.
KFOR operācijā rotācijas kārtībā piedalās karavīri no dažādām NATO dalībvalstīm. Latvijas pārstāvji ietilpst ASV vadītajā Manevra vienībā, un šos pienākumus veic galvenokārt 1. mehanizētā kājnieku bataljona rotas karavīri, kuriem atbalstā līdzi dodas arī daži karavīri no citām Mehanizētās kājnieku brigādes vienībām, piemēram, mediķi, karavīri – glābēji un kapelāns.
Jau ziņots, ka Latvija ar dažāda lieluma vienībām un specialitātēm starptautiskajā operācijā Kosovā jau piedalījusies no 2000. līdz 2009. gadam. Atsaucoties NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieka aicinājumam, tika lemts par Latvijas karavīru atkal atgriešanos KFOR operācijā. Latvijas Saeima pieņēma lēmumu par NBS dalību operācijā uz laiku līdz 2023. gada 31. decembrim.
Pirmā Latvijas kontingenta rotācija uz Kosovu devās 2021. gada 7. jūnijā.
NATO vadītā starptautiskā operācija Kosovā tika sākta 1999. gada jūnijā pēc ilgstoša starpetniska konflikta Balkānu reģionā. Tās galvenie uzdevumi ir drošas vides izveide un uzturēšana, kas garantē pārvietošanās brīvību visā Kosovas teritorijā visiem pilsoņiem neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes. Tāpat operācijas uzdevums ir atbalstīt miermīlīgas, stabilas, demokrātiskas un daudz etniskas Kosovas attīstību, koordinēt starptautiskās humānās palīdzības centienus, kā arī atbalstīt Kosovas drošības spēku pilnveidi.
NATO operācijā KFOR šobrīd atrodas skaitliski lielākais Latvijas bruņoto spēku kontingents, taču paralēli tam NBS pārstāvji piedalās arī citās NATO starptautiskajās operācijās – ASV vadītās globālās koalīcijas pret ISIS operācijā “Inherent Resolve” Irākā, ES Apmācības misijā Mali, ANO vadītajā stabilizācijas operācijā Mali “MINUSMA” un ES militārajā operācijā Vidusjūras reģionā “Eunavfor Med Irini”.
