Pēdējo gadu konfliktu pieredze liecina, ka šaurā robeža starp ievainota karavīra iespējamo invaliditāti vai pat nāvi mērāma laikā, kādā viņš tiek nogādāts veselības aprūpes iestādē. Kaujas mediķi to sauc par zelta stundu. Šādos gadījumos jau stabilizēta pacienta nogādāšana slimnīcā efektīvākie transportlīdzekļi ir helikopteri. Tomēr pacienta nogādāšanai helikopterā un tā pareizai aprūpei lidojuma laikā nepieciešamas īpašas prasmes. Tās sadarbībā ar ASV Mičiganas Nacionālās gvardes lidotājiem un karavīriem mācību “Northern Strike” laikā slīpēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Zemessardzes kaujas mediķi.
Saskaņā ar mācību “Northern Strike” plānu Mičiganas Nacionālās gvardes un sabiedroto valstu karavīru vienības izvirzījušās ārpus savas bāzes. Tam ir pamats – pēc mācību scenārija pretinieks plāno liela apmēra konvencionālu uzbrukumu Mičiganas Nacionālās gvardes un sabiedroto karavīriem. Ir sākušies pirmās apšaudes, kurās ir cietušie.
Tiesa, pašā bāzē, kurā ierīkots kaujas ķirurgu postenis, helikopters nosēsties nevar. Tam traucē apkārt esošie augstie koki, tālab par piemērotāko vietu tiek atzīts kāds visai šaurs izcirtums vien pāris minūšu braucienā no bāzes vietas. Mediķi ātri salec medicīnas evakuācijas auto un izvirzās uz nosēšanās laukumu.
Tajā ar ieslēgtiem dzinējiem nosēdies Mičiganas Nacionālās gvardes medicīniskās evakuācijas helikopters UH-60 “Black Hawk”. Apvidus ir nelīdzens, to sedz krūmi un augsta zāle, bet, kā saka Mičiganas Nacionālās gvardes karavīri, viņu piloti ir labākie, jo spēj nosēsties un uzņemt cietušos vietās, kur citi to nedarītu.
Arī sazināšanās savā starpā ir apgrūtināta, jo tikpat kā nekas nav dzirdams. Lietā tiek likta militārā žestu valoda, kuru saprot gan Latvijas mediķi, gan helikoptera apkalpe. Līdz ko par cietušo uzņemšanu atbildīgais helikoptera apkalpes loceklis dod “zaļo gaismu”, mediķi steidz uz atvērtajām “Black Hawk” durvīm, ievietojot nestuves ar cietušo, kā arī sakāpj paši.
Pēc "izmesta" loka gaisā helikopters atkal piezemējas, tomēr nu visas darbības jāveic pretējā virzienā – no lidaparāta jāizņem cietušais un maksimāli ātri jānogādā medicīniskās evakuācijas mašīnā. Šādas darbības tiek atkārtotas vairākas reizes.
Latvijas mediķu vienības komandieris šajās mācībās ir pazīstamais Rīgas Austrumu klīniskās universitātes mikroķirurgs, medicīnas zinātņu doktors, leitnants Dzintars Ozols. Viņš sarunā ar “Sargs.lv” stāsta, ka cietušo evakuācija no kaujas lauka ar helikopteriem ir pats efektīvākais evakuācijas veids. Tiesa, treniņi Latvijā ar reālu helikopteru izmantošanu pietrūkstot.
“Latvijā, protams, arī notiek evakuācija ar helikopteriem, tomēr resursu kapacitāte mazā helikopteru skaita dēļ ir ierobežota, tāpēc evakuācijas ar helikopteriem, lai arī notiek, notiek krietni retāk,” saka leitnants Dz. Ozols.
Pēc vienības komandiera teiktā, šī apmācība ir īpaši svarīga un zināšanas nepieciešamas nostiprināt teju muskuļu atmiņas līmenī, lai visas darbības mediķi spētu veikt droši ne tikai diennakts gaišajā, bet arī tumšajā laikā, kad bīstamība pašiem gūt nejaušas traumas būtiski palielinās.
Starp Latvijas mediķiem, kuri trenējās pacientu nogādāšanai evakuācijas helikopterī bija arī virsseržante Madara Riekstiņa. Viņai šīs nodarbības bija kā sava veida vārda dienas dāvana, jo līdz šim apmācībās ar īstu helikopteru Madara nebija saskārusies.
“Tā bija ļoti noderīga pieredze - gan saprast, kā ievietot pacientu helikopterī, gan pašai iejusties pacienta lomā, kura tiek ievietota lidaparātā,” viņa stāsta, piebilstot, ka interesantāk pat bijis saprast, kā jūtas pacients, kuru evakuē.
Madara līdz šim pieredzi guvusi, strādājot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, tomēr šobrīd pilnā mērā pievērsusies dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos. Viņa norāda, ka tieši dienestā mediķi iegūst neatsveramu pieredzi daudz sarežģītākās mācībās.
Latvijas mediķu komanda līdz ar citiem Nacionālo bruņoto spēku karavīriem Mičiganas Nacionālās Gvardes mācībās “Northern Strike” piedalīsies līdz pat 20. augustam.
Līdz ar Latvijas karavīriem kopumā mācībās “Northen Strike” Greilingas un Alpenas bāzēs piedalīsies 7400 karavīru no ASV un četrām sabiedroto valstīm.
Latvijai ir izveidojusies cieša sadarbība ar Mičiganas Nacionālo gvardi. Šā gada aprīlī apritēja 29 gadi kopš Latvija un Mičiganas Nacionālā gvarde iesaistījušās partnerattiecību programmā. Pirmie programmas mērķi bija palīdzēt Latvijai pēc neatkarības atgūšanas attīstīt Nacionālos bruņotos spēkus, īpaši Zemessardzi. Sākotnējā sadarbības fāzē Mičiganas Nacionālā gvarde sniedza ieguldījumu, veidojot Zemessardzes struktūru, izstrādājot apmācības programmas, aicinot zemessargus gūt pieredzi militārajās mācībās ASV.
Nacionālie bruņotie spēki sadarbojas ar Mičiganas Nacionālo gvardi, kopīgi piedaloties gan starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās, gan gaisa atbalsta kontrolieru un apvienotā uguns atbalsta priekšējo novērotāju sagatavošanā, mīnmetēju, artilēristu, vada komandieru un instruktoru apmācībā, kā arī militārajās mācībās.
Partnerība ar Mičiganu un kopīgās militārās mācības bija viens no faktoriem, kas pozitīvi ietekmēja Latvijas iestāšanos NATO 2004. gadā.
Latvijas un ASV attiecības ir balstītas kopīgās vērtībās un drošības interesēs. ASV ir Latvijas stratēģiskais partneris, un sniedz nozīmīgu ieguldījumu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā.
