Lidlauka skrejceļš un tam pieguļošie lidmašīnu peroni ir viena no svarīgākajām un vienlaikus arī bīstamākajām vietām visā lidlaukā. Tieši tur pēc ielidošanas tiek izvietoti gaisa kuģi, lai tiem veiktu apkopes – degvielas uzpildi un vajadzības gadījumā arī munīcijas un citu krājumu papildināšanu. To, kā organizēt ne tikai pašu gaisa kuģu drošu izvietošanu, bet arī apkopes transporta līdzekļu un iekārtu kustību pa peronu, Mičiganas Nacionālās gvardes Gaisa spēku bāzē militāro mācību “Northen Strike” ietvaros apguva divi Latvija Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku karavīri.
Dienā, kad “Sargs.lv” ierodas Alpenas Nacionālās gvardes Gaisa spēku bāzē, tajā valda liela rosība. Te mācību “Northern Strike” ietvaros virszemes apkope tiek veikta Mičiganas Gaisa spēku Nacionālās gvardes triecienlidmašīnām “A-10”, kā arī ASV Jūras kājnieku korpusa helikopteriem AH-1 “Super Cobra”.
Ne mazāk atbildīgu darbu sagādājusi arī ASV Aizsardzības departamenta Gaisa spēku sekretāra Frenka Kendala (Frank Kendall) vizīte, jo arī viņa lidmašīnu nākas izvietot turpat peronā netālu no tur esošajiem kaujas gaisa kuģiem.
Par šiem darbiem šeit kopā ar saviem amerikāņu kolēģiem tuvāko divu nedēļu laikā atbild arī Latvijas Gaisa spēku leitnante Lība Milkova un kaprālis Raivis Jermacāns.
Lidlauka menedžeru uzdevums nav viegls – viņu uzdevumi saistīti ar gaisa kuģu uzņemšanu, sākot no brīža, kad lidmašīna ir debesīs, līdz pat brīdim, kad tā tiek novietota lidlauka peronā un tai tiek nodrošinātas visas vajadzīgās apkopes, piemēram, droša degvielas uzpilde.
Kā sarunā ar “Sargs.lv” stāsta leitnante L. Mikova, darbs var būt pat ļoti intensīvs.
Speciālisti stāsta – drošās distances starp dažādu tipu lidaparātiem mēdz atšķirties, piemēram, ja vienuviet jāsavieto lidmašīnas ar helikopteriem, distanču attālums būs citādāks, ja, piemēram, nāktos izvietot tikai viena tipa lidaparātus.
“Helikopteriem mēs rēķinām distances ar aprēķinu, ka vienam helikopteram var griezties rotori, bet otram nē. Darbības ar helikopteriem ir pat sarežģītākas nekā ar lidmašīnām, taču tās ir pat interesantākas.”
Ņemot vērā, ka mācības “Northern Strike” arvien straujāk tuvojas savai kulminācijai, pieaug arī lidlauku menedžeru darba apjoms. Turklāt priekšdarbus drošai lidmašīnu uzņemšanai un apkopei nākas veikt pat saspringtākos apstākļos nekā parasti. Tā, piemēram, viena gaisa kuģa pieprasījums par uzņemšanu un virszemes apkopi atnācis tikai 30 minūtes pirms tā ierašanās. Tas nozīmēja, ka plānošanu, saskaņošanu un pašu uzņemšanu bija jāveic ierobežota laika apstākļos.
Savukārt Gaisa spēku kaprālis Raivis Jermacāns portālam “Sargs.lv” stāsta, ka sadarbībā ar Mičiganas Nacionālo gvardi gūtā pieredze ASV ir neatsverama, lai tālāk attīstītu vēl labāku plānošanu un tai sekojošo lidmašīnu uzņemšanu Gaisa spēku bāzē Lielvārdē. Kā atzīst kaprālis R. Jermacāns, arī Mičiganas Gaisa spēku Nacionālā gvarde saskaras ar tiem pašiem izaicinājumiem, kā Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēki.
Viņš gan atzīst, kopš instrumentālo lidojuma sertifikāta saņemšanas, lidojumu intensitāte uz un no Lielvārdes Gaisa spēku bāzes ir būtiski palielinājusies. Viens no iemesliem – ārvalstu militārie gaisa kuģi, kuri iepriekš operācijas veica caur starptautisko lidostu “Rīga”, tagad tās ir pārcēluši uz Lielvārdi. Arī no darba viedokļa militārajiem gaisa kuģiem darbošanās caur Lielvārdi ir pievilcīgāka, jo, atšķirībā no civilās lidostas, militārajā lidlaukā sabiedroto karavīriem daudzas birokrātiskās procedūras ir vienkāršotākas.
“Spriežot pēc visa, tuvākajā laikā mums Lielvārdē darba būs tikai vairāk,” piebilda kaprālis R. Jermacāns.
Tikmēr atzinīgus vārdus par Latvijas Gaisa spēku speciālistiem teic Mičiganas Gaisa spēku Nacionālās gvardes Alpenas Gaisa spēku bāzes lidlauka menedžmenta pārstāvis štāba virsseržants Makss Makkorvijs.
“Es ar Latvijas lidlauka menedžeriem strādāju pēdējos piecus gadus. Kopā esam piedalījušies dažādos vingrinājumos – gan “Northern Strike”, gan “Winter Strike”. Nesenākais no tiem bija “Agile Rage”. Jāatzīst, ka viņu zināšanas par darbu uz lidlauka, kā arī pieredze lidmašīnu izvietošanas plānu sagatavošanā ir būtiski augusi,” viņš atzīst.
Štāba virsseržants M. Makkorvijs uzsver - tā vietā lai Mičiganas Nacionālās gvardes karavīri Latvijas Gaisa spēku kolēģiem mācītu tikai un vienīgi savu pieredzi, šobrīd abu NBS Gaisa spēku klātbūtne tiek izmantota arī ASV kolēģu apmācībā. Šādā pat veidā Mičiganas Gaisa spēku Nacionālā gvarde plāno pieredzes apmaiņā uz Latviju sūtīt savus lidlauka menedžerus, kurus no Latvijas puses apmācīs Latvijas Gaisa spēku profesionāļi.
“Sargs.lv” jau vēstīja, ka kopš pagājušās nedēļas sākuma Latvijas karavīri un zemessargi ASV piedalās Mičiganas Nacionālās Gvardes rīkotajās mācībās “Northern Strike”.
Līdz ar Latvijas karavīriem mācībās “Northen Strike” Greilingas un Alpenas bāzēs piedalās 7400 karavīru no ASV un četrām sabiedroto valstīm.
Latvijai ir izveidojusies cieša sadarbība ar Mičiganas Nacionālo gvardi. Šā gada aprīlī apritēja 29 gadi kopš Latvija un Mičiganas Nacionālā gvarde iesaistījušās partnerattiecību programmā. Pirmie programmas mērķi bija palīdzēt Latvijai pēc neatkarības atgūšanas attīstīt Nacionālos bruņotos spēkus, īpaši Zemessardzi. Sākotnējā sadarbības fāzē Mičiganas Nacionālā gvarde sniedza ieguldījumu, veidojot Zemessardzes struktūru, izstrādājot apmācības programmas, aicinot zemessargus gūt pieredzi militārajās mācībās ASV.
Nacionālie bruņotie spēki sadarbojas ar Mičiganas Nacionālo gvardi, kopīgi piedaloties gan starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās, gan gaisa atbalsta kontrolieru un apvienotā uguns atbalsta priekšējo novērotāju sagatavošanā, mīnmetēju, artilēristu, vada komandieru un instruktoru apmācībā, kā arī militārajās mācībās.
Partnerība ar Mičiganu un kopīgās militārās mācības bija viens no faktoriem, kas pozitīvi ietekmēja Latvijas iestāšanos NATO 2004. gadā.
Latvijas un ASV attiecības ir balstītas kopīgās vērtībās un drošības interesēs. ASV ir Latvijas stratēģiskais partneris, un sniedz nozīmīgu ieguldījumu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā.
