Pēdējās divas dienas lielai daļai Aizsardzības ministrijas (AM) ierēdņu ierastā darba dienas pagāja krietni citādāk, nekā parasti. Lietišķie apģērbi tika nomainīti pret karavīru formas tērpiem, bet pildspalvu, telefonu un datoru vietā rokās tika ņemti ieroči un rācijas. Iemesls - ikgadējās visaptverošās valsts aizsardzības mācības “Namejs 2023”, kurās līdzās Militārās policijas karavīriem ministrijas ēku kompleksu trenējās aizstāvēt arī tās darbinieki – AM zemessardzes vienības zemessargi.
Dalība visaptverošās valsts aizsardzības mācību ciklā “Namejs” ministrijas darbiniekiem nav sveša. Daudziem tiešie uzdevumi saistīti ar dažādu procedūru izspēli ministrijas funkciju veikšanā. Taču, apzinoties, ka Aizsardzības ministrija ir objekts, kuru kara gadījumā kā vienu no pirmajiem centīsies sagrābt pretinieka karaspēks, 2016. gadā daudzi ministrijas darbinieki iestājās Zemessardzes 1. Rīgas brigādes Studentu kājnieku bataljonā, lai tā paspārnē veidotu īpašu Aizsardzības ministrijas vienību.
Ivars bija viens no pirmajiem ministrijas darbiniekiem, kas vienībai pievienojās līdz ar tās izveidi. Kā atzīst komandieris, kopš tā laika vienības zemessargi aizvadījuši neskaitāmus treniņus kopā ar Militāro policiju, kā arī slīpējuši karavīru prasmes kopā ar kolēģiem no Studentu kājnieku bataljona.
Aizsardzības ministrijas Zemessardzes vienības komandieris neslēpj nogurumu, kas sakrājies aizvadīto divu dienu laikā. Viņš atklāj – izpildītais mācību uzdevums nebija viegls. Arī mācību pretinieks bija gan prasmīgs un viltīgs. Sākotnēji tas veicis objekta izlūkošanu, lai balstoties uz iegūtajiem datiem izplānotu un sagatavotu iebrukumu.
Šajā gadījumā tika pielietota agresorvalsts Krievijas 2014. gadā izmantotā taktika Ukrainā. Sākotnēji ministrijā centās ielauzties agresīvi noskaņots pūlis, kura aizsegā ēku kompleksā ienāca un paslēpās bruņoti kaujinieki, lai situāciju eskalētu līdz maksimumam.
Pūli spēlējošie pretinieki rīkojās kā realitātē. Tie bija bruņoti ar stekiem un dažādu izmēra un smaguma metamajām drazām, no kurām lielākās bija nolietotas automašīnu riepas.
Kolīdz agresīvais pūlis bija izklīdināts, nekavējoties sekoja bruņoto iefiltrēto kaujinieku neitralizācija. Kā atzīst Ivars, mācības īpaši interesantas padarīja apstāklis, ka ugunskaujā ar iespēlēto mācību pretinieku tika izmantota simulācijas munīcija – īpašas mācību patronas, kas tiek ielādētas kaujas ieročos un kuru trāpījums ir krietni jūtamāks un sāpīgāks nekā no plaši pazīstamajiem airsoft ieročiem. Tas Militārās policijas karavīriem un zemessargiem lika daudz rūpīgāk izvēlēties aizsegus, kustēties ātrāk un rīkoties precīzāk, lai izvairītos no trāpījuma.
Savu padoto darbību AM Zemessardzes vienības komandieris vērtē atzinīgi. “Kopumā zemessargu darbības, aizvadot kauju telpās, bija labas. Zemessargu atdeve – kā allaž simtprocentīga. Tomēr vienmēr var labāk. Tas nozīmē, ka jāturpina trenēties,” stāsta Ivars.
Viņš piebilst, ka Aizsardzības ministrijas zemessargu dalība mācībās “Namejs 2023” nebūt nebeigsies, noslēdzoties šai operācijai. Jau šajā nedēļas nogalē Aizsardzības ministrijas Zemessardzes vienības zemessargi pievienosies saviem Studentu kājnieku bataljona kolēģiem, lai piedalītos citās mācību “Namejs 2023” operācijās.
Lai gan Aizsardzības ministrijas Zemessardzes vienība vēsturiski bija pirmā kādā no valsts kritiskajiem objektiem strādājošo darbinieku veidotā zemessardzes apakšvienība, šobrīd līdzīgas vienības izveidotas arī uzņēmumos “Sadales tīkli” un “Latvijas Mobilais telefons”.
Viņa ieskatā šādu vienību izveide ir skaidrs signāls arī pašam agresoram. “Pretinieks skaidri apzinās – ja viņa interesējošajā objektā ir bruņoti cilvēki, diez vai viņš vēlēsies lieki testēt šo cilvēku sagatavotību, jo pietiekami lielas problēmas var sagādāt kā daži bruņoti cilvēki, tā daži desmiti,” pārliecināts Ivars.
