Līdz ar pirmajiem saules stariem gluži kā modinātāja zvans šorīt Vecmīlgrāvī atskanēja dažāda kalibra ieroču šāvieni. Te visaptverošo valsts aizsardzības mācību “Namejs 2023” ietvaros Zemessardzes 1.Rīgas brigades zemessargi kopā ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetiem slīpēja iemaņas kaujai Rīgas ostas teritorijā, cenšoties no tās padzīt smagi bruņotos nemierniekus.
Uz mācību norises vietu Rīgas kuģu būvētavas teritorijā “Sargs.lv” komanda ierodas laicīgi – ap septiņiem no rīta. Mūs uzreiz pamana “pretinieki” – Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 17. kaujas atbalsta bataljona zemessargi, kuri šajās mācībās spēlē “slikto” lomas. “Nemiernieki” sev izvēlējušies atbilstošus tērpus. Kāds ģērbies militāro preču veikalā iegādātās citu valstu bruņoto spēku formās, cits - džinsu biksēs, bet vēl kāds izvēlējies, tautā saukto, “trīssvītru treniņtērpu”.
Lai iebrūkošos spēkus maldinātu vēl vairāk, “nemiernieki”, izmantojot savu atjautību un asprātību, izgatavojuši viltus kaujiniekus, jeb putnu biedēkļus, piebāžot ar lupatām treniņtērpus, tādējādi imitējot pašu nemiernieku kaujiniekus.
Ieejot teritorijā redzams, ka uzbrūkošajām vienībām, kuru veido Zemessardzes 1. Rīgas brigādes Studentu kājnieku bataljona zemessargi kopā ar Nacionālās Aizsardzības akadēmijas kadetiem, kuģubūvētavas ieņemšana nebūs viegla pastaiga.
Pretinieki rūpīgi izvietojuši spēkus. Pie centrālās ieejas izvietoti gan kaujinieki ar strēlnieku ieročiem un granātmetējiem, gan kravas auto ar smago ložmetēju. Teritorijas dziļumā pretim visiem pieejas ceļiem izliktas nocietinātas ložmetēju ligzdas, savukārt mežainā un paugurainā kuģu būvētavas apkārtne tiek “segta” ar slēpņiem un mīnām.
Nepiesegta nav palikusi arī Daugavas krastmala, kur pretim Kundziņsalai novietots zenītlielgabals, bet, ja situācija paliek pavisam slikta, un nepieciešams lielāks atbalsts, starp kuģu būvētavas ēkām uzstādīts arī mīnmetējs.
Sarežģīts ir arī pašas kuģu būvētavas apvidus. Līdztekus daudzajām industriālajām ēkām, un būvēm, no kurām ikvienā var slēpties pretinieks, zemessargiem un kadetiem rūpīgi jāskatās zem kājām. Teritorijā paslēptas ne vien signālmīnas, tā ir arī pilna ar dažādām lielākām un mazākām metāla drazām uz kurām var viegli gūt traumas.
Uzbrukums teritorijai sākas ap pusastoņiem no rīta. Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti teritorijā mēģina ielauzties no Ziemeļaustrumiem. Pievirzīšanās nenotiek pa piebraucamo ceļu, ko redz arī pretinieks, bet gan pa pauguraino un krūmiem aizaugušo zaļo zonu. Līdz ko abām pusēm sasniegts vizuāls kontakts, sākās apšaude.
Kamēr kadeti mēģināja ielauzties pa kuģu būvētavas vārtiem, Studentu bataljona zemessargi ar Jūras spēku atbalstu veica desanta operāciju pāri Daugavai teritorijas Rietumu daļā. Tālāk pievirzīšanās notiek pa mežaino un pauguraino daļu ap kuģubūvētavu. Līdz ko pretinieks no pirmajām aizsardzības pozīcijām tiek padzīts un atvirzās rūpnīcu kompleksa telpās, tajās vajāt nemierniekus dodas Studentu bataljona zemessargi.
Lai arī mācību kaujā tika izmantota salūta munīcija, tiesneši no Zemessardzes 1. Rīgas brigādes ir bargi. Par katru pieļauto nepiesardzību, paviršību un kļūdu abu komandu karotājiem tiek dalīti kaujā nogalināto statusi. Tas nozīmē izstāšanos no mācību kaujas līdz tās noslēgumam.
Zemessardzes 1.Rīgas brigādes komandieris pulkvedis Normunds Baranovs atzīst, ka mācībās “Namejs 2023” dotais uzdevums kā ostas aizstāvjiem, tā arī uzbrucējiem bija smags.
Viņš atzīst – kauja ostas teritorijā tika izvēlēta apzināti. Kā uzsver pulkvedis N.Baranovs, osta ir kritiskā infrastruktūra, tāpēc to ir vitāli svarīgi aizstāvēt. Par zemessargu sniegumu viņš ir gandarīts.
Pozitīvo sadarbību ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzes 1. Rīgas brigādi atzina arī Rīgas brīvostas un Rīgas ostas policijas vadība.
Sarunā ar portālu “Sargs.lv” Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš norādīja, ka ikdienā Rīgas brīvosta velta lielu uzmanību drošības jautājumiem. Līdztekus civilo kravu apstrādei, pēdējo gadu laikā, osta nozīmīgu lomu spēlē arī kopējā Latvijas drošībā, kalpojot kā ienākošā sabiedroto karaspēka militāro kravu pārkraušanas punkts.
Līdz ar Zemessardzes 1.Rīgas brigādes zemessargiem mācību procesā iesaistījās arī Rīgas ostas policija. Kā atzīst tās priekšnieks Valdis Voins, ne tikai Latvijas sabiedrība, bet arī daudzas valsts un pašvaldības iestādes daudzus gadus ir dzīvojušas sava veida komforta zonā, domājot par militāro drošību. Līdz ar Krievijas agresiju pret Ukrainu, svarīgas kļuvušas ikvienas mācības, kuras vērstas valsts aizsardzības stiprināšanai.
Jau ziņots, ka no 5. septembra līdz 2. oktobrim visā Latvijā notiek Nacionālo bruņoto spēku organizētās visaptverošās valsts aizsardzības mācības “Namejs 2023”, lai pilnveidotu un stiprinātu spēju veikt uzdevumus valsts apdraudējuma gadījumā. Mācībās līdz ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem plaši iesaistās ne tikai citas valsts un pašvaldības iestādes, bet arī privātuzņēmumi.
