"Sargs.lv" saruna: Apvienotie reaģēšanas spēki jeb JEF piedalās mācībās "Namejs 2024"

Militārās mācības
Evija Blumberga/Sargs.lv
Apvienotie reaģēšanas spēki
Foto: Apvienotie reaģēšanas spēki (JEF)

Latvijā notiekošajās visaptverošās valsts aizsardzības mācībās “Namejs” otro gadu pēc kārtas piedalās arī Apvienotie reaģēšanas spēki (JEF), kuru dalība šajās mācībās ne tikai stiprina NATO sadarbību, bet arī ļauj tuvāk iepazīt Latvijas aizsardzības stratēģijas un plānus, kā arī veicina partnerības stiprināšanu starp JEF un Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tā intervijā ar "Sargs.lv" atklāj JEF pārstāvis pulkvežleitnants Uldis Gūtmanis.

Pulkvežleitnants Uldis Gūtmanis intervijā uzsver, ka šīs mācības ir nozīmīgs solis organizācijas attīstībā. "Šogad ir otrais gads pēc kārtas, kad JEF štābs piedalās mācībās “Namejs”. Tā ir lieliska iespēja iepazīt valsts aizsardzības plānu sadarbībā ar dažādām nevalstiskām organizācijām un novērtēt, kā Latvija sadarbojas ar NATO," stāsta JEF pārstāvis.

JEF iniciatīva radās 2014. gadā NATO samitā Velsā, un kopš tā laika tā ir paplašinājusies gan politiski, gan militāri. Šī desmit valstu koalīcija, kuru vada Lielbritānija, ir nozīmīga Ziemeļeiropas drošības veicināšanā.

"Pēdējos divos gados JEF ir kļuvis vairāk militāri operacionāls, un mēs esam izstrādājuši vairākus iespējamos atbildes soļus Baltijas jūras reģionā, lai reaģētu uz krīzēm. Arī Latvija ir definējusi savu atbildes stratēģiju sadarbībā ar JEF," skaidro pulkvežleitnants U. Gūtmanis.

Kā piemēram 2023. un 2024. gadā JEF dalībvalstu aizsardzības ministri un Bruņoto spēku komandieri vienojās aktivizēt "JEF Atbildes variantu (Response Option)" Baltijas jūras reģionā, lai aizsargātu kritiski svarīgo zemūdens infrastruktūru pret Krievijas apdraudējumu.

JEF valstu izstrādātie atbildes varianti (Response options), ļauj ātri valstu politiskajai un militārajai vadībai pieņemt lēmums, kuri novērš iespējamos draudus JEF valstu reģionā, tai skaitā Latvijā. JEF specifika un “trumpis” ir spēja darboties gan hibrīdkara, gan konvencionālā apdraudējuma gadījumā, uzsver pulkvežleitnants.

Šo stratēģiju izspēlē arī “Namejs 2024” mācībās, kur JEF štāba galvenais uzdevums ir palīdzēt novērst un mazināt iespējamos hibrīddraudus reģionā. "Mācību ietvarā NBS ir lūguši mūsu atbalstu, lai reaģētu uz noteiktiem apdraudējumiem. Mēs esam šeit, lai izspēlētu šīs iespējamās situācijas," piebilst pulkvežleitnants U. Gūtmanis.

"Mēs esam piedalījušies mācībās Islandē, Zviedrijā un Dānijā, taču “Namejs” ir unikālas nacionālā līmeņa mācības, kurās mēs varam stiprināt Latvijas un NATO spēku savienojamību," atzīst pulkvežleitnants.

Viņš arī uzsver, ka JEF spēks ir spēja reaģēt uz hibrīdkara draudiem, kas ir īpaši nozīmīgi Baltijas valstīs. "JEF darbojas hibrīdkara fāzē – mūsu mērķis ir ar savu klātbūtni stiprināt reģiona drošību un parādīt, ka mēs cieši vērojam un sekojam līdzi iespējamām pretinieku darbībām."

Runājot par operacionālo sadarbību, viņš atzīst, ka, lai nodrošinātu veiksmīgu komandvadību starp JEF štābu Lielbritānijā un pārējām deviņām valstīm, bijis nepieciešams ilgs sagatavošanās process. "Esam atraduši veiksmīgus risinājumus koordinācijai, un, ja vajadzēs, mēs spēsim arī vadīt atsevišķas vienības, kad tas būs nepieciešams."

Kā atzīst JEF pārstāvis iegūtā pieredze no “Namejs” mācībām būs noderīga arī gatavojoties nākamajām militārajām mācībām “Joint Protector 2024”, kas notiks novembrī gan Latvijā, gan Lielbritānijā. "Šīs mācības kalpos kā platforma, lai koordinētu sabiedroto un NATO aizsardzības plānus, novēršot Krievijas iespējamos apdraudējumus," uzsver Gūtmanis.

Noslēgumā pulkvežleitnants pauž pārliecību par Latvijas un NATO spēku nozīmīgo sadarbību: "Jo vairāk sabiedroto ir Latvijai, jo drošāka tā būs. Dalība JEF un NATO mācībās ir būtisks solis mūsu valsts drošības stiprināšanā."

Dalies ar šo ziņu