Kamēr NATO pārapbruņojas un integrē jaunas dalībvalstis, Baltija strauji kļūst par fortificētu frontes līniju ar pieaugošiem alianses spēkiem, lai pretotos Krievijas draudiem, savā rakstā norāda Eiropas Politikas analīzes centra (CEPA) pieaicinātais pētnieks Dags Livermors. Tomēr, kā norāda pētnieks, lai uzlabotu aizsardzību pret Krievijas apdraudējumu, darāmā vēl ir daudz.
Krievijas stratēģiskā pozicionēšanās Baltijas jūrā rada ievērojamus izaicinājumus NATO, taču alianse kļūst arvien labāk sagatavota, lai uzvarētu karā šajā reģionā. Smagi militarizētajā Kēnigsbergas anklāvā ir izvietotas spēcīgas pretdarbības/zonu aizlieguma (A2/AD) spējas, tostarp krasta aizsardzības sistēmas un gaisa spēku eskadroni, kas spēj iznīcināt NATO jūras spēku resursus. Turklāt Krievijas Baltijas flote ir piedzīvojusi modernizācijas procesu, kurā ietilpst jauni ātrās uzbrukuma un mīnu kuģi, kas uzlabo tās uzbrukuma spējas.
Šie apstākļi apvienojumā ar pieaugošajām hibrīdajām aktivitātēm — sākot no GPS signālu traucējumiem līdz mēģinājumiem pārskatīt jūras robežas un aizdomām par sabotāžu — uzsver Krievijas nodomus destabilizēt reģionu un izaicināt NATO darbības brīvību. Tagad, kad alianse ir paplašinājusies, iekļaujot Zviedriju un Somiju, Krievija ir pastiprinājusi savas hibrīdās taktikas, pārbaudot alianses apņēmību un gatavību.
NATO atbilde uz Krievijas draudiem Baltijas jūrā ir daudzpusīga, ietverot jūras spēku modernizāciju, pastiprinātu speciālo operāciju savstarpēju sadarbību un pastiprinātu uzraudzību, kā arī cīņu pret Krievijas naidīgajām darbībām. Krievijas iebrukums Ukrainā ir tikai paātrinājis šos centienus nostiprināt to, ko daži optimistiski sauc par "NATO ezeru."
Lai to panāktu, būs nepieciešams būtiski palielināt militāros izdevumus. NATO valstis ap Baltijas jūru ir būtiski uzlabojušas savas jūras spējas, reaģējot uz Krievijas izrādīto spēku: Dānija un Vācija ir ieguldījušas līdzekļus modernajās fregatēs un zemūdenēs, kas spēj pretoties Krievijas A2/AD sistēmu radītajiem raķešu draudiem. Īpaši ievērības cienīgas ir Dānijas “Iver Huitfeldt” klases fregates un Vācijas jaunās “Braunschweig” klases korvetes ar spēcīgām pretgaisa aizsardzības sistēmām (viena no šīm Dānijas fregatēm aprīlī notrieca četrus hutiešu dronus Sarkanajā jūrā, lai gan tās komandieris vēlāk paziņoja, ka daļa sistēmu cīņas laikā nedarbojās — atgādinājums, ka Dānijas solījums palielināt aizsardzības izdevumus par 50% ir ļoti nepieciešams).
Polija, kas ir vēl viena nozīmīga NATO dalībvalsts, ir izvirzījusi mērķi iegūt jaunas daudzfunkcionālās fregates un zemūdenes savos modernizācijas programmās, kā daļu no milzīgā izdevumu pieauguma, kas drīzumā paredz valsts izdevumus aizsardzībai 4,7% no IKP. Tikmēr Baltijas valstis — Igaunija, Latvija un Lietuva — ir koncentrējušās uz mīnu karu, gan lai bloķētu iespējamo Krievijas jūras spēku izlaušanās uz Ziemeļjūru, gan lai uzturētu svarīgus jūras maršrutus NATO spēku pastiprinājumam, reaģējot uz jebkādu sauszemes iebrukumu. Nesenā Zviedrijas un Somijas pievienošanās ar to augsti spējīgajiem gaisa spēkiem un piekļuvi to lidlaukiem ir būtiski palielinājusi NATO spēju atbildēt uz Krievijas agresiju ar gaisa uzbrukumiem.
Speciālo operāciju spēki (SOF) spēlē kritisku lomu NATO aizsardzības stratēģijā Baltijas reģionā. Tādas mācības kā "Flaming Sword 24", kas notika Lietuvā šī gada sākumā, ir paredzētas, lai uzlabotu NATO SOF vienību savstarpējo sadarbību. Šīs mācības pulcēja kopā speciālo vienību operatorus no sešām NATO valstīm, tostarp ASV, Vācijas, Dānijas un Lietuvas, lai veiktu kopīgās jūras un sauszemes operācijas. Šādas mācības ir būtiskas, lai atturētu Kremli un attīstītu ātras reaģēšanas spējas, kas nepieciešamas, lai reaģētu uz Krievijas agresiju Arktikas reģionā ziemeļos un Baltijas jūras reģionā.
Uzsvars uz speciālajām operācijām izceļ NATO stratēģiju izmantot mazākas, augsti apmācītas vienības, lai traucētu Krievijas darbības un aizsargātu kritisko infrastruktūru, īpaši hibrīdo draudu apstākļos. Šie spēki ir būtiski arī, lai nodrošinātu, ka NATO var ātri pastiprināt savus austrumu dalībvalstis un uzturēt ticamu atturēšanas līdzekli pret Krievijas agresiju reģionā.
Apvienotās Karalistes vadītie Apvienotie reaģēšanas spēki (JEF), NATO aliansei piederoša savienība ar 10 dalībvalstīm, ir izveidojuši augstas gatavības reaģēšanas spēkus, lai atturētu un apturētu Krievijas agresiju Baltijā un ziemeļos. Šogad mācībās "Freezing Winds" JEF veica vingrinājumus, kas izstrādāti, lai novērstu tādus jūras infrastruktūras sabotāžas aktus, par kādiem jau tiek turētas aizdomās Krievija un Ķīna.
Somija un Zviedrija tagad ievērojami palielina alianses uzraudzības un pretpasākumu spējas, ņemot vērā šo valstu pieredzi darbā sarežģītajos Baltijas apstākļos. Piemēram, Zviedrija piedāvā bagātīgu pieredzi zemūdens operācijās Baltijas jūras seklajā sālsūdenī, vēl vairāk stiprinot NATO spējas uzraudzīt un pretoties Krievijas zemūdens aktivitātēm.
Zviedrijas stratēģiskā domāšana ir atjaunojusies, jo Stokholma atmostas, izprotot pieaugošos Krievijas draudus. Kamēr lielā un stratēģiski kritiski svarīgā Baltijas jūras sala Gotlande, kurā aukstā kara laikā atradās 25 000 karavīru, vismaz ir remilitarizēta, tur tagad atrodas tikai aptuveni 400 karavīri. Gotlandes zaudēšana būtu katastrofa Zviedrijai un aliansei, jo tā ne tikai nodrošina dominanci Baltijas debesīs, bet arī svarīgu papildspēku pieejas maršrutu uz Baltijas valstīm.
