Pirmdien Eiropā sāksies NATO ikgadējās kodolreaģēšanas mācības "Steadfast Noon", kuras vadīs Beļģija un Nīderlande.
Mācības ilgs aptuveni divas nedēļas, un tajās piedalīsies 2000 karavīru un 60 lidmašīnas no 13 valstīm. Mācības aptvers astoņas militārās bāzes.
"Steadfast Noon" notiek katru gadu aptuveni vienā un tajā pašā laikā jau vairāk nekā desmit gadus. Tajās netiek izmantoti kaujas ieroči, bet tiek izmantoti bumbvedēji un iznīcinātāji, kas spēj nest kodolgalviņas.
Lielākā daļa manevru notiks Ziemeļjūrā aptuveni 900 kilometrus no Krievijas, un Maskava ir informēta par mācībām.
Lapslijs norādīja, ka NATO ir novērojusi Ziemeļkorejas kļūšanu par kodolvalsti, Ķīnas kodolspēju straujo paplašināšanos un notikumu attīstību Irānā, bet, protams, visvairāk aliansi uztrauc Krievija.
Viņš sacīja, ka Maskava pēdējos divos gados aizvien intensīvāk investē savos kodolspēkos un "ievieš daudz jaunu sistēmu un liek lielāku uzsvaru uz investīcijām tuva un vidēja darbības rādiusa ieroču sistēmās".
Lapslijs norādīja, ka Maskava pēdējā laikā "ļoti daudz runā par savu kodolieroču doktrīnu un par to, kā tā var vai nevar attīstīties". Viņaprāt, tas ir diezgan skaidrs mēģinājums ietekmēt NATO, kad runa ir par atbalstu Ukrainai.
Krievijas diktators Vladimirs Putins un citi Kremļa pārstāvji bieži draudējuši Rietumiem ar Krievijas kodolarsenālu. Taču NATO nav novērojusi nekādas reālas izmaiņas Maskavas nostājā attiecībā uz kodolieročiem.
NATO jaunais ģenerālsekretārs Marks Rite, stājoties amatā 1. oktobrī, uzsvēra, ka, lai gan Putina izteikumi par kodolieročiem ir "pārgalvīgi un bezatbildīgi", nav pierādījumu par to, ka pastāv nenovēršami kodolieroču izmantošanas draudi.
Rite arī sacīja, ka piekāpšanās jebkādiem draudiem "radītu precedentu, ka militārā spēka izmantošana ļauj valstij iegūt to, ko tā vēlas, un mēs to nedrīkstam pieļaut".
