Sigonellas aviācijas bāzē Itālijā NATO nesen prezentēja savus jaunos izlūkošanas dronus “Global Hawk”. Šis iepirkums nozīmīgs ne tikai ar to, ka sola līdz šim nebijušas izlūkspējas NATO dalībvalstīm, bet arī faktu, ka līdzās pasaules vadošajiem militāro tehnoloģiju izstrādātājiem lidaparāta programmatūras izstrādē līdzdarbojies Latvijas uzņēmums.
NATO Alianses teritorijas novērošanas projekta vadības organizācijas Direktoru valdes priekšsēdētājs Airis Rikveilis sarunā ar aizsardzības nozares portālu “Sargs.lv” stāsta – šis ir unikāls projekts ne tikai raugoties no iegādes viedokļa, bet arī spēju attīstības.
Viņš stāsta, ka ideja izmantot vienotu Virszemes novērošanas sistēmu NATO dalībvalstu vidū radās pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Tad notika ilgstošas diskusijas - kāda platforma būtu vispiemērotākā. Lēmums par bezpilota sistēmu izvēli tika pieņemts divi tūkstošo gadu vidū, bet 2012. gadā NATO Čikāgas samitā ar ASV kompāniju “Northtrop Grumman” tika parakstīts līgums par piecu lidaparātu un to vadības sistēmas piegādi.
Viņš stāsta, ka mūsdienās jaunie lidaparāti būs līdzeklis alianses vadības rokās, kas ļaus daudz efektīvāk plānot un ieviest iespējamā agresora atturēšanas pasākumus, kā arī zināt, kas notiek gan atsevišķu dalībvalstu, gan visas alianses robežu tuvumā.
“Diemžēl šobrīd situācija ir tāda, ka lielākā daļa dažādu bruņojuma kontroles līgumu vai vienošanos vai nu strādā nepilnīgi, vai nestrādā nemaz. Tādējādi situācija, kad ir daudz nezināmo, prasa risinājumu, lai būtu pašas jaunākās tehnoloģijas, kuras spēj pateikt, kas tieši notiek mūsu robežu tuvumā. Iespējams, kāds par notiekošo šajā teritorijā grib melot, kaut ko slēpt un maskēties. Šī sistēma, neatkarīgi no laikapstākļiem, ļaus redzēt – kas notiek uz zemes teritorijā, kas mūs interesē,” teica A. Rikveilis.
Jaunās virszemes izlūkošanas sistēmas izmantošana būs NATO Sabiedroto spēku augstākā komandiera rokās, un šī būs pirmā reize, kad organizācijas augstākajai militārajai vadībai būs tieša piekļuve izlūkošanas datiem.
Pēc A. Rikveiļa teiktā “Global Hawk” iegādes un izstrādes procesā aktīva loma bijusi arī Latvijai. Latvija bija viena no 15 NATO dalībvalstīm, kas ieguldījusi līdzekļus izlūkošanas sistēmas pirkšanā. Vairāki Latvijas speciālisti darbojušies par iepirkumu atbildīgajā NATO aģentūrā. Savukārt Latvijas informāciju tehnoloģija “Data serviss” darbojusies kā apakšuzņēmējs “Global Hawk” programmatūras izstrādē.
“Mēs esam vieni no tiem, kuri ir ieinteresēti, lai šīs spējas pēc iespējas ātrāk tiktu attīstītas un izmantotas. Mums ir dabīga interese – blakus ir liels kaimiņš, kura rīcība ne vienmēr mūs apmierina,” piebilda A. Rikveilis.
Šobrīd NATO saņēmusi divus no pieciem pasūtītajiem “Global Hawk” lidaparātiem. Atlikušās bezpilota lidmašīnas “Northtrop Grumman” paliansei plāno piegādāt līdz šā gada beigām.
