Baltijas valstu gaisa patrulēšanas operācijas (Baltic Air Policing) pašreizējā rotācijā par Baltijas gaisa telpas drošību kopā ar Vācijas Gaisa spēkiem gādā arī četri Itālijas iznīcinātāji “Eurofighter Typhoon”, kuri ikdienā bāzējas Šauļos, Lietuvā. Kā “Sargs.lv” atzīst Itālijas spēku izvietojuma komandieris pulkvedis Antonio Di Matteo, misijā esošajiem karavīriem ir vienādi augsta pārliecība, ka šeit atrodas NATO sabiedroto kopējās drošības vārdā. Viņš arī stāsta, ka būšana par reaktīvās lidmašīnas pilotu salīdzināma ar profesionālo sportu vai Formulas 1 vadīšanu debesīs. Tam nepieciešama pastāvīga apmācība, neatstājot novārtā arī cilvēcisko aspektu, jo piloti nav roboti, bet gan ļoti profesionāli karavīri.
Būt pilotam – izaicinājums mūža garumā
Stāstot, kāpēc kļuvis par reaktīvās lidmašīnas pilotu, Itālijas Gaisa spēku pulkvedis Antonio Di Matteo citē itāļu dzejnieku un lidotāju Gabrielu d'Anuncio, kurš teicis – tikai gaisā esot, iespējams izjust patieso godu būt cilvēkam un iekarot stihijas. Viņaprāt, šajos vārdos slēpjas pilota būtība, turklāt viņam tas bijis arī personisks izaicinājums visa mūža garumā.
Kopš 2020. gada septembra viņš ir Itālijas Gaisa spēku izvietojuma komandieris Šauļu bāzē, Lietuvā. Pašreizējās 54. rotācijas sastāvā Itālijas Gaisa spēkus šajā misijā pārstāv vairāk nekā 130 karavīru – gan no 36. aviācijas brigādes, kas bāzēta Itālijas pilsētā Gioia del Colle, gan iznīcinātāju apkalpes personāls no 4. aviobrigādes, kas atrodas Groseto pilsētā, gan no 37. aviobrigādes Trapāni, Sicīlijā un 51. aviobrigādes Istranā.
Viņš norāda – Itālija ir gatava turpināt NATO misiju Lietuvā arī 2021. gadā, gaisa patruļā pavadot vēl vismaz četrus mēnešus, aizsargājot Baltijas debesis un demonstrējot alianses solidaritāti reģionā.
Baltijas gaisa patrulēšanas pienākumus 24/7 režīmā pēc dežūras grafika pilda vairākas komandas, katrā komandā ir vairāki cilvēki, viņu vidū gan piloti, gan tehniskais un atbalsta personāls.
Itālija – kopš misijas pirmsākumiem
Šī ir ceturtā reize, kad Itālija ar saviem iznīcinātājiem piedalās Baltijas gaisa patrulēšanas operācijā, turklāt misijas vadošā valsts tā bijusi jau 2015. un 2018. gadā.
Vienlaicīgi Itālijas Gaisa spēki nodrošina gaisa telpas patrulēšanas misijas arī citviet, piemēram, Albānijā, Slovēnijā un Melnkalnē, iepriekš arī – Rumānijā, Islandē.
Pulkvedis Di Matteo Baltijas gaisa telpas patrulēšanas operācijā pirmo reizi piedalījies jau tās pirmsākumos – 2015. gadā. Salīdzinot ar to laiku, pašreizējā Šauļu bāzes infrastruktūras attīstība ir vērā ņemama, un tas Baltijas gaisa patrulēšanas pienākumus ļauj veikt augstā līmenī. Turklāt ikdienā, kontaktējoties ar uzņemošās valsts komandieriem, ir pārliecība, ka attīstība turpināsies arī nākotnē.
Šī rotācija, kurā Itālija ir kopā ar Vācijas Gaisa spēkiem, dežūru uzsāka 2020. gada septembrī. Kā atzīst komandieris, sākumposms bijis ļoti intensīvs, jo vajadzēja noformēt operacionālu vienību.
Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka nav ļoti strikts visu padoto dienas kārtības noteikšanā. Arī Covid dēļ cilvēku un aktivitāšu plūsmai jābūt vēl organizētākai, tāpēc pieeja drīzāk ir elastīga. Diena visiem sākas agri, tā kā sportam ir liela loma karavīra ikdienā, tad treniņi tiek ieplānoti vai nu pirms vai pēc misijas pienākumu veikšanas.
“No rīta mums ir labas un veselīgas brokastis, tad ierodamies bāzē, kur notiek rīta sanāksme par aktualitātēm. Man kā komandierim – dažādi administratīvie pienākumi, piemēram, daudzu dokumentu parakstīšana, tikšanās, videokonferences ar Itālijas Gaisa spēku vienībām, kuras vēlas uzzināt, kā mums šeit klājas, un, protams, pats veicu arī mācību lidojumus,” viņš stāsta. Pilotu diena sākas ar brīfingu, misijas plānošanu, kam seko uzdevumu veikšana 24 stundu dežūras laikā. Tā ir nepārtraukta mācīšanās un sadarbības uzlabošana arī savā starpā, jo šajā misijā piloti nāk no dažādām Itālijas Gaisa spēku vienībām, un šī pieredze palīdz vēl vairāk integrēties.
Atbalsts Baltijas valstu militārajās mācībās
Pulkvedis Di Matteo apzinās, ka Itālijas apņemšanās NATO sabiedroto priekšā ir milzīga, šīs misijas ietvaros sargājot Baltijas gaisa telpu, turklāt paralēli operācijas tiešajiem uzdevumiem reaktīvās lidmašīnas atbalsta arī NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Baltijā, kā arī nacionālās armijas viņu militārajās mācībās un vingrinājumos.
Līdzšinējā sadarbību viņš raksturo kā veiksmīgu – gan operacionālā, gan integritātes līmenī, piemēram, ar Baltijas valstu gaisa atbalsta kontrolieriem jeb JTAC. Varbūt dažreiz izaicinājums esot valodas barjera, jo ne visi angliski runā vienādā līmenī, bet tas nekad nav bijis šķērslis kopīgu uzdevumu veikšanai, jo NATO dalībvalstīm stingri jāseko standartizētām procedūrām.
Viņš atklāj, ka gandrīz pirms 21 gada, kad viņš vēl bija jauns pilots, treniņlidojuma laikā piedzīvojis visbīstamāko brīdi savā karjerā, jo nācies katapultēties. Atceroties tā brīža notikumus, komandieris joko – par laimi, bijusi vasara un ūdens jūrā silts, drīz vien viņu izglābis helikopters. Taču viņš nenobijies un jau pēc dažām dienām tā pašā instruktora vadībā atkal jau sēdējis reaktīvajā lidmašīnā un turpinājis trenēties. Toreiz viss beidzies veiksmīgi, arī pateicoties tehniķu profesionalitātei, kuri bija pārbaudījuši visu lidmašīnas aprīkojumu, un turpina to darīt joprojām.
“Sargs.lv” arī jautā – kas tas bijis par troksni, ko 2020. gada 17. decembrī, NATO patruļlidmašīnām lidojot virs Liepājas, dzirdējuši pilsētas iedzīvotāji. Viņš stāsta – kad lidmašīna lido virsskaņas ātrumā, pie attiecīgiem laika apstākļiem var izveidoties tā saucamais triecienvilnis, kas uz zemes izklausās kā iespaidīgam sprādzienam līdzīgs troksnis.
Lai nodrošinātu, ka pie iznīcinātāja vadības pults sēž tikai labākie, pilotiem ik pēc sešiem mēnešiem tiek veiktas vispārējas veselības pārbaudes, apsekojot redzi, dzirdi, sirdsdarbības un citus svarīgus rādītājus.
"Formula 1" debesīs
Nav noslēpums, ka iznīcinātāja pilotu veselības stāvoklim jābūt nevainojamam, jo viņa rīcība un reakcijas ātrums gaisā, lidojot ar virsskaņas ātrumu, attiecīgos brīžos var būt izšķirīgs.
Pulkvedis Di Matteo pilotus salīdzina ar profesionāliem sportistiem vai arī “Formula 1” autobraucējiem – lidojot ātri un augstu, pilotu sirdsdarbība paātrinās līdzīgi kā viņiem auto sacensību laikā. Tāpēc pilotiem ir jābūt labā fiziskā formā, taču tikpat svarīgs ir arī emocionālais stāvoklis un pat rakstura īpašības. Jāseko līdzi diētai, lai gan ļoti striktu ēšanas ierobežojumu neesot. Strikts liegums gan ir attiecībā uz alkoholu. Taču pēdējo septiņu gadu laikā, kopš viņš ir komandieris, ne reizi tāda gadījuma nav bijis – visi piloti ir augsti profesionāļi un savus pienākumus uztver ar vislielāko atbildību.
Ziedošanās augstāka mērķa vārdā
Šī gada Ziemassvētku laikā viņi sarīkojuši svētku pusdienas tikai paši savai komandai, tāpat svētkos ir laiks sazvanīties vai sarīkot videokonferenci ar tuviniekiem Itālijā, lai kaut nedaudz sajustos kā mājās. “Šādos kopā būšanas brīžos mums ir iespēja padomāt par tiem, kuriem dzīvē iet grūtāk nekā mums, pārdomājam arī savus solījumus un atbildību, ko esam uzņēmušies, tai skaitā arī Baltijas gaisa patrulēšanas misijas ietvaros,” saka komandieris, piebilstot, ka Baltijas debesīs patrulēšana notiek 24/7 režīmā arī svētku laikā.
Viņš atzīst – kļūstot par karavīru, jārēķinās, ka bieži var gadīties būt prom no mājām. Tas ne vienmēr ir viegli tieši ģimenei, jo karavīrs parasti domā citā līmenī – šī sava veida ziedošanās ir augstāka mērķa, vērtību un ideālu vārdā, kuriem ikviens no viņiem tiešām tici.
Pulkvedis Antonio Di Matteo dzimis 1976. gada 19. jūlijā Aversā, Itālijā. Itālijas Gaisa spēku akadēmijā iestājies 1994. gadā, savukārt ASV Teksasas štatā Šeparda Gaisa spēku bāzē ieguvis militārā pilota licenci lidošanai ar iznīcinātāju “T-38”. Savukārt Itālijā pabeidzis apmācību lidošanai ar “F-104 Starfighter”, pēc tam kļuvis par Itālijas Gaisa spēku Trapani pilsētā izvietotās 37. aviobrigādes 18. iznīcinātāju eskadriļas operāciju vienības komandieri. 2003. gadā ASV pabeidzis apmācību lidošanai ar “F-16”, bet 2010. gadā pārcelts uz Gioia del Colle pilsētā esošo 36. aviobrigādi, kļūstot par X iznīcinātāju eskadriļas drošības lidojumu virsnieku un 91. eskadriļas komandieri. No 2010.-2011. gadam kā gaisa operāciju štāba virsnieks piedalījies arī starptautiskajā drošības atbalsta spēku (ISAF) operācijā Afganistānā.
2015. gadā, veicot pirmo Baltijas gaisa telpas patrulēšanas operāciju Lietuvā, bijis Itālijas iznīcinātāju “Eurofighter Typhoon” norīkojuma komandieris. Kopš 2016. gada pārcelts uz Itālijas Gaisa spēku akadēmiju, ieņemot kursu komandiera amatu. 2018. gadā ieguvis pulkveža pakāpi. Pulkvedis Di Matteo lidojis vismaz 2800 lidojuma stundas ar sekojošiem gaisa kuģiem – “SF-260 AM”, “T-37B”, “T-38A”, “F-104”, “F-16” un “EF 2000” jeb “Eurofighter”, vienlaicīgi esot arī operacionālās taktikas instruktors.
Pulkvedim piešķirti šādi apbalvojumi: Zelta krusts par dienesta stāžu, Bronzas medaļa par komandiera pienākumu veikšanu, Zelta medaļa par dienestu aviācijā, NATO medaļa par operācijām Afganistānā un NATO medaļa par operācijām Lībijā.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka 2020. gada septembrī NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanu no Spānijas, Lielbritānijas un Francijas pārņēma Itālijas un Vācijas Gaisa spēku iznīcinātāji “Eurofighter”. Itālija, kuras iznīcinātāji atrodas Šauļu bāzē Lietuvā, šajā rotācijā ir vadošā valsts, savukārt Vācijas Gaisa spēki nodrošina atbalstu, uzturoties Emari bāzē Igaunijā.
Lietuva NATO iznīcinātājus šīs misijas ietvaros Šauļu bāzē uzņēmusi jau kopš pašiem pirmsākumiem – 2004. gada marta. Emari gaisa spēku bāzē Igaunijā sabiedroto valstu iznīcinātāji patrulēšanas operācijas ietvaros rotācijas kārtībā uzturas kopš 2014. gada aprīļa, kad NATO, reaģējot uz Krievijas rīcību Ukrainā, paplašināja Baltijas gaisa patruļas misijas apmērus.
