Šogad aprit 60 gadi, kopš NATO valstīs aizsākta kopīgā gaisa telpas uzraudzības sistēma, kuras ietvaros sabiedrotie solidāri rūpējas par visas Eiropas gaisa telpas drošību. Šīs sistēmas ietvaros tiek veikta ne tikai pati patrulēšana, bet arī izveidota vienota gaisa telpas novērošanas un aizsardzības sistēma.
Šo operāciju mērķis jau 60 gadus ir viens - saglabāt drošību alianses gaisa telpas integritāti un drošību.
“Kopš 1961. gada NATO sabiedrotie ir strādājuši plecu pie pleca, lai aizstāvētu mūsu dalībvalstu pilsoņus un nodrošinātu viņiem virs galvām drošas debesis. Gaisa telpas uzraudzību sākotnēji uzsāka 13 dalībvalstis. Kopš tā laika gaisa telpas uzraudzībā iesaistīto dalībvalstu skaits palielinājies vairāk nekā divkārši, sasniedzot 30 dalībvalstis,” atzina NATO Sabiedroto Gaisa spēku pavēlniecības komandieris ģenerālis Džefs Harigans (Jeff Harrigian).
“Alianses dalībvalstu Gaisa spēki izprot šīs sistēmas nozīmi alianses atturēšanas spēju vairošanā un sabiedroto valstu aizsardzībā," viņš piebilda.
Termins “NATO gaisa telpas uzraudzība” ietver sabiedroto kopīgu iznīcinātājlidmašīnu izmantošanu NATO gaisa telpas integritātes un drošības garantēšanai. Drīz pēc alianses izveidošanas NATO sabiedrotie saprata, ka individuālas nacionālo dalībvalstu pretgaisa aizsardzības sistēmas pašas par sevi nespēs garantēt nedz kvalitatīvu dalībvalstu, nedz visas alianses debesu drošību. Tādējādi NATO dalībvalstis izveidoja kopēju, integrētu pretgaisa aizsardzības sistēmu, tajā iekļaujot nacionālo dalībvalstu pretgaisa aizsardzības līdzekļus, vienlaikus tos nododot vienotai NATO pavēlniecībai un kopējai kontrolei. Tas noveda pie NATO integrētās pretgaisa un pretraķešu sistēmas (NATINAMDS) izveides. Tajā iekļautas gan radaru sistēnas, gan komandvadības infrastruktūra, kā arī pretgaisa ieroču sistēmas – uz sauszemes bāzētie ieroči, kā arī iznīcinātājlidmašīnas.
Savstarpēji savienotās gaisa telpas novērošanas sistēmas nodrošina brīvu informācijas apmaiņu alianses Eiropas daļā no Norvēģijas Ziemeļiem līdz pat Turcijas Dienvidiem.
Kopējā NATO pretgaisa aizsardzības sistēmās ietilpstošie kontroles un ziņošanas centri (CRC), kā arī vadības un ziņošanas punkti (CRP) veic ikdienas taktisko gaisa telpas novērošanu un kontroli, izmantojot tālās darbības radarus un sensorus. 1961. gadā alianses dalībvalstu novērošanas sistēmas ziņoja vairāk nekā 20 NATO Apvienoto gaisa operāciju centru (CAOC) tīklam. Šāds operāciju cntru tīkls bija izplatīts visā Eiropā. Līdz ar tehnisko attīstību, šobrīd šo pašu uzdevumu izpilda viens viena gaisa pavēlniecība Ramšteinā, Vācijā, divi apvienoto operāciju centri Uedemā, Vācijā un Torrehonā Spānijā, kā arī kontroles un ziņošanas centri un vadības ziņošanas punkti katrā no NATO dalībvalstīm.
NATO gaisa telpas uzraudzības sistēma paredz, ka tās alianses dalībvalstis, kuru rīcībā nav visu līdzekļu savas gaisa telpas neaizskaramības nodrošināšanai, var lūgt palīdzību šo uzdevumu izpildīt citām alianses dalībvalstīm. Šobrīd īpaši līgumi par NATO gaisa telpas patrulēšanu noslēgti ar Albāniju, Igauniju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Slovēniju, Melnkalni un drīzumā tiks parakstīti arī ar Ziemeļmaķedoniju.
Kopīgā NATO gaisa telpas patrulēšanas sistēma ļauj aliansei, atklāt, izsekot un identificēt visa veida objektus, kuri tuvojas NATO gaisa telpai tā, lai jebkurš gaisa telpas apdraudējums tiktu ātri atklāts un tā novēršanai tiktu izmantoti vispiemērotākie līdzekļi.
"Sargs.lv" jau rakstīja, ka 2020. gada septembrī NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanu no Spānijas, Lielbritānijas un Francijas pārņēma Itālijas un Vācijas Gaisa spēku iznīcinātāji “Eurofighter”. Itālija, kuras iznīcinātāji atrodas Šauļu bāzē Lietuvā, šajā rotācijā ir vadošā valsts, savukārt Vācijas Gaisa spēki nodrošina atbalstu, uzturoties Emari bāzē Igaunijā. Lietuva NATO iznīcinātājus šīs misijas ietvaros Šauļu bāzē uzņēmusi jau kopš pašiem pirmsākumiem – 2004. gada marta.
