NATO sabiedrotie turpinās pielāgot, uzlabot un nostiprināt savu aizsardzības un atturēšanas potenciālu, lai stātos pretim pieaugošajām Krievijas agresijas izpausmēm, tostarp pieaugošajiem Krievijas raķešu uzbrukuma draudiem. Tā pēc NATO ārlietu ministru sanāksmes, kurā līdz ar sabiedroto valstu pārstāvjiem piedalījās Eiropas Savienības augstais pārstāvis Žuzeps Borrels, kā arī NATO partnervalstu – Zviedrijas un Somijas pārstāvji, atzina NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Viņš uzsvēra, ka par spīti pieaugošajam Rietumvalstu spiedienam pret Krieviju, tās vadība aizivien turpina īstenot represīvu rīcības modeli pašu mājās, kā arī agresīvas darbības ārpus Krievijas robežām.
Viņš arī uzsvēra, ka ārpus savām robežām Krievija turpina apspiest un destabilizēt situāciju tās kaimiņvalstīs, tostarp Ukrainā, Gruzijā, kā arī Moldovā. Savukārt Baltkrievijā tā atbalsta Aleksandra Lukašenko veikto varas sagrābšanu un cenšas iejaukties Rietumbalkānu valstu iekšpolitikā.
Viņš atzina, ka, reaģējot uz Krievijas agresīvajām darbībām, NATO īstenojusi lielāko kolektīvās aizsardzības pastiprināšanu, kopš Aukstā kara.
Kā norādīja J. Stoltenbergs, sabiedrotie nolēma turpināt pārskatīt un pielāgot Krievijas jaunāko draudu veidiem savu aizsardzības un atturēšanas sistēmu, īpaši, ja runa ir par Krievijas radītajiem raķešu uzbrukuma draudiem.
Tāpat visi sabiedrotie ir apņēmības pilni turpināt ieroču kontroles sistēmas uzlabošanu.
Viņš uzsvēra – globālajai ieroču kontroles sistēmai ir jāņem vērā jaunā realitāte. Tādējādi NATO pilnībā atbalsta ilgtermiņa saistības ieroču kontrolē, atbruņošanos, kā arī kodolieroču neizplatīšanā. Kā atzina Stoltenbergs, NATO aizvien ir unikāla konsultāciju platforma ieroču kontroles jautājumos starp Eiropu un Ziemeļameriku, veicinot globālo mieru un stabilitāti.
