Baltijas valstu premjeri no 14.jūnijā plānotā NATO samita sagaida skaidru un stingru vērtējumu attiecībā uz Krievijas radītajiem apdraudējumiem un attiecīgu turpmāko reakciju, uzsvērts paziņojumā, ko pieņēmuši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību vadītāji.
"Krievija cenšas destabilizēt NATO un iedragāt alianses dalībvalstu un partnervalstu drošību. Krievijas militāro spēku dislokācija, tās konvencionālais un kodolpotenciāls apdraud eiroatlantisko drošību. Krievija arī sistemātiski veic nelikumīgas aktivitātes alianses teritorijā, ļaunprātīgas un bīstamas kiberdarbības, izplata dezinformāciju, iejaucas vēlēšanās un izmanto savās interesēs domstarpības demokrātiskajās sabiedrībās," teikts paziņojumā, ko parakstījuši Latvijas premjers Krišjānis Kariņš, Lietuvas premjere Ingrīda Šimonīte un Igaunijas premjere Kaja Kallasa.
Valdību vadītāji uzsvēruši, ka turpmāka alianses spēku klātbūtne Baltijas valstīs ir izšķiroši svarīga kā būtiska NATO atturēšanas un aizsardzības politikas sastāvdaļa.
Vienlaikus paziņojumā akcentēta tālākas Baltijas valstu aizsardzības sadarbības un kopīgu reģionālo projektu attīstīšanas nozīme NATO austrumu flanga drošības stiprināšanā un apliecināta apņemšanās palielināt izdevumus aizsardzībai, nodrošinot, lai tai tiktu atvēlēti vismaz 2% iekšzemes kopprodukta.
Kā norāda Baltijas valstu premjeri, 14.jūnijā Briselē paredzētais NATO samits būs izšķirošs brīdis dalībvalstīm apliecināt alianses vienotību un stiprināt transatlantiskās saites.
Viņi apliecina apņemšanos atbalstīt ciešu NATO un Eiropas Savienības stratēģisko partnerību un NATO “atvērto durvju” politiku.
Paziņojumā izteikta cerība ka NATO dalībvalstis samitā apņemsies stiprināt un modernizēt NATO spēku struktūru saskaņā ar kolektīvās aizsardzības prasībām, lai varētu reaģēt uz jebkādu krīzi vai konfliktu.
Tajā uzsvērts, ka NATO ir un paliks eiroatlantiskās drošības stūrakmens un sekmīgākā politiski militārā alianse, kuras svarīgākais uzdevums - kolektīvā aizsardzība - ietverts NATO līguma 5.pantā.
