Šī gada NATO samitā tika pieņemta jaunā stratēģiskā “ceļa karte” nākamajiem desmit gadiem, kas paredz 360 grādu pieeju – vienalga, no kuras puses nāk apdraudējumi, NATO ir gatava aizsargāt savu dalībvalstu teritorijas. Tā pēc dalības NATO samitā saka Latvijas prezidents Egils Levits. Viņš uzsver, ka aliansei uz draudiem ir jāskatās plašāk, jo aizsardzība sen vairs nav tikai “tanki un šautenes”, bet nu jau arī klimata pārmaiņu iespējamā ietekme uz drošību. Tāpat ļoti svarīga bijusi Baltijas valstu līderu tikšanās ar ASV prezidentu Džo Baidenu, kurš apliecinājis – ASV turpinās ieguldīt Baltijas un Eiropas drošībā.
Kā norāda E. Levits, tikšanās ar ASV prezidentu Džo Baidenu bijusi “ļoti laba un saturīga”. Viņš nepārprotami apsolījis, ka ASV arī turpmāk atbalstīs un ieguldīs Baltijas valstu drošībā, kā arī NATO ietvaros turpinās savu klātbūtni Eiropā.
Pārrunāti arī šobrīd lielākie draudi aliansei, ko rada gan Krievija, gan Ķīna. Kā saka Valsts prezidents, NATO kā demokrātisku valstu apvienība nevar akceptēt to, ka Krievija izturas agresīvi un sistemātiski pārkāpj starptautiskās tiesības.
Tāpat pārrunāts arī Trīs jūru samits, kas notiks šī gada jūlijā Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā. Trīs jūru iniciatīva ir praktiska sadarbības platforma nozīmīgu infrastruktūras, enerģētikas un trasnporta projektu attīstīšanai starp 12 Eiropas Savienības valstīm, kas izvietotas ap Baltijas, Adrijas un Melno jūru, un tajā ietilpst arī Latvija.
Skaidrojot, kāpēc sabiedrotajiem ir svarīgi konsekventi palielināt aizsardzības izdevumus, tādējādi palielinot NATO kopējo budžetu, Valsts prezidents uzsvēra – pastāvošos draudus iespējams novērst, vien pastiprināti investējot drošībā un aizsardzībā. Samita laikā visas dalībvalstis vienojušās, ka tas arī tiks darīts, turklāt Latvija savu solījumu – aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no IKP – pilda jau kādu laiku.
Uz “Sargs.lv” jautājumu, kāds valdījis noskaņojums NATO valstu līderu vidū, ņemot vērā, ka Covid pandēmijas dēļ daudzas sanāksmes iepriekš notikušas attālināti, E. Levits atzina – visi bijuši priecīgi par tikšanos klātienē.
Lai arī NATO, pirmkārt, ir militāra savienība, dalībvalstīm jādomā “plašāk” – par iespējamiem draudiem, kuri nav tieši militāri, taču var radīt apdraudējumu drošībai. Tieši tāpēc “NATO 2030” programmas jauns un būtisks virziens ir klimata pārmaiņu radītie draudi. Ja, pieņemot iepriekšējo NATO attīstības stratēģiju, par to vēl netika runāts, tad šoreiz dalībvalstis apzinās – šos izaicinājums vairs nedrīkst ignorēt.
Jau ziņots, ka šogad Covid ierobežojumu dēļ NATO samits notiek tikai vienu dienu ierasto divu dienu vietā, un tā norises vieta ir Briselē esošā NATO galvenā mītne. Nākamgad NATO samits plānots Spānijā, bet 2023. gadā – Lietuvā. Atbalstu šim ierosinājumam paudis arī E. Levits.
Tikmēr Lietuvas prezidents Gitans Nausēda apliecina Lietuvas gatavību ne tikai samita rīkošanā, bet arī solidaritātes izrādīšanā ar citiem sabiedrotajiem.
“Lietuva ir gatava nodrošināt visu NATO sabiedrotajiem nepieciešamo infrastruktūru, kā arī jau šobrīd esam to valstu vidū, kuras aizsardzībai atvēl 2% no IKP. Līdz 2030. gadam plānojam šo apmēru palielināt līdz 2,5%,” pauž Nausēda.
