Drīzumā gaidāmās militārās mācībās “Zapad 2021” sniegs priekšstatu par Krievijas militārajām spējām, hibrīddarbībām, kā arī plašākiem stratēģiskiem nodomiem. Tā ir iespēja NATO savlaicīgi pielāgot savus vingrinājumus, plānošanu un politiku, lai uzlabotu kolektīvo aizsardzību un atturēšanas spējas. Lai efektīvāk cīnītos pret iebiedēšanu un agresiju, kas ir mācību “Zapad” faktiskais sinonīms, aliansei nepieciešama atjaunināta pieeja Krievijas militārajām mācībām, vēsta Eiropas politikas un analīzes centra pētnieki atvaļinātais ASV armijas ģenerālleitnants Bens Hodžs un Džeks Kraufords.
“Zapad 2021”, kas oficiāli sākas 10. septembrī, ir septiņu dienu intensīvs Krievijas un Baltkrievijas spēku vingrinājums, kas tiek rīkots Krievijas Rietumu militārajā apgabalā. Lai gan mācības “Zapad” norisinās reizi četros gados kā daļa no Krievijas spēku rotācijas reģionu militārajos izvietojumos, šīs mācības būs īpaši nozīmīgas, ņemot vērā Krievijas karaspēka palielināšanos pie Ukrainas robežas šī gada sākumā, kā arī notiekošo politisko krīzi Baltkrievijā un tās valdība veido arvien ciešākās attiecības ar Krieviju.
Vēsturiski mācības “Zapad” ir būtiski pasākumi, kas ļauj Krievijai pārbaudīt jaunas kara vešanas taktikas un izcelt spējas, kas salīdzināmas ar NATO spējām, vienlaikus nododot Krievijas militārā apdraudējuma potenciālu kaimiņvalstīm. Paredzams, ka šogad Krievija mācības izmantos, lai pārbaudītu un demonstrētu tās militāro dominanci iespējamā konfliktā ar Ukrainu vai NATO.
Krievijai būtiski būs arīdzan demonstrēt sadarbības spējas arī ar ārvalstu bruņotajiem spēkiem un kaujas vienībām, īpaši Baltkrieviju. Tāpat sadarbība tiek demonstrēta ar Indiju, Kirgizstānu un Ķīnu.
Krievija šo vingrinājumu izmantos arī, lai pilnveidotu savas hibrīdās spējas, kas apvieno tradicionālos un netradicionālos karadarbības rīkus un paņēmienus. Piemēram, Krievijas spēki mēģinās kombinēt tādus ieročus, kā pretgaisa aizsardzību ar kiberieročiem, elektronisko karadarbību un tīklā orientētu 5G tehnoloģiju. Sagaidāms, ka Kremlis īstenos ļaunprātīgas ietekmes operācijas pret kaimiņvalstīm, tostarp NATO dalībvalstīm, piemēram, Poliju, kā daļu no plašākiem stratēģiskiem iebiedēšanas pasākumiem.
Sekojot iepriekšējo “Zapad” mācību piemēram, šī gada manevri, visticamāk, būs daudz lielāki un ietver daudz vairāk aktivitāšu ārpus oficiālā grafika. Kremlis apgalvo, ka mācībās piedalīsies tikai 2500 Krievijas karavīri, vienlaikus gan Krievijas un Baltkrievijas komandieri atklāti norādījuši, ka vingrinājuma apjoms būs “milzīgs”. Šī nevienprātīgā un maldīgā informācija par iesaistītajiem spēkiem ir apzināta Krievijas viltība, lai izvairītos no saistībām, ko paredz 2011. gada Vīnes dokuments, kas skaidri nosaka – militārajās mācībās, sasniedzot 13 000 dalībnieku atzīmi, obligāti jāpieaicina Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji.
Kaimiņvalstu militārpersonu, piemēram, Polijas ziņojumā tika aprēķināts, ka mācībās “Zapad 2017” tikai iesaistīti 100 000 karavīru, bet nesenajās mācībās pie Ukrainas robežām aptuveni 140 000 cilvēku. Tas viss saasina nestabilitāti reģionā un palielina kļūdainu aprēķinu risku starp Krieviju un aliansi.
To visu ņemot vērā, atbildot uz mācībām “Zapad 2021” un turpmākajiem Krievijas militārajiem pasākumiem Eiroatlantiskajā reģionā, NATO jāveic vairākas korekcijas.
Krievijas atturēšana ir atkarīga no iespējamās konfrontācijas atpazīšanas ātruma, lēmumu pieņemšanas ātruma un reakcijas ātrumu krīzes novēršanā. Proaktīva atturēšanas nostāja varētu ietvert vingrinājumus ar īsākiem paziņojumiem, pielāgojamus grafikus stratēģisku signālu sūtīšanai, pamatojoties uz Krievijas rīcību, kā arī lielāku uzsvaru uz mobilitāti, kas cieši saistīta ar gatavību. NATO mācībās vajadzētu iekļaut arī jaunu spēju un inovatīvu ideju pārbaudi līdz neveiksmes punktam – šo taktiku izmanto Krievija, bet Eiroatlantiskie sabiedrotie to izmanto visai reti, baidoties no iespējamās sabiedrības reakcijas.
Otrkārt, aliansei aktīvāk jāprognozē un jāreaģē uz hibrīddraudiem, kas saistīti ar formālām mācībām, kā “Zapad 2021”. Šādus vingrinājumus nevajadzētu nošķirt no hibrīduzbrukumiem. Hibrīddraudi parasti ir saistīti ar Krievijas mācībām, kuru ietvaros tiek izdarīts spiediens uz tās kaimiņvalstīm, lai vairotu Kremļa ietekmi. Piemēram, Lukašenko migrantu plūsmu izmanto kā ieroci. Pie šādiem ietekmes instrumentiem pieskaitāms arī nesenais gadījums, kad Krievija mēģināja iebiedēt Lielbritānijas Karaliskās flotes iznīcinātājkuģi “HMS Defender” Melnajā jūrā, kā arī pamiera pārkāpumi Ukrainā. Tie visi ir jāsaprot kā hibrīdkara elementi “Zapad 2021” paspārnē.
Visaptverošāka izpratne par Krievijas jauktajām hibrīdajām darbībām kā militāro mācību paplašināšana ļautu NATO labāk veicināt sabiedroto un partneru noturību reģionā, atbalstot to caur divpusējo sadarbību, piemēram, nesenajā gadījumā, kad Igaunija dāvināja Lietuvai robežas nostiprināšanai paredzētās dzeloņstieples, vai izveidojot alianses prethibrīda atbalsta komandas Krievijas mācību laikā.
Vīnes dokumenta ignorēšana atbilst Krievijas neprognozējamajai pieejai. Tādējādi vienota pieeja noteikumu neievērošanai nosūtītu skaidru vēstījumu Kremlim un paustu vienotu NATO pozīciju. Nākamās nedēļas, ka sāksies mācību “Zapad 2021” aktīvā fāze, atklās turpmāko notikumu attīstību, kas noteiks to, kā transatlantiskie lēmumu galvenie pieņēmēji spēs reaģēt uz NATO pretinieku un konkurentu mācībām. Tikmēr šie ieteikumi stiprinātu alianses gatavību un vienotību, reaģējot uz zemāka līmeņa draudiem.
